11.1 °C
Krievijas prezidents Vladimirs Putins Krimas tilta spridzināšanu uztvēris kā personīgu uzbrukumu savai autoritātei, šādu vērtējumu pauda politologs Kārlis Daukšts.
Viņš atzīmēja, ka Krimas un Krimas tilta būvniecība bija Putina varenības un Krievijas iespēju pierādījums, taču pēkšņi Krievijas prezidents saņēmis personīgu triecienu, jo viņš tiltu bija saistījis ar savas sistēmas pamatīgumu un tās iespējām. Krimas tilta bojājumi ir publiski parādījuši sistēmas ievainojamību, to var interpretēt arī kā uzbrukumu Putina iespējām, atzīmēja Daukšts.
"Tas ir arī viens no pirmajiem ļoti spēcīgajiem triecieniem, ja neskaita citus Krievijas zaudējumus karā. Krievijas propagandā Krimas tilts tika pasniegts kā augstākais Putina režīma sasniegums, un šis augstākais sasniegums patlaban karājas mata galā," sacīja politologs.
Taujāts, ko Krimas tilta spridzināšana varētu nozīmēt Ukrainai, Daukšts norādīja, ka ukraiņu cīņas un kaujas garu tas stiprina. Ukraiņi to uzskata par lielu panākumu, kāds tas arī ir. Patlaban arī starptautiskajā arēnā daudz izteiktāk veidojas Ukrainas un Turcijas savstarpējā koordinēšanās un iespējamā sadarbība ar ANO.
"Krimas tilta spridzināšanas mēģinājums pozitīvi ietekmē ukraiņu sabiedrību, neskatoties uz Krievijas solījumiem atriebties. Krievija neatriebjas, viņi īsteno jau iepriekš ieplānoto - triekt pa Odesas un Mikolajivas elevatoriem, lai samazinātu Ukrainas iespējas eksportēt graudus. Manuprāt, tuvākajā laikā var saasināties attiecības starp Turciju un Krieviju, tāpēc sākusies ļoti sarežģīta diplomātiskā cīņa," sacīja politologs.
Daukšts to saista ar Krievijas paziņojumu, ka jebkurš kuģis, kurs Melnajā jūrā virzīsies uz Ukrainu, lai saņemtu labību, tiks uzskatīts par ieroču piegādes elementu un tos var pakļaut apšaudēm, nogremdēt. Savukārt Turcija uzsver, ka tā neļaus apšaudīt savus kuģus.
"Es šaubos, vai Turcija iesaistīsies pilnā apmērā, jo tas nozīmētu NATO noteikumu iedarbināšanu, tomēr
saspīlējums starp Krieviju un Turciju pieaugs, līdz pat izsludinātajai tikšanās reizei starp Turcijas prezidentu Radžepu Tajipu Erdoganu un Putinu,"
teica politologs.
Taujāts, kā šī situācija varētu attīstīties tālāk, paturot prātā, ka Erdoganam un Putinam izdodas atrast kompromisu, Daukšts uzsvēra, ka kompromisiem vienmēr ir robežas. Ja līdz šim šīs robežas skāra netiešu sadursmi, piemēram, bezpilota lidaparātu "Bayraktar" piegāde Ukrainai, atbalsts Azerbaidžānai Kalnu Karabahā un sadursmes glābšanas koridorā, šajā gadījumā runa ir par Melno jūru.
"Melnā jūra, kā izteicās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ir vai nu Turcijai, vai Krievijai piederošs ezers. Krievijai nav nekādu tiesību darboties Melnajā jūrā kā savā zonā. Arī Turcijai šādu tiesību nav. Tieši tāpēc šī zona kļūst par Krievijas un Turcijas flotu pretstāvi Melnajā jūrā," pauda eksperts.
Daukšts arīdzan uzsvēra, ka situācija ir sarežģīta, tomēr tā ir realitāte, jo Turcijas flote ir spēcīga Melnajā jūrā. Tajā pašā laikā visas valstis atzīst Melno jūru par starptautiskajiem ūdeņiem, nevis par jūru, kurā Krievija vienpusēji var izsludināt kuģošanas ierobežojumus. Tas neesot pieņemami nedz Turcijai, nedz arī citām Melnās jūras valstīm.
Ukraina un Krievija ar Turcijas starpniecību pagājušā gada 22. jūlijā parakstīja vienošanos ar ANO par Ukrainas lauksaimniecības preču eksporta atsākšanu Melnajā jūrā, kas bija pārtraukta, Krievijai 24.februārī uzsākot atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Taujāts, vai Krimas tilta spridzināšana varēja būt iemesls, kāpēc Krievija no "labības darījuma", politologs pieļāva, ka visticamāk, ka nē.
Viņš akcentēja, ka Krievijas diplomātija jau gandrīz pusgadu runāja par to, ka Krievijai no "labības darījuma" ir jāizstājas. No Krievijas puses ir specifiska prasība - Krievija varētu nelikt šķēršļus labības transportam un eksportam no Ukrainas un būtu gatava sadarboties, ja starptautiskajai maksājumu paziņojumu sistēmai SWIFT no jauna pieslēgs Krievijas Lauksaimniecības banku jeb "Rosseļhozbank", kuru vadīja Dmitrijs Patruševs, kas tagad ir lauksaimniecības ministrs.
"Banka faktiski atmazgā naudu. Labības eksporta aizsegā, rietumos tiek atmazgāta nauda, lai varētu to izmantot militārā potenciāla palielināšanai karā pret Ukrainu," sacīja politologs.
Jau rakstīts, ka Krievijas karaspēks naktī uz ceturtdienu, 20. jūliju, Ukrainā uzbrucis "labības darījuma" ostām Ukrainas dienvidos, nodarot postījumus ostu infrastruktūrai, pavēstīja Ukrainas Bruņoto operatīvā pavēlniecība "Dienvidi".
