17.4 °C
Japāna šodien plāno sākt novadīt Klusajā okeānā attīrītu radioaktīvo ūdeni no 2011. gadā katastrofu piedzīvojušās Fukušimas atomelektrostacijas (AES). Šis Japānas valdības lēmums izsaucis vairāku kaimiņvalstu bažas, kā arī radījis nemieru Japānas zivsaimniecības nozarē.
Vietas vairs nav
2011. gada 11. martā netālu no Japānas austrumu piekrastes notika deviņas magnitūdas stipra zemestrīce, kurai sekoja spēcīgs cunami. Cunami 14 metrus augstie viļņi applūdināja Fukušimas AES, sabojājot tās enerģijas apgādes un dzesēšanas sistēmas, kas izraisīja kušanu trīs reaktoros. Šajos traģiskajos notikumos Japānā kopā dzīvību zaudēja vairāk nekā 18 000 cilvēku, vairums no kuriem noslīka cunami izraisītajos plūdos.
Pēc katastrofas joprojām radioaktīvo reaktoru dzesēšanai Fukušimas AES ir iesūknēts liels daudzums ūdens, turklāt stacijas teritorijā nonācis arī radioaktīvs gruntsūdens un lietus ūdens. Kopā AES teritorijā apmēram 1000 lielās tvertnēs uzglabāti 1,34 miljoni tonnu attīrīta radioaktīva ūdens. Japānas varasiestādes lēš, ka Fukušimas AES teritorijā vietas šī ūdens glabāšanai nebūs jau nākamā gada sākumā. Turklāt AES atrodas reģionā, kur ir augsts zemestrīču risks, kas apdraud šāda piesārņota ūdens glabāšanu.
Japānas valdība arī norādījusi, ka atbrīvošanās no radioaktīvā ūdens ir nepieciešama, lai varētu turpināt Fukušimas AES slēgšanas darbus. Tāpēc
nolemts pakāpeniski 30 gadu laikā novadīt okeānā AES teritorijā uzkrāto ūdeni.
Valdības plāns paredz filtrēta un pamatīgi atšķaidīta ūdens novadīšanu Klusajā okeānā pa kilometru garu pazemes tuneli. Filtrēta radioaktīvā ūdens novadīšana okeānā ir plaši izplatīta prakse AES visā pasaulē. Pirms ūdens novadīšanas Fukušimas AES operators TEPCO ir izmantojis ūdens attīrīšanas sistēmu, lai ūdeni attīrītu no vairāk nekā 60 radioaktīvajām vielām. Pilnībā brīvs tas tomēr nebūs, jo tajā paliks ūdeņraža izotops tritijs. "Ūdens tiks atšķaidīts un filtrēts, lai atbrīvotos no radioaktīvajām vielām, izņemot tritiju, kas ir krietni zem bīstamā līmeņa," paziņoja TEPCO. Vairums ekspertu norāda, ka tritijs Klusajā okeānā nebūs bīstams. "Ja vien ūdens novadīšana notiks tā, kā tika plānota, radiācijas devas cilvēkiem būs ārkārtīgi mazas – vairāk nekā tūkstoš reizes mazākas nekā devas, kuras mēs visi katru gadu uzņemam no dabiskās radiācijas," raidorganizācijai BBC skaidroja Portsmutas Universitātes vides zinātnes profesors Džims Smits. Eksperti arī vērš uzmanību uz faktu, ka piesārņotais ūdens tiks novadīts Klusajā okeānā un tādā veidā tiks ārkārtīgi atšķaidīts.
Lēmums atzīts par drošu
Radioaktīvā ūdens novadīšana okeānā no Fukušimas AES tiek plānota jau vairākus gadus, tomēr galīgais lēmums vairākkārt ir atlikts. Plānus Japānas valdība pieņēma pirms diviem gadiem, bet
šā gada jūlijā tos apstiprināja Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA), kas secinājusi, ka ietekme uz cilvēkiem un vidi nebūs nozīmīga.
Japānas premjerministra Fumio Kisidas vadītā valdība šonedēļ pieņēma galīgo lēmumu sākt ūdens novadīšanas darbus ceturtdien, ja to ļaus laikapstākļi. TEPCO plāno pirmajās 17 dienās novadīt okeānā 7800 tonnas attīrīta un atšķaidīta ūdens. Līdz 2024. gada martam plānots kopā novadīt okeānā 31 200 tonnas ūdens. Tas ļautu atbrīvot tikai 10 tvertnes, pavēstījis AES operators. Valdība ir norādījusi, ka ūdeņu novadīšana okeānā ir nepieciešams solis, lai turpinātu stacijas slēgšanas procesu. IAEA vadītājs Rafaels Grosi pavēstījis, ka Japānas valdība apsvērusi arī citas iespējas, tostarp iztvaicēt šo ūdeni. Šāds risinājums tomēr atzīts par nedrošāku.
Bažas par sekām
Japānas valdības lēmums izpelnījies arī kritiku. Pie premjera oficiālās rezidences Tokijā otrdien notika pret ūdens noplūdināšanu vērsta protesta akcija. Pret valdības lēmumu iestājušies daudzi Japānas zvejnieki, kuri bažījas, ka tas vēl vairāk iedragās Japānas zivsaimniecības tēlu pasaulē. Iebildumus pauduši arī vairāki Japānas kaimiņi.
Īpaši skarbi izteikusies Ķīna, kas paziņoja, ka Japāna pret Kluso okeānu izturas kā pret savu "privāto kanalizāciju".
Pēc Tokijas otrdien pieņemtā lēmuma Ķīnas teritorijas Honkonga un Makao aizliedza ievest pārtikas produktus no Fukušimas un vēl deviņām Japānas prefektūrām. Savukārt Ķīna pastiprinājusi radiācijas pārbaudes Japānas zivju produktiem. Pekina jau ir ieviesusi aizliegumu ievest pārtikas produktus no Fukušimas apkārtnes. Arī Dienvidkoreja ieviesusi aizliegumu ievest jūras produktus no Fukušimas apkārtnes. Kisidas valdība ir centusies reģiona valstīm skaidrot savu plānu un tā drošības aspektus. Īpaši Japāna centusies pārliecināt Seulu, kas ir oficiāli atbalstījusi Tokijas lēmumu, lai arī daudzi dienvidkorejieši pret to iebilst.
