13.3 °C
Kalnu Karabahā pēc pagājušajā nedēļā notikušās Azerbaidžānas militārās operācijas ieradies pirmais humānās palīdzības konvojs, tomēr nav skaidrības, vai etniskie armēņi arī turpmāk apdzīvos šo kalnaino reģionu.
Izrāda atņemto bruņojumu
Pēc 24 stundu ilgušām kaujām 19. un 20. septembrī, ko Azerbaidžāna nosauca par pretterorisma operāciju, separātiskās Kalnu Karabahas varasiestādes piekrita Baku prasībām nolikt ieročus. Kaujās dzīvību zaudēja apmēram 200 cilvēku, tostarp vismaz desmit civiliedzīvotāji, paziņoja Kalnu Karabahas varasiestādes. Vēl apmēram 400 cilvēku tika ievainoti. Tiek ziņots arī par pieciem kritušiem Krievijas miera uzturētājiem. Šobrīd turpinās reģiona armēņu vienību atbruņošana, ko veic Azerbaidžānas bruņotie spēki ar Krievijas karavīru līdzdalību. Azerbaidžānas armija žurnālistiem ir izrādījusi separātistiem atņemtos ieročus, tostarp tankus, granātmetējus un citu bruņojumu. Azerbaidžānas armija tomēr nav iegājusi separātistu galvaspilsētā Stepanakertā, ko azerbaidžāņi dēvē par Hankendi. Tiek ziņots, ka pilsētā pasliktinājusies humānā situācija. Daudzi cilvēki, kuri karadarbības dēļ bija pametuši savas mājas, pilsētā naktis pavada teltīs vai zem klajas debess.
Stepanakertas iedzīvotāji dzīvo bailēs, ka pilsētā varētu ienākt Azerbaidžānas karavīri, kuri varētu sākt slaktiņu.
Kalnu Karabahu pa Lačinas koridoru, kas savieno separātisko reģionu ar Armēniju, sestdien sasniedza Sarkanā Krusta palīdzības konvojs ar 70 tonnām humānās palīdzības. Tā ir pirmā humānās palīdzības krava, kas reģionu sasniegusi pēc Azerbaidžānas militārās operācijas sākuma. Azerbaidžāna kopš pagājušā gada decembra bloķēja Lačinas koridoru, pēc kā Kalnu Karabahā sāka trūkt pārtikas, medikamentu un citu preču.
Iespējama māju atstāšana
Tiek lēsts, ka Kalnu Karabahā, ko starptautiskā sabiedrība atzīst par Azerbaidžānas teritoriju, dzīvo apmēram 120 000 cilvēku, lai arī Baku uzskata, ka to ir mazāk. Šobrīd nav zināms, cik daudz etnisko armēņu paliks dzīvot kalnainajā reģionā. Baku solījusi, ka armēņu cilvēktiesības tiks ievērotas, tomēr Kalnu Karabahas varasiestādes likušas saprast, ka reģiona armēņi Azerbaidžānas pakļautībā dzīvot negrib. "Mūsu tauta negrib dzīvot Azerbaidžānā. 99,9% dod priekšroku mūsu vēsturisko zemju atstāšanai," intervijā aģentūrai "Reuters" paziņoja Kalnu Karabahas prezidenta Samvela Šahramanjana padomnieks Dāvids Babajans.
Viņš uzsvēra, ka reģiona iedzīvotāju liktenis ieies vēsturē kā negods "armēņiem un visai civilizētajai pasaulei".
Erevāna sestdien aicināja ANO uz Kalnu Karabahu nosūtīt misiju, kas uzraudzītu armēņu tiesību ievērošanu. Armēnijas un Azerbaidžānas robežu apmeklējusi ASV Kongresa delegācija. Delegācijas vadītājs senators Gērijs Pīterss aicināja uz reģionu nosūtīt starptautisku novērotāju misiju. "Pasaulei ir jāzina, kas īsti tur notiek," norādīja senators. "Azerbaidžānas valdība ir teikusi, ka tur nav ko redzēt, nav par ko uztraukties. Tomēr tādā gadījumā būtu jāielaiž starptautiskie novērotāji," aicināja Pīterss.
Premjers kļūst bažīgāks
Uztraukums par Kalnu Karabahas armēņu likteni pieaudzis arī Erevānā. Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans paziņojis, ka valsts ir gatava bēgļu uzņemšanai no Kalnu Karabahas. Vēl ceturtdien viņš uzsvēra, ka par šādu scenāriju "negrib runāt, jo mēs uzskatām, ka Kalnu Karabahas armēņiem vajadzētu dzīvot savās mājās cieņas pilnos un drošos apstākļos". Premjers tobrīd norādīja, ka reģionā armēņiem tiešu draudu nav. Tomēr jau svētdien Pašinjans brīdināja, ka Kalnu Karabahas armēņiem draud etniskā tīrīšana.
"Pieaug iespēja, ka Kalnu Karabahas armēņi piedzīvos izdzīšanu no dzimtenes," paziņoja premjers.
Pašinjans arī kritizēja Armēnijas militāro aliansi ar Krieviju. "Ārējās drošības sistēmas, kurās ir iesaistīta Armēnija, ir neefektīvas, kad runa ir par mūsu drošības un Armēnijas nacionālo interešu aizsardzību," televīzijā paziņoja Pašinjans. "Mums visiem ir kļuvis skaidrs, ka ar Armēnijas un Krievijas militārās un politiskās sadarbības instrumentiem nepietiek, lai aizsargātu Armēnijas ārējo drošību," piebilda premjers. Armēnija ir Krievijas vadītās Kolektīvās drošības līguma organizācijas dalībvalsts, un Kalnu Karabahā pēc 2020. gada Armēnijas un Azerbaidžānas kara tika izvietoti tā sauktie miera uzturētāji no Krievijas. Viņu atrašanās reģionā tomēr neatturēja Azerbaidžānu no militārās operācijas sākšanas. Erevāna šoreiz izlēma konfliktā neiesaistīties, kas noveda pie ātras Kalnu Karabahas armēņu padošanās. Pašinjana lēmums neiejaukties izraisījis neapmierinātību Armēnijā, kur notikuši protesti, kuros pieprasīta premjera atkāpšanās no amata.
Baku un Kalnu Karabahas varasiestādes 21. septembrī rīkoja sarunas par reģiona nākotni. Azerbaidžāna norāda, ka reģions tiks "reintegrēts" tās sastāvā.
Abas puses vienojās sarunas turpināt. Plānotas arī Erevānas un Baku sarunas. Pašinjans un Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs tiksies 5. oktobrī Grenādā, svētdien paziņoja Erevāna. Sarunās Spānijā piedalīsies arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
