Atskatāmies uz aizvadīto nedēļu: Kūtra "atvainošanās", Krievijas pensionāri, ardievas laimētavām

Cilvēks. Kūtris – jaunās koalīcijas "lakmusa papīriņš". Jaunās koalīcijas izveide aizvadītajā nedēļā noslēdzās ar Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanām, vēlreiz apliecinot, cik mulsinošs un nožēlojams ir bijis viss šis process, lai kā dalībniekiem negribētos to atzīt.

Par "lakmusa papīriņu" bija jākļūst Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātam Gunāram Kūtrim, kurš patiesībā neko īpašu neizdarīja, vien piekrita partijas aicinājumam kļūt par parlamenta spīkera kandidātu (it kā loģiska izvēle, jo viņš jau agrāk darbojies Saeimas prezidijā) un intervijās atklāti pauda savus uzskatus. Taču tas izrādījās tik liels satricinājums koalīcijai, ka pat varēja rasties iespaids – tā tūlīt pat izjuks, pat īsti nesākusi darbu.

Kūtra izteikumos gan nebija nekā, ko no viņa vai ZZS nevarētu sagaidīt, tieši pretēji – tas, kas paredzams no politiskā spēka, kas par premjera kandidātu virza smagos noziegumos apsūdzētu, sankcijām pakļautu, skandalozu personu, ar argumentu "taču viņš ir labs saimnieks". Intervijā Latvijas Radio Kūtris nemēģināja apiet šo tēmu, bet, uzslavējis Lemberga saimniekošanu, deva mājienus, ka tā varētu noderēt arī turpmāk.

Tālāk sākās jautrākais – nākamajā dienā valdības vadītāja Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka sagaida Kūtra atvainošanos. Par ko? Parasti atvainoties vajag tad, ja kāds ticis aizskarts. Šajā gadījumā acīmredzot aizskarta bija pati Siliņa. Viņa tik ļoti bija centusies radīt iespaidu, ka viņas koalīcijā ZZS ir kaut kas cits nekā pirms un pēc 14. Saeimas vēlēšanām un arī ar Lembergu tam vairs nav nekādas saistības, bet nu viss iepriekš apgalvotais izrādījies kaķim zem astes. 

Atvainošanās it kā pat tika saņemta, lai arī diezgan specifiskā formā: "Ja kāds saprata nepareizi, tad es saku – jā, piedodiet, ja jūs manu teikto sapratāt tā," 

intervijā LTV sacīja Kūtris. Tomēr nākamajā dienā gan "JV", gan "Progresīvie" paziņoja, ka Kūtra ievēlēšanu neatbalstīs. Pēc būtības tas bija koalīcijas līguma pārkāpums, taču savienībā, kas tapusi kā darījums politiskajā tirgus placī, izrādās, nav grūti ātri "sastiķēt" kaut ko citu, un tā "uz letes" parādījās jauna ZZS izvirzīta Saeimas priekšsēdētāja kandidāte – Daiga Mieriņa.

Jau pēc ievēlēšanas noskaidrojās, ka viņas uzskati par Lembergu īpaši neatšķiras no Kūtra, ko nepārprotami apliecina izteikumi agrākās diskusijās. Savukārt Kūtris tajā pašā vakarā atsauca savu "atvainošanos".

Aizdomas. Krievijas pensionāri sprukās

Līdz 18. septembrim Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem bija jāsaņem pensija no Krievijas par jūliju, augustu un septembri, taču maksājums kavējas. Kā informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) preses sekretāre Iveta Daine, bez pensijas palikuši 10 474 cilvēki, no kuriem 97% esot Krievijas pilsoņi. Pārējie ir Latvijas pilsoņi, kuri strādājuši Krievijā. VSAA nav informācijas par tiem pensionāriem, kuri saņem Krievijas pensijas savā bankas kontā tieši no Krievijas Federācijas Pensiju fonda, apejot 2011. gada 19. janvārī noslēgto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā.

Krievijas vēstniecība Latvijā ir ievietojusi paziņojumu, ka ziņas par pensiju izmaksas aizkavēšanos Krievijas pilsoņiem Maskavas vainas dēļ esot nepatiesas. 

Krievijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonds Krievijas pilsoņiem paredzēto naudu nosūtījis jau augusta vidū. Paziņojumā norādīts, ka nezināmu iemeslu dēļ šo darījumu vēl neesot apstiprinājusi korespondentbanka. Problēma tiekot risināta.

