4.2 °C
Šodien ar "RFS" un "Audas" dueli startēs Latvijas futbola čempionāts.
Tradicionālajā pirmssezonas preses konferencē domīgākais teiciens virslīgas ilgdzīvotājam, "Mettas" galvenajam trenerim Andrim Rihertam: "Ceru, ka Latvijas klubi kļūs stabili, citādi čempioni mirst…"
Trīs no deviņiem
Kopš neatkarības atgūšanas par Latvijas futbola čempioniem kļuvuši deviņi klubi, seši no tiem jau ir vēsture. Šoziem čempionu kapsētai pievienojās 2022. gada pārsteidzošā uzvarētāja "Valmiera".
Galvaspilsētas varenie "RFS" un "Rīga", kas uzvarējušas sešos no iepriekšējiem septiņiem gadiem, arī jaunajā sezonā iesoļo ar nemainīgi augstām ambīcijām. Taču neviens nevar garantēt, ka arī tos vienā brīdī nepiemeklē valmieriešu liktenis, īpaši liels milzis uz māla kājām ir "Rīga", ko finansē Latvijas melnajā sarakstā iekļautais Krievijas miljardieris Sergejs Lomakins.
"RFS" darbojas plānveidīgāk un apdomīgāk, lai nodrošinātu komandas iespējas spēlēt arī tad, ja īpašniekam Artjomam Milovam radīsies problēmas būvniecības biznesā.
Visai apbrīnojams ir 2015. gada čempiones "Liepājas" stāsts, kur kopš iepriekšējās desmitgades otrās puses mūziku pasūta ar Krieviju saistītais uzņēmējs Oļegs Hramovs. Viņš futbolā ik sezonu iegulda vairākus miljonus, bet rezultāts allaž liek vilties. Vai neapniks dārgais hobijs? Vēl ar ārzemju investoru iespējām miljonāru sarakstā vairākas sezonas gozējas "Auda", 1969. gadā dibināts klubs, un atliek vien novēlēt, lai darbības modelis ir ilgtspējīgs virslīgas līmenī.
Smagsvaru cīņa
Iepriekšējos divos gados bija izteikta "RFS" un "Rīgas" dominance turnīra tabulā, un, visticamākais, ka līdzīga aina būs vērojama arī šogad. Abu izredzes uz titulu ir līdzīgas. "RFS" kodols ir saglabājies, bet ļoti būtisks iztrūkums ir balsta pussarga Adama Marhijeva došanās uz Kipras čempionātu, kā arī Emersona pārcelšanās uz Japānas otro līgu. Tieši pirms sezonas savainojumā iedzīvojās centra aizsargs Herdi Prenga, taču galvenais treneris Viktors Morozs pierādījis, ka prot līderiem sagatavot aizstājējus. Lielais nezināmais – kā viņš un komanda tiks galā ar to, ka ziemā bija jāaizvada UEFA Eiropas līgas mači, tādējādi tradicionālais atpūtas laiks un sagatavošanās posms šoreiz izvērtās krasi atšķirīgs.
"Rīgas" zīmogs ilgu laiku bija pacietības trūkums un treneru maiņas. Aizpagājušais gads kļuva par pirmo, ko komanda sāka un pabeidza ar vienu treneri Tomislavu Stipiču.
Viņš gan netika paturēts, bet zīmīgi, ka vietā nākušais Simo Valakari noturējās, par spīti trim zaudējumiem pirmajā aplī (kopš tā laika virslīgā "Rīga" nav zaudējusi), un abu pušu ceļi šķīrās vien septembra nogalē. Ziemā par galveno treneri tika nolīgts slovāks Adriāns Guļa, kurš šajos desmit gados strādājis Čehijā, Polijā, Slovākijā un Kiprā. Liels pluss – saglabāti teju visi labākie spēki, izņemot horvātu centra pussargu Hrvoji Babecu, kurš 2022. gadā tika nopirkts par vairāk nekā miljonu eiro. Ir kvalitatīvi papildinājumi. Superkausā sestdien Morozs iesvētīja Guļu ar uzvaru 3:1.
Vai "Liepāja" atdzīvosies?
"Auda" un "Liepāja" pa kādai reizei var iekost lielajiem, bet šiem klubiem būtu jācīnās par trešo pozīciju. Abiem mainījušies galvenie treneri – "Auda" vienojusies ar Jurģi Kalnu, liepājnieki uzticējušies horvātam Dino Skenderam. Iepriekšējā sezona bija sliktākā kurzemnieku vēsturē, vēl vasarā ieņemot tabulas pēdējo vietu, bet ar finiša spurtu aizsniedzoties līdz sestajai pozīcijai. "Liepāja" starpsezonā uzaicinājusi virkni spēlētāju no citiem Latvijas klubiem.
