3.4 °C
Saeimā ceturtdien pirmo reizi notika sēde par godu Latgales kongresa gadadienai, kurā uzstājās visas valsts augstākās amatpersonas. "Valsts prezidenta Egila Levita, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa un kultūras ministra Naura Puntuļa klātbūtne apliecina visu varas atzaru augsto uzmanības līmeni šim notikumam," teica Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("AS").
E. Levits atgādināja, ko Latgales kongresā 1917. gada maijā teicis Latgales patriots Francis Trasuns: "Mums reiz ir jāizšķiras, vai iet kopā ar barbariem uz Austrumiem jeb ar kultūru uz Rietumiem." To citējot, prezidents uzsvēra, ka Latgale un Latvija savu izvēli sen jau ir izdarījusi par labu Rietumu kultūrai un Rietumu civilizācijai, "un pie šīs izvēles mums ir jāpaliek kā šodien, tā arī nākotnē".
E. Levits atgādināja, ka viņa iesniegtais un 13. Saeimā pieņemtais Latviešu vēsturisko zemju likums veicina arī plašāku latgaliešu valodas izmantošanu un aicināja to vairāk lietot televīzijā un radio. "Likums paredz arī latgaliešu vietvārdu un uzrakstu izvietošanu Latgales kultūrvēsturiskajā vidē, jo latgaliski rakstītais vārds tad vizuāli iezīmēs Latgali," piebilda E. Levits. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) atzina, ka
atsevišķos Latvijas vēstures posmos latgaliešu valoda ir tikusi nepamatoti noniecināta, tādēļ būtiski turpināt tās apmācību visās Latgales skolās, ko vajadzētu atrisināt jau līdz nākamajam mācību gadam.
Agrāk Saeimas deputātiem, stājoties amatā, nācās latgaliski teikto zvērestu atkārtot, bet jau pēc 14. Saeimas sanākšanas tas vairs netika liegts. "Saeimā ievēlētie latgaliešu deputāti, zvērestu dodot latgaliski, dara pilnīgi pareizi, atbilstoši Satversmes 4. pantam. Arī starpkaru Saeimā Francis Trasuns un citi latgalieši no šīs tribīnes runāja latgaliski," teica E. Levits. Viņš, tāpat kā E. Smiltēns, dažus teikumus norunāja latgaliski. Savukārt premjers K. Kariņš ("JV") atzina: "Es necentīšos runāt valodā, ko nepārvaldu, tas ir – latgaļu. Es to atstāšu spīkeram, Valsts prezidentam un Latgales deputātiem. Ja jūs varētu man laika gaitā drusku iemācīt, es būtu ļoti pateicīgs."
Premjers pievērsās Latgales reģiona attīstībai, kas šķita svarīga arī E. Smiltēnam, kuraprāt, nevar aprobežoties tikai ar simbolisku un emocionālu atbalstu – Saeimai un valdībai esot jāpanāk reģionālās nevienlīdzības mazināšana. Premjers piekrita, ka Latgales reģions ekonomiskā ziņā nav turīgākais, kas esot jāmaina.
Pēc sēdes Saeimā notika svinīgā Latgales karoga nodošana, klātesot arī Latgales apakškomisijas vadītājam Edmundam Teirumniekam (NA), Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājam Sergejam Maksimovam un Latgales kongresa lēmuma izpildes padomes priekšsēdētājam Agrim Bitānam. Kultūras ministrs, Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes priekšsēdētājs N. Puntulis Saeimas sēdē skaidroja, ka tumši zilajā karoga krāsā ir ieaustas gadsimtu tradīcijas un tikumiskās vērtības. "Tā ir rudzupuķu (naktineicu) krāsa, kas redzama arī seno latgaļu goda drēbēs – sievu villainēs un vīru vamžos.
Tā simbolizē gan Latgali kā tradicionālu zilo ezeru zemi, gan Māras zemi, jo zilā krāsa katoļu baznīcā ir Jaunavas Marijas simbols. Ir svarīgi prast lasīt šīs vēsturiski tapušās simboliskās nozīmes," teica kultūras ministrs.
N. Puntulis arī informēja par jau paveikto, īstenojot "Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpas attīstības plānu 2022.–2027. gadam".
Informatīvā kara apstākļos sevišķi svarīgi esot stiprināt medijus, jo īpaši Latgalē. No medijiem paredzētajiem 14 miljoniem eiro Latgalei esot piešķirti 918 000 eiro, informēja N. Puntulis. E. Levits uzsvēra, ka pirmo reizi Valsts kultūrkapitāla fonds ir izsludinājis "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programmu" un no tās vislielākā summa esot atvēlēta Latgalei, kas būšot nozīmīgs starta kapitāls latgaliešu nevalstiskajam sektoram.