Ārlietu ministrija uz pārrunām par radušos situāciju bija izsaukusi Krievijas vēstniecības Latvijā pagaidu pilnvaroto lietvedi Oļegu Zikovu, kurš tika informēts, ka ministrija par šo jautājumu ir nosūtījusi notu Krievijas Ārlietu ministrijai.

Taču tikmēr valdība slēgtā sēdē lēma par palīdzīgas rokas sniegšanu Krievijas pilsoņiem, ja viņi pilnībā būs palikuši bez iztikas līdzekļiem. Kā informēja VSAA, vidējā pensija, ko saņem Krievijas pilsonis, ir ap 133 eiro un, visticamāk, tā nav vienīgais šo cilvēku ienākums. No Latvijas valsts budžeta šiem cilvēkiem netiks piešķirts ne centa. Labklājības ministrija aicina Krievijas pilsoņus, kuriem radušās problēmas iegādāties pārtiku vai citas pirmās nepieciešamības preces, doties pēc palīdzības uz pašvaldību sociālajiem dienestiem. Pašvaldībām ir iespēja šādā gadījumā piešķirt ārkārtas pabalstu un iedot kādu pārtikas paku. Taču tas nevar turpināties mēnešiem.

VSAA dati liecina, ka 

otrs lielākais Krievijas pensiju saņēmēju skaits aiz Rīgas ir Daugavpilī, kur sācis darboties nodibinājums "Rūpes", kas aicina vākt ziedojumus Krievijas pensionāriem. 

Šīs aktivitātes izvērš jau labi zināmā Krievijas pensionāru aizstāve Olga Petkēviča, kura pazīstama arī kā augsnes mēslotāja Krievijas propagandai.

Taču nav zināms, vai šī problēma nav radīta mākslīgi, lai nokaitinātu Latvijā dzīvojošos Krievijas pensionārus un viņi savu neapmierinātību vērstu pret Latviju. VSAA jau ir saņēmusi ne vienu vien satraukta un neapmierināta Krievijas pilsoņa zvanu.

Jau 2022. gadā radās jautājums, kā Latvijas valsts rīkosies, ja Krievijas pensionāri bankām uzlikto sankciju dēļ nevarēs saņemt pensiju laikā vai to nesaņems vispār. Toreiz labklājības ministra Gata Eglīša padomnieks komunikācijas jautājumos Oskars Priede sacīja: "Latvijā neviens badā nemirst un arī nemirs. Ja būs nepieciešams, apsvērsim vairākus scenārijus." Joprojām par šiem scenārijiem nekas nav zināms.

Darījums. Ardievas laimētavām

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja pieņēmusi lēmumu anulēt 139 azartspēļu vietu atļaujas, kas tiek piedāvātas vairāk nekā 80 spēļu zālēs Rīgā. Lai kļūtu par tiesisku dokumentu, šis lēmums vēl jāapstiprina Rīgas domes deputātiem.

Plānots anulēt atļaujas astoņiem uzņēmumiem, tostarp "Alfor", "Olympic Casino Latvia", "Joker LTD", "Admirāļu klubs". 

Pēc lēmuma stāšanās spēkā šīs kazino, spēļu zāles, bingo zāles, totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas būs jāslēdz piecu gadu laikā. 

Jāpiebilst, ka šī ir otrā fāze Rīgas domes sāktajai cīņai pret azartspēļu vietām – dome pirms pieciem gadiem nolēma galvaspilsētā likvidēt 42 spēļu zāles, kas atrodas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, pēdējā no šīm zālēm tika slēgta šī gada septembrī Stacijas laukumā.

Zīmīgi, ka atšķirībā no iepriekšējiem Rīgas domes mēģinājumiem slēgt azartspēļu vietas šis komitejas lēmums izraisījis neparasti mierīgu Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) reakciju. Lēmums, protams, nosaukts par prettiesisku, bet kopumā galveno uzmanību asociācija vērš uz faktu, ka fizisko spēļu zāļu aizvēršana nerisinot spēļu atkarības problēmu internetā un to, ka valstij būtu vairāk jādomā par nelegālo azartspēļu vietņu kontroli tīmeklī. Kāpēc tā? Iespējams, ka LSBA cer šo lēmumu apturēt domes sēdē, tomēr, zinot pašreizējo domes sastāvu, tas nešķiet reālistiski. Pilnīgi iespējama ir pretestība tiesās, taču līdz šim Rīgas dome šādās tiesās ir spējusi uzvarēt. Tādēļ visticamākā šķiet iespēja, ka arī lielie spēļu biznesa dūži savu nākotni saskata fiziskajās spēļu vietās četrzvaigžņu un pieczvaigžņu viesnīcās, kā tas jau bija paredzēts agrākajos Rīgas domes priekšlikumos, kā arī azartspēlēs internetā.

