Par desām un politiku. Jaunā Rīgas teātra izrādes "Pēdējā maltīte" recenzija

Vispārzināmais teiciens, ka labāk nezināt, kā top desas un politika, ar humoru norāda uz līdzīgo it kā nesavienojamās jomās. Jaunā Rīgas teātra (JRT) jaunākā izrāde "Pēdējā maltīte" apliecina, ka politikai un ēdieniem ir vairāk kopīga, nekā pirmā acu uzmetienā liekas.

Gan politikā, gan garšu pasaulē ir savi ideāli, mēdz koncentrēties lielas naudas summas, valda liela apetīte, hierarhiju iezīmē prastļaužu ēdiens un aristokrātu baudas, abās jomās mēdz būt savi aizliegtie augļi. Dramaturģe Justīne Kļava un režisors Aiks Karapetjans abas šīs tēmas meistarīgi apvienojuši stāstā par cilvēka baudām un vājībām fantāzijā par kādu reālu notikumu – Francijas ilggadējā prezidenta Fransuā Miterāna sarīkotajām pirmsnāves vakariņām.

Tu tikai pirms tam paēd! – mani brīdina kolēģe, kura izrādi skatījusies iepriekšējā vakarā. Mārtiņa Vilkārša scenogrāfija uz skatuves atklāj lepnas savrupmājas telpu, kuras plašuma centrā ir galds. Pirmajā cēlienā uz tā tiek gatavots, otrajā ēsts, un te īpaša uzmanība jāpievērš aktiera Ritvara Logina prasmēm franču šefpavāra lomā. Izrādes programmiņa atklāj, ka viņš ir bijis arī izrādes kulinārais konsultants, liekot nojaust, ka no ēdiena aktieris saprot ko vairāk. Franču šefpavāra lomā viņš nodemonstrē īstu pavārmākslas šovu: ar abām rokām spiež apelsīnus, uz skatuves tiek putots, karamelizēts, dedzināts un saldēts. Un tās smaržas! Rīvēta apelsīna miziņa, ceptas baltmaizes smarža zālē.

Īstenais magnēts, kāpēc tik ļoti vēlējos redzēt "Pēdējo maltīti" – es patiesi jūsmoju par Justīnes Kļavas lugām. Dramaturģei piemīt ļoti īpaša, angļu melnajam humoram līdzīga dzīves smieklīguma izjūta. Ne katrs to uztver, arī izrādes "Pēdējā maltīte" laikā zālē smiekli neskan bieži. Taču viņas lugās ir ļoti īpaša dzīves izjūta, kas rāda dzīves grotesku kopumā, vienlaikus tik patiesi un dziļi jūtot līdzi saviem varoņiem, ka tas pieļauj jokošanu arī par tabu tēmām.

Kaspars Znotiņš – baņķiera Anrī Emanuelli lomā un Elita Kļaviņa – teātra dīvas un kultūras ministres Monikas Langas tēlā.

Foto: Mārtiņš Vilkārsis/Publicitātes

Piemēram, par nāvi. Viļa Daudziņa spēlētais Fransuā Miterāns ir dzīves baudītājs, politikas ilgdzīvotājs, kurš tagad apzinās, ka viņa drīza aiziešana ir neizbēgama un tieši tāpēc jāpaspēj tik daudz. Izrādes programmiņā izklāstīta katra lugas personāža biogrāfija, mērķtiecīgi radot par viņu kādu noteiktu priekšstatu. Žans Kristofs Miterāns, šai lomā Toms Harjo, ir izlutinātais dēliņš, kurš mantoto ietekmi partijā izmanto, lai nodarbotos ar ieroču tirgošanu. Politikas intrigās slīpētā Daniela Miterāna, šai lomā spīdoša ir Baiba Broka, rāda sievieti, kura gādā, lai viņas diplomātisko sakaru izveidotajā pasaulītē nekas nemainītos. Kaspars Znotiņš kā baņķieris Anrī Emanuelli ne pirmo reizi nospēlē savu šarmantā nelieša lomu. Elitai Kļaviņai tikusi teātra dīvas Monikas Langas loma, Gunai Zariņai kā ārstei Odilei Žakobai būtu jāsauc visa šī raibā kompānija pie prāta. Miterānam ir arī ārlaulības meita Mazarīna Pinžo, viņas tēlā ir cerība uz citādu nākamības pasauli, ko gan aktrisei Agatei Kristai ne pārāk labi izdodas atklāt.

Izrāde "Pēdējā maltīte" atklāj skatītājiem, ka tēmas, kuras politikā pārspriest būtu ciniski, izcili atklājas sarunās par ēdienu. Ēdienu pasaulē leģendu dzimšana un pat mērķtiecīga radīšana ir daļa no virtuves mākslas. Tāpat kā politikā. Kad uzzinām, ka priekšēdienā pasniegtās austeres nāk no specifiska reģiona, to ieguve ir ierobežota, tāpēc tās ir ļoti dārgas, mielasta rīkotājs uzaicina sarīkot to ēšanas sacīkstes, un gaisā virmo rīšanas prieks. Kulinārijas vēsturē ir vairāki izsmalcināti ēdieni, kuru gatavošana saistās ar nežēlību pret dzīvniekiem. Arī politiķu iedomā, ka viņu rokās ir izlemt, kā jādzīvo pārējiem, ir kas vienlaikus nepieciešams un ētiski riskants. Ēdienkartes nagla ir medīt aizliegto dārza stērstu cepetis. Tas jāēd, paslēpjot galvu un muti zem uz galvas uzsegtas salvetes. It kā lai saglabātu ēdiena smaržu. It kā lai Dievs neredzētu, kā kārīgajās rīklēs pazūd brīnumanie dziedātāji.

"Pēdējā maltīte" ir jautra un meistarīgi viegla izrāde, kuras dziļums un nopietnība atklājas pamazām.

Ritvars Logins franču šefpavāra lomā.

Foto: Mārtiņš Vilkārsis/Publicitātes

Uzziņa

"Pēdējā maltīte", iestudējums Jaunā Rīgas teātra Jaunajā zālē

• Režisors Aiks Karapetjans, dramaturģe Justīne Kļava, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmumāksliniece Kristīne Pasternaka, gaismumākslinieks Niks Cipruss, pavārmākslaskonsultants Ritvars Logins, grims, parūkas Ilze Trumpe.
• Lomās: Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Kaspars Znotiņš, Elita Kļaviņa, Guna Zariņa, Toms Harjo, Ritvars Logins, Agate Krista.
• Nākamās izrādes: 5., 26., 27., 29., 30. martā (izpārdots).