Šopavasar maijā aprit desmit gadi, kopš Rēzeknē durvis vēra Latgales vēstniecība "Gors" – pirmā celtne reģionālo koncertzāļu tīklā. Par Latvijas būvniecībai ļoti pieticīgu summu – 12,84 miljoniem latu (18,27 miljoni eiro), ko ieguldīja Eiropas Reģionālās attīstības fonds, pašvaldība un valsts, Latgale ieguva divas akustiskās koncerttelpas – lielo zāli ar 1000 sēdvietām un kamerzāli ar 250 sēdvietām un kinoteātra aprīkojumu.
"Gora" akustika vēl šodien tiek uzskatīta par kvalitatīvāko Latvijā – skanīgumu nodrošina īpašā uzbūve, kas ļauj mainīt akustikas īpašības atkarībā no koncerta veida. Tas iespējams, pateicoties turpat Rēzeknē izgatavotajiem sienu un griestu vairogiem, kuru leņķi ir maināmi, lai atstarotu vai apslāpētu skaņu tieši tā, kā nepieciešams. Koncertzālē "Gors" ir divi visaugstākās raudzes firmas "Steinway & Sons" koncertflīģeļi un arī digitālās ērģeles "Johannus Ecclesia", kas uzstādītas, pateicoties no Rēzeknes nākušās ērģelnieces Ivetas Apkalnas neatlaidībai un degsmei, un līdz ar to šeit var notikt starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls "ORGANismi". Zviedru akustiķis Jans Inge Gustavsons ("Akustikon") ir teicis: "Jūs esat bijuši tiešām ļoti veiksmīgi, domājot par daudzfunkcionalitāti."
Tomēr 2015. gada 27. oktobrī "Kultūrzīmju" diskusijā Latgales vēstniecības "Gors" Mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāja Ilona Rupaine teica:
"Mūsu lielais izaicinājums bija iesākt šīs koncertzāles dzīvi, jo, kad stāstījām, izskanēja: "Kā? Rēzeknē koncertzāle? Pie jums taču ir bezdarbs un cilvēkiem nav naudas!""
"Lepojamies, ka tagad Latgalē ir vieta, kur braukt un skatīt gan profesionālus mūziķus, gan izklaides māksliniekus labskanīgā sniegumā. Ēka noteikti ceļ latgaliešu pašapziņu," tā 2013. gada 28. maijā intervijā "Kultūrzīmēm" secināja SIA "Austrumlatgales koncertzāle" vadītāja Diāna Zirniņa.
Kā "Gora" vietu un nozīmi Latgales un visas Latvijas kultūras ainavā vērtēt tagad, pēc desmit gadiem? Kā koncertzāle pārdzīvojusi kovida laiku, un kā tā dzīvo sarežģītajos šī brīža ekonomiskajos apstākļos? Kā tās darbību vērtē vietējie iedzīvotāji, un vai ir izdevies piesaistīt klausītājus arī no Lietuvas un Igaunijas? Lai to noskaidrotu, "Kultūrzīmes" devās uz Rēzekni, lai būtu klāt vienā darbīgā "Gora" dienā.
"Mācīt auditoriju klausīties kaut ko citu"
Ilona Rupaine ir koncertzāles "Gors" Mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāja, mākslas izstāžu koordinatore. Strādā koncertzālē kopš atklāšanas dienas, absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, ir muzikoloģe, komponiste, pati dzied korī "Ezerzeme", un viņas tautasdziesmu apdares skan Dziesmu svētkos.
I. Rupaine: – Jā, man šķiet, ka mūsu gaidas un cerības attiecībā uz koncertzāli "Gors" noteikti ir attaisnojušās. Lielā mērā iepriekš plānoto pat esam pārpildījuši. Sākumā nedaudz baidījāmies, kā būs piepildīt tūkstošvietīgo zāli – mūsu sākotnējā stratēģijā bija ierakstīts, ka tajā notiks tikai daži koncerti gadā un lielākais noslogojums būs mazajai zālei. Tagad realitātē redzam, ka ir pilnīgi otrādi – tieši lielā zāle nes vislielāko slodzi. Protams, kāpums bija no 2013. gada – 2017., 2018. gads vispār bija kulminācija, jo Latvijas valsts simtgadē bija ļoti daudz pasākumu. Tad nāca 2019. gads, un tad jau 2020. – kovids.
– Tika teikts, ka "Gors" būs kā spirdzinošs malks attīstībai, tomēr kultūras patēriņa pētījumi rāda, ka reģionālās koncertzāles apmeklē samērā nedaudz cilvēku no tuvākās apkārtnes. Kā jūtat Latgales iedzīvotāju un kā pārējo Latvijas reģionu un Rīgas interesi?