Pandēmija un karš Ukrainā šogad būtiski izmainīja ikdienas darbošanās nosacījumus ikvienam Latvijas cilvēkam un ietekmēja gan mūsu valsts, gan arī Eiropas Savienības tautsaimniecību, tostarp arī lauksaimniecības nozari. Straujais minerālmēslu un energoresursu sadārdzinājums lika rūpīgi rēķināt izdevumus, taupīt un pat mazināt izejvielu un citu resursu lietojumu. Lauksaimniekiem vaicājām, kāds bijis aizvadītais gads un kādus izaicinājumus viņi paredz un ir gatavi risināt 2023. gadā.
Alma Bērziņa, LPKS Latvijas liellops valdes priekšsēdētāja
2022. gads kooperatīvam Latvijas liellops bija savas iesāktās sistēmas stiprināšanas gads. Mēs nostabilizējām savas iespējas ik nedēļu ceturtdienās nodrošināt gardēžiem kvalitatīvas liellopa gaļas piegādes ļoti plašā Latvijas teritorijā, un, godīgi sakot, tagad atskatos uz šo gadu un brīnos, ka mums tiešām izdevās piegādes veikt katru ceturtdienu bez pārtraukumiem!
Šogad arī savilkām ciešāk savas sadarbības saites, nolemjot iesniegt projektu Lauku atbalsta dienestā pasākumā Ražotāju grupu un organizāciju izveide. Projektu apstiprināja, un mēs priecājamies par iespēju virzīties tālāk un attīstīt savas nākamās idejas, stiprinot savu vietu vietējās liellopa gaļas ražotāju un piegādātāju lokā. Tas nozīmē arī vairāku gadu saistības, kas dod patīkamu sajūtu, ka atpakaļceļa vairs nav – tikai un vienīgi uz priekšu.
Rudenī lēmām pievienot savam nelielajam biedru lokam vēl divus jaunus biedrus, un šis lēmums mūs padarījis par kooperatīvu, kas apvieno 12 gaļas liellopu audzētājus un viņu idejas un pārliecības – ar mērķi ražot un piedāvāt kvalitatīvu liellopa gaļu vietējiem gaļēdājiem un ēdināšanas uzņēmumiem.
Esam priecīgi par kopīgi uzsākto ceļu un to kopības spēka izjūtu, ko īpaši labi var just dažādu problēmu risināšanas brīžos. Mēs neesam vairs vieni – mums ir kopīga pārliecība par produktu, kas nozarē jāražo, un kopīgi brienam taciņu idejas un pārliecības īstenošanas procesā. Bet tas, protams, nes arī savus izaicinājumus, ko saredzu nākamajam gadam kā darāmos darbus – veidojot komandu, ir svarīgi rast veidus, kā ikdienas darba dunā uzturēt dzīvu komandas garu. Pirmie divi gadi kooperatīvam nu būs aizvadīti, sistēma nostabilizējusies, un uzskatu, ka nu ir svarīgi nepalaist visu pašplūsmā, veidot motivējošas un iedvesmojošas kopābūšanas, lai kooperatīva būtības sākotnējā vīzija nenogulstas uz viena ikdienas darba darītāja pleciem. Ilgtermiņā ir jābūt kopīgai darbībai un pat kopīgai cīņai – gadījumos, kad cīņa nepieciešama.
Mums noteikti ir jāturpina stiprināt sava vieta vietējās liellopa gaļas piedāvātāju lokā. Esam iecerējuši attīstīt izbraukuma tirdzniecību, iesaistīties vairāk arī ēdināšanas un meistarklašu pakalpojumu sniegšanā.
Mums kā saimniekiem, kas ir šā uzņēmuma – kooperatīva – īpašnieki, priekšā ir daudz jaunas informācijas un centienu apzināties savas izaugsmes iespējas gan katram individuāli, gan visiem kopā.
Sens teiciens māca – katrai problēmai ir vismaz divi risinājumi, un man ļoti patīk to paturēt prātā, veicot kooperatīva darba pienākumus. Es domāju, ka šis mūsu kopīgi veidotais projekts ļauj pavērties un darboties nozarē no pilnīgi jauna skatpunkta. Domāju, mums vissvarīgāk ir apzināties šo spēka resursu, ko paši esam izveidojuši, un to pārliecinoši un attiecīgi likt lietā.
Es novēlu gan saviem komandas biedriem, gan nozarei kopumā sekot līdzi ne tikai dzīvnieku labsajūtai un labturības prasību ievērošanai, bet arī skaitļiem, kas parasti norāda, vai un kad labsajūtā dzīvos arī pats liellopu saimnieks. Ar to es gribu teikt, ka saimniekiem noteikti ir nopietnāk un skrupulozāk jāseko līdzi savu uzņēmumu finanšu rādītājiem, jo tie var palīdzēt pieņemt lēmumu, kādā virzienā spert savus soļus tālāk. Lai top!