17 °C
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas otrā stāva labā spārna zālēs ciklā "Paaudze" līdz 21. aprīlim apskatāma Birutas Delles izstāde "Gleznot katru dienu" un galerijā "Daugava" līdz 24. februārim izstādē "Mans kalns. 2023. gads" – viņas jaunākie darbi.
Māksliniecei šogad aprit astoņdesmit gadi, un apaļā jubileja tiek atzīmēta ar plašu Birutas Delles darbu retrospekciju un zīmīgu ieskatu viņas daiļradē, kā arī pēdējā laikā tapušiem pašiem jaunākajiem – 2023. gada – darbiem.
Rīgā, izejot cauri Kronvalda parkam, apmēram desmit minūtēs var nonākt no vienas Birutas Delles izstādes otrā. Parka lielie koki ar varenajiem stumbriem un gleznainajiem zariem, ēnu formām un saules gaismas lāsumiem uz zemes sasaucas ar to, ko varam ieraudzīt Birutas Delles darbos. Mākslinieces gleznotā daba ir sirreāla un it kā nākusi no zemapziņas – kokiem, augiem un ainavām atdzīvojoties savādos, dīvainos tēlos, dažkārt pat ieņemot cilvēka ķermeņa apveidus, kā tas, piemēram, ir redzams 1988. gada gleznā "Saules dūriens".
Padomju laikā radītā alternatīvā māksla
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāde "Biruta Delle. Gleznot katru dienu" ir eksponēta ciklā "Paaudze", kas veltīts 20. gadsimta otrās puses latviešu mākslai. Šis laiks bija raksturīgs ar to, ka okupētajā Latvijā jau krietni brīvāk ieplūda Rietumu mākslas strāvojumi, kas bija izlauzušies cauri dzelzs priekškaram un atbalsojās ne tikai glezniecībā, bet arī performancēs, multimediālos projektos, starpnozaru eksperimentos un pašu mākslinieku dzīvesveidā.
Izstādes kurators Vilnis Vējš saka: "Padomju laikā Delle dzīvoja it kā divās paralēlās pasaulēs: autores darbi parādījās oficiālajā izstāžu apritē, bet ikdiena noritēja ideālistiskā savstarpējas pašpalīdzības vidē, kur bija sastopami dažādi autsaideri. Tomēr fokusā nešaubīgi atradās māksla."
Cikls "Paaudze" un tajā iekļautā Birutas Delles izstāde patiesībā pierāda to, ka pagājušā gadsimta otrajā pusē totalitārā režīma spaidos komunistiem tā arī neizdevās apspiest latviešu mākslinieku brīvo garu un iespaidot viņu domāšanu. Mākslinieki izkopa savus alternatīvos mākslas modeļus. Birutas Delles dzīve un māksla šajā laikā un paaudzē ir spilgts brīvā, dumpinieciskā un radošā gara piemērs okupētajā Latvijā.
Birutas Delles izstādi ir interesanti apskatīt, arī lai iedziļinātos viņas domu un iztēles valstībā, kāda tā bija okupācijas un totalitārā režīma laikā. Mākslinieces talants Padomju Latvijā ir panācis savu izlaušanos – gleznās izpausts tas, ko māksliniece patiesi vēlējusies pateikt. Birutas Delles darbos nav jūtama domas konstruēšana un idejas pakļaušana estētiskiem priekšstatiem. Gleznu idejas ir svaigas un nepastarpinātas – kā no dvēseles dzīlēm nākušas, tieši materializējoties uz audekla. Savā grāmatā "Mans Ceļš", ko 2007. gadā izdeva izdevniecība "Atēna", Biruta Delle, atceroties pagājušā gadsimta 90. gadus, raksta: "Dzīvošu, tātad – gleznošu."
Daudzi šīs paaudzes mākslinieki ir apbrīnas vērti – cik drosmīgi un patiesi viņi spēja saglabāt savu neatkarīgo radošo garu režīmā, kur Dieva vietā tika likts Ļeņins, Markss un Engelss, kur vienīgā īstā un vislabākā māksla bija radīta sociālistiskā reālisma un komunisma garā.
Cilvēka un sava ceļa meklējumos
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādē "Biruta Delle. Gleznot katru dienu" ir eksponētas 45 mākslinieces gleznas, kas nākušas no muzeja krātuves un privātām kolekcijām. Savukārt galerijas "Daugava" izstādē "Mans kalns. 2023. gads " redzamas Birutas Delles 12 pašas jaunākās gleznas. Abas izstādes kopā sniedz iespēju skatīt gandrīz vai pusgadsimta Birutas Delles darbus.
Pagājušā gadsimta 70. un 80. gados tapušo gleznu krāsu palete nereti ir pelēcīga un mierīga, bet triepieni enerģijas un personiskās attieksmes pilni, slāņaini un biezi. Gleznās redzamie cilvēki, viņu fizisko ķermeņu pozas, roku satvērieni un stāja liecina par kādu noteiktu pārdzīvojumu, psiholoģisku stāvokli vai attieksmi, un šī emocionāli psiholoģiskā ziņa ir ļoti precīzi nolasāma. Gleznās ir burtiski redzams, ko cilvēks jūt un pārdzīvo. Biruta Delle katram savam tēlam it kā piemeklē to pozu, situāciju, vidi un krāsu, kas visprecīzāk pauž konkrēto pārdzīvojumu – vientulību, apjukumu, atklāsmi vai sava ceļa meklējumus.
Jaunākajos Birutas Delles darbos, kas apskatāmi galerijā "Daugava", cilvēciskās jūtas ir uzgleznotas ar dabas tēlu palīdzību. Ekspozīcija ir kā vienota emocionālu darbu sērija, kur galvenokārt koki ar savu izteiksmīgo zarojumu stāvākā nogāzē vai pakalnā ir galvenie dzīves izjūtu paudēji. Te, kā visos Delles darbos, izšķiroša nozīme ir krāsām, to laukumiem un savstarpējai saspēlei.
Pagājušajā gadā gleznotie darbi ir gaiši, dzīvespriecīgi, vitāli, un arī šī ir viena no mākslinieces talanta izpausmēm – astoņdesmit gadