Šodien, 18. decembrī, Jelgavā, ceturtdien Ulbrokā un 29. decembrī Rīgā publiku priecēs Operetes Jaungada koncerti "VIVA!" ar moto: "Lai dzīvo!", kas caurvij muzikāli dzirkstošo koncertprogrammu. Viena no skanīgākajām balsīm būs operdīvai Sonorai Vaicei.
Svētku noskaņu radīs izcili dejojoši dziedātāji – solisti, dziedoši dejotāji un Operetes teātra simfoniskais orķestris diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā. Programmas mākslinieciskā vadītāja ir Operetes teātra valdes priekšsēdētāja Agija Ozoliņa-Kozlovska, horeogrāfe – Ieva Kemlere, kostīmu māksliniece – Vita Radziņa, multimediju māksliniece-scenogrāfe – Ineta Sipunova.
Toreizējais Valsts Rīgas Muzikālais teātris (iepriekš saukts par Rīgas Operetes teātri) 1995. gadā tika slēgts. Tomēr nu jau vairāk nekā desmit gadus izrādes iestudē neatkarīgais, nevalstiskais Operetes teātris, kurā plašā žanriskā spektrā profesionāli muzikālā teātra mākslinieki turpina dziedāt gan publikas iemīļoto operešu mūziku, gan iedzīvina jaundarbus, kā, piemēram, Platona Buravicka biogrāfisko stāstu "Trīs zvaigznes. Zigfrīds" – par viena no mūsu valsts dibinātājiem, pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica dzīvi. Tiek iestudēti arī citi Latvijas mūzikas videi būtiski darbi – monooperu "Cilvēka balss. Telefons" un kameroperu "Valentīna" kā režisore iestudējusi un titullomu dzied operdīva Sonora Vaice. Dziedātāju "Kultūrzīmes" uzrunāja vienā no Operetes Jaungada koncerta "VIVA!" mēģinājumu starplaikiem.
– Ar kādām domām tuvojaties 2024. gada noslēgumam?
S. Vaice: – Kad cilvēkam vairs nav divdesmit gadu, tad gadumija jau gan kļuvusi par diezgan pierastu parādību. Tāpēc, kā katru reizi, arī par šo, 2024. gadu, esmu vienkārši pateicīga, jo man tuvajiem cilvēkiem klājas labi, un ļoti ceru uz nākamo gadu, ka būs labāk ne vien mums, bet arī it visiem citur pasaulē.
– Jūs esat plaši pazīstama kā soprāns, operdziedātāja. Kas jūs aizrauj dziedāt operetēs?
– Mūzika nepieciešama ikvienam, jo savā veidā tā izstāsta lietas, ko nevar ietvert vārdos. Savukārt operetes mūzika gan izstāsta stāstu, gan ir jautra, dažkārt mums ļauj sevi ieraudzīt tādās kā mazliet komiskās situācijās. Tiesa, man operete ir izaicinājums arī profesionāli. Daudzējādā ziņā tā ir ikvienam akadēmiski skolotam profesionālim, jo operetē ir ne vien diezgan daudz jādzied, bet arī jādejo un jārunā. Tas ir ļoti visaptverošs žanrs. Pēdējā laikā gan arī operas izrādēs dažreiz pieprasa līdzīgas spējas.
Ikkatrs koncerts man dod prieku. Manuprāt, mūsu koncerts "Viva!", kas tulkojumā nozīmē "Lai dzīvo!", būs ļoti jauks, un tiem, kam patīk klasiskā mūzika, kas vienlaikus ir viegli uztverama, jautra, kvalitatīva, tas būs sirsnīgs gada noslēgums, jo mūsu Operetes teātra mākslinieki un mūziķi allaž īpaši piedomā, kā iepriecināt savus klausītājus.
– Par ko jums būtiski runāt no skatuves?
– Par ko runāt, nosaka režisors. Es iemīlu visu mūziku, kas man jādzied, gan ārijas, gan duetus; katra ir ar savu skaistumu un saviem tehniskajiem izaicinājumiem, un tie dod iespēju pilnveidoties un apgūt jaunas kvalitātes.
– Režisores Sonoras Vaices debijas iestudējums, multimediālā monoopera "Cilvēka balss. Telefons", saņēma augstāko Latvijas valsts apbalvojumu mūzikā 2021. gadā – Lielo mūzikas balvu kategorijā "Gada uzvedums". Šogad pavasarī publiku saviļņoja jūsu radītā monoopera "Valentīna". Vai režisorei jau padomā vēl kāds jauns darbs?