Algotņu grupējuma "Vagner" šefs Jevgeņijs Prigožins pirmo reizi kopš mīklainā vāgneriešu "vasaras saulgriežu dumpja" šonedēļ atgriezies sociālajos tīklos ar videouzrunu, kuras saturs liek domāt, ka šobrīd pārsvarā Baltkrievijas teritorijā izvietotie algotņi varētu tuvākajā nākotnē pievērsties Āfrikai.

Reklāma

Prigožina video parādījies laikā, kad Baltijas valstis un Polija apsver iespēju slēgt robežu ar Baltkrieviju, lielā mērā arī vāgneriešu iespējamo provokāciju dēļ.

Ziņa no Āfrikas

"Telegram" tīklā pirmdien publiskotais 40 sekunžu ieraksts rāda Prigožinu, armijas maskēšanās formā tērptu un ar ieroci rokās, stāvam tuksnešainā apvidū, kas, pēc visa spriežot, atrodas kādā Āfrikas valstī. "Temperatūra +50 grādu – viss, kā mums patīk. Privātā militārā kompānija "Vagner" veic izlūkošanas un meklēšanas darbības. Dara Krieviju vēl diženāku visos kontinentos, bet Āfriku vēl brīvāku. Taisnīgumu un laimi Āfrikas tautām," klāsta par "Putina pavāru" vēl nesen dēvētā 62 gadus vecā personība, piebilstot, ka vāgnerieši Āfrikā "dzen šausmās" Islāma valsts un "Al-Qaeda" kaujiniekus. Pie viena Prigožins arī aicina stāties algotņu rindās, "lai pildītu mums dotos uzdevumus". Fonā aiz runātāja tikmēr redzams pikaps ar bruņotiem cilvēkiem. 

Neviena no lielākajām Rietumu ziņu aģentūrām un medijiem nav uzņēmušies precīzi ģeolocēt runas noturēšanas vietu, taču visi konstatē, ka tā visdrīzāk tiešām atrodas Āfrikā. 

Pēc 23.–24. jūnija vāgneriešu dumpja, kura laikā Prigožins organizēja vairāku tūkstošu savu Ukrainas kaujās rūdīto kaujinieku pārgājienu no Dienvidkrievijas uz Maskavu, pieprasot izdot, viņaprāt, kaitnieciskos Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu un Krievijas armijas Ģenerālštāba priekšnieku Valeriju Gerasimovu, "Vagner" dibinātājs sociālajos tīklos ar paziņojumiem nebija rādījies. Tajā pašā laikā bija skaidrs, ka pēc savādā "puča", kas izbeidzās tikpat strauji, cik sākās, Kremļa uzticību viņš pilnībā nav zaudējis un daudzu gaidītajā nežēlastībā kritis nav. Vāgneriešiem tika ļauts pārvākties no Krievijas uz Baltkrieviju, kur, kā uzskata, patlaban uzturas aptuveni četri pieci tūkstoši kaujinieku. Par viņu tālākajiem uzdevumiem bijis daudz minējumu, tostarp arī tādi, ka vāgnerieši kopā ar nelegālo bēgļu grupām varētu mēģināt pāriet Polijas un Baltijas valstu robežas, lai rīkotu dažādas provokācijas un pārbaudītu NATO reakciju. Bija arī pieņēmumi, ka algotņus varētu izmantot, lai rīkotu sabotāžas aktus pret Rietumu bruņojuma piegādes ceļiem Ukrainai. 23. jūlijā pašpasludinātais Baltkrievijas valdnieks Aleksandrs Lukašenko sev raksturīgajā stilā pauda, ka vāgnerieši viņam sākot pieprasīt, lai tos palaiž "ekskursijā uz Rietumiem": "Nu, aiziet ekskursijā uz Varšavu, Žešuvu." Jāpiebilst, ka Žešuva ir svarīga Rietumu piegādātā bruņojuma pārkraušanas bāze tā tālākai nodošanai ukraiņiem. Liela daļa apskatnieku gan jau jūlijā sliecās uzskatīt, ka Prigožins un vāgnerieši turpmāk galvenokārt centīsies kaitēt Rietumu interesēm Āfrikā, destabilizējot situāciju tur un palīdzot nedemokrātiskiem režīmiem. Par to arī agrāk runājis pats "Vagner" šefs. Pagājušā mēneša beigās viņš tika redzēts starp dalībniekiem Pēterburgā rīkotajā Krievijas–Āfrikas valstu forumā. 

Zināms, ka vāgnerieši jau darbojas Mali, palīdz pret armiju karojošam paramilitāram grupējumam Sudānā un vienam no grupējumiem Lībijā. 

Par "Vagner" galveno bāzi Āfrikā uzskata Centrālāfrikas Republiku. Tur viņi tikuši arī pie derīgo izrakteņu ieguves vietu kontroles. Pastāv pamatotas aizdomas, ka krievu algotņu vienības varētu vienoties par palīdzību Nigēras pučistiem" cīņā pret bijušajiem kolonizatoriem". Pučisti 26. jūlijā, iespējams, ar Krievijas atbalstu, sagrāba varu valstī, gāžot demokrātiski ievēlēto prorietumniecisko prezidentu Mohamedu Bazumu. Rietumāfrikas valstu ekonomiskā kopiena (ECOWAS) šobrīd izskata iespēju atjaunot likumīgo varu Nigērā militāras intervences ceļā.

Baltkrievijas jautājums

Kā zināms, Polija slēgusi visus robežpārejas punktus ar Baltkrieviju, izņemot vienu, un pēc vāgneriešu apmešanās kaimiņos nosūtījusi uz pierobežu papildu 10 tūkstošus karavīru, kā arī militāro tehniku. Arī Lietuva iespējamo provokāciju un mākslīgi stimulēto bēgļu krīžu dēļ slēgusi divus no sešiem Baltkrievijas robežas kontrolpunktiem. 28. augustā Polijas un Baltijas valstu amatpersonas tiksies Varšavā, lai lemtu, kādās situācijās un kā, pilnībā vienoti un vienlaikus nepieciešamības gadījumā, slēgt robežu ar šo Krievijas kontrolēto zemi. 

Gan Polijas, gan Lietuvas amatpersonas šonedēļ uzsvēra, ka pagaidām nepieciešamības slēgt robežu nav. 

"Bet, ja mēs ievērosim no Baltkrievijas puses kādus simptomus un agresīvas "Vagner" grupas darbības, tad, domāju, to nāksies izdarīt. Polijai Baltkrievija ir vēdlodziņš, bet Baltkrievijai Polija – liels logs. Tomēr drošība ir svarīgāka par visu, svarīgāka par ekonomiskajām interesēm," intervijā raidītājam "Polsat" sacījis Polijas iekšlietu ministra vietnieks Macejs Vonsiks. Savukārt ASV uzaicinājušas savus pilsoņus "nekavējoties" atstāt Baltkrieviju un nedoties uz šo valsti. Acīmredzot Vašingtonā rēķinās, ka mēneša beigās Baltkrievija patiešām var tikt bloķēta no Rietumu puses.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.