Iespējams, ka šo attieksmes maiņu ļoti veicinājuši divi kovida gadi, kuros spēļu zāļu nepieejamība apmeklētājiem arī azartspēļu biznesam lika aizdomāties par savu nākotni. 

Par to liecina arī dati – saskaņā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas ziņām 2022. gadā Latvijas kopējais azartspēļu nozares uzņēmumu apgrozījums bija 290 534 miljoni eiro, kas ir 89,6% no 2019. gada apgrozījuma, tostarp krasi, gandrīz uz pusi, samazinājušies ieņēmumi no azartspēļu automātiem, kas galvenokārt saistīts ar spēļu zāļu slēgšanu, bet tikpat krasi auguši ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm internetā – vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Prieks. Kuldīgai – UNESCO izcilības zīmols

"Tas, kādu Kuldīgu redzat šodien, kāda tā kļuvusi pēdējo divdesmit gadu laikā, ir atslēgas vārds Kuldīgas noietajam ceļam uz UNESCO Pasaules mantojuma sarakstu," tā sarunā ar "Latvijas Avīzi" gandarījumu pauž Kuldīgas novada domes Būvvaldes vecpilsētas pārvaldības speciāliste Sintija Vītoliņa. "Ir milzīgs gandarījums, ka Kuldīgas vecpilsēta pasaules mērogā nu ir tikpat nozīmīga kā Ēģiptes piramīdas, lielais Ķīnas mūris, Atēnu Akropole un citas visiem labi zināmas vietas ar universālu vērtību," teic Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska.

Par godu Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai UNESCO mantojuma sarakstā pilsētas Rātslaukumā pacelts ANO karogs.

Foto: Ieva Leiniša/Valsts kanceleja

Lēmums tika pieņemts, atzīstot un novērtējot Kuldīgas vecpilsētas unikālo vērtību arī pasaules mērogā, UNESCO dalībvalstu Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā, kas no 10. līdz 25. septembrim norisinās Rijādā (Saūda Arābija). Galvenās vērtības ir "Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā" ar ēkām un objektiem – Kuldīgas vecpilsētu, sarkano ķieģeļu velvju tiltu, Ventas kanālu, Alekšupītes ūdenskritumu un Ventas rumbu – platāko ūdenskritumu Eiropā.

Kuldīgas novada domes mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Meirupska-Eglīte teic, ka no jaunā nozīmīgā statusa pilsēta sagaida tūrisma attīstību, ko vajadzētu ievirzīt, lai iedzīvotāji no tā iegūtu maksimālo labumu, nekustamā īpašuma vērtības pieaugumu vecpilsētā, kopējo izaugsmi projektu finansējuma piesaistīšanas virzienā. Vēl viens virziens – atbalsta programmu attīstība kuldīdzniekiem, kas ir ēku īpašnieki pilsētas senajā daļā. 

Pilsēta arī cer, ka pēc īpašā UNESCO statusa iegūšanas to vairāk apmeklēs kultūras tūristi.

Ceļš uz UNESCO Kuldīgai bija ļoti apjomīga darba piesātināts process vairāk nekā 20 gadu garumā, kuru laikā paveikts tik daudz, ka tā ieguldījums pilsētas attīstībā ir ne mazāks kā vērienīgā veikuma vainagojums. Tostarp ir kultūras mantojuma pārvaldības sistēmas radīšana, zinātniskā izpēte un sakārtošana, sabiedrības izglītošana mantojuma aizsardzībā, apbūves noteikumu sakārtošana. Jau 2009. gadā veikta visu vecpilsētas ēku skrupuloza izpēte un inventarizācija. Atvērts Kuldīgas restaurācijas centrs un izveidota atbalsta programma pilsētniekiem, kas sargā vēsturisko apbūvi.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Anita Bormane, Māra Libeka, Olafs Zvejnieks.