"Latvijas attīstībai" cer atgriezties

Kad pēc kādas konservatīvismam veltītas konferences žurnālisti bijušajam aizsardzības ministram Artim Pabrikam ("Latvijas attīstībai") vaicājuši, vai viņš neplāno mainīt politisko piederību, viņš atbildējis: "Man tā nav jāmaina, jo mainījusies ir pati partija. Esam beiguši flirtēt ar kreisajām idejām un fantāzijām."

Atstāstot šo epizodi, sestdien "Latvijas attīstībai" kongresā A. Pabriks atklāja šā kongresa galveno uzdevumu – iepazīstināt ar pārmaiņām partijā, kas joprojām iestājas par klasiskā liberālisma vērtībām. 

Kongresā apstiprināja partijas jauno programmu un iepazīstināja ar tās jauno vizuālo identitāti, liekot uzsvaru uz vārdu "attīstībai". Kongresā, kas noslēdzās ar partijas "Latvijas attīstībai" 10. gadadienai veltītās tortes pasniegšanu, vairākkārt tika pieminēta šī jubileja. Partiju bijušā premjera Einara Repšes vadībā nodibināja 2013. gada 15. decembrī. Kopš dibināšanas no trim tās līdzpriekšsēdētājiem politiskajā spēkā ir tikai Juris Pūce. A. Pabriks no "Vienotības" uz "Latvijas attīstībai", kas tolaik bija viena no "Attīstībai/Par" dalībniecēm, pārnāca pirms 13. Saeimas vēlēšanām. Arī Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs, kuram šī ir pirmā politiskā izvēle, partijai pievienojās vēlāk.

"Latvijas attīstībai" bija pārstāvēta 13. Saeimā un Krišjāņa Kariņa ("JV") pirmajā valdībā. No "Latvijas attīstībai" sarakstiem ir ievēlēti 79 deputāti 23 pašvaldībās, tai ir 17 reģionālās nodaļas. Ar bijušajiem partneriem no "Kustības "Par"" un "Izaugsme" partija vairs nav kopā un turpmāk vēlēšanās startēs atsevišķi. Gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām būs veltīts cits kongress, informēja I. Ijabs. Viņš varētu būt viens no saraksta līderiem līdzās A. Pabrikam un Vjačeslavam Dombrovskim.

Vairs nedzird jaunas idejas

"Latvijas attīstībai" ir viens no nedaudzajiem politiskajiem spēkiem, kas kongresos izvērtē savu darbību un apspriež nākamos uzdevumus, ko ne visi politiskie spēki dara. Pēc neveiksmes 14. Saeimas vēlēšanās apņēmība atgriezties lielajā politikā nav mazinājusies. J. Pūce šo situāciju salīdzināja ar skolēnu pārbaudes darbu, kuru ir iespējams kārtot atkārtoti. "Ir jāspēj piecelties pēc kritiena. Lai sasniegtu uzvaru, ir treniņi, kritieni, traumas un pārliecība par izdošanos. Pa šo gadu esam krietni norūdījušies un joprojām esam aktīva rīcības partija," vēstīja J. Pūce.

Viņa runā izskanēja arī smalka ironija par Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. J. Pūce paslavēja 14. Saeimu, ka tā ratificējusi Stambulas konvenciju un pieņēmusi likumus, kas paredz partnerības institūta izveidošanu. "Taču citās jomās bilance ir nomācoša – bez jaunām idejām un bez reformām," atzina J. Pūce. Viņš arī nevarot atcerēties nevienu reformu, kuru būtu īstenojusi Zaļo un zemnieku savienība vai Nacionālā apvienība. "Apvienotais saraksts" nācis kā politiskais spēks, kas pārstāv uzņēmējus un piedāvāja ekonomisko izrāvienu, taču viņu līderi Uldi Pīlēnu vairs neredzot, tagad "AS" varētu raksturot kā "padošanās partiju". "Progresīvo" galvenā ziņa bijusi par apturēto ostu reformu, kuras beigu termiņš ir pārcelts. "Progresīvie" ir "drusku parotaļāsimies" partija, kas skatās "Vienotībai" mutē," rezumēja J. Pūce. Tas vēl jo vairāk motivējot "Latvijas attīstībai" atgriezties.

Biedri mudina ieraudzīt cilvēku laukos

Prezentējot partijas programmu, Vjačeslavs Dombrovskis atgādināja, ka pirms Evikas Siliņas ("JV") valdības izveidošanas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs teicis, ka valdībai ir jātiecas uz virsmērķi panākt, lai līdz 2030. gadam Latvija sasniegtu Eiropas Savienības vidējo labklājības rādītāju. E. Siliņa gan neesot solījusi to izdarīt. "Latvijas attīstībai" programmas mērķis ir panākt, lai astoņu gadu laikā Latvija kļūtu par līderi Baltijas valstu vidū, kas prasot citus attīstības tempus. V. Dombrovskis pieļāva arī mazāk kvalificēta darbaspēka piesaisti, bet stingru kvotu ietvaros, ārvalstu studentu piesaisti ar mērķi daļu no viņiem integrēt Latvijas sabiedrībā, bet "cilvēki ar izcilu izglītību ir jāņem pretim bez jebkādiem jautājumiem, taču tādu nebūs daudz".

A. Pabriks savā ziņojumā, kas bija par drošību, uzsvēra, ka drošības pamatā arī ir spēcīga ekonomika. Taču tautsaimniecības attīstību kavējot pārlieku birokratizētā valsts pārvalde.

Debatēs par programmu vairāki runātāji aicināja vairāk pievērsties reģioniem. "Programma ir uzrakstīta ar ekonomista un jurista loģiku, bet jebkura programma jāraksta ar cilvēka loģiku," teica Iveta Ratinīka par dokumentu, kura autors ir ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, bet līdzautors – jurists J. Pūce. Politiķe aicināja ieraudzīt arī tos cilvēkus, kas dzīvo ekonomiski neizdevīgos reģionos un sarežģītos programmas jēdzienus varētu arī nesaprast.

Arī Gulbenes novada deputāts Normunds Mazūrs teica, ka reģionos būvē industriālos parkus, bet tajos nebūs kas strādā, jo valsts politika nav orientēta uz to, lai cilvēkiem laukos būtu pieejami pakalpojumi, ieskaitot izglītības un veselības iestādes. Reģioni nespējot konkurēt ar Rīgas un Pierīgas industriju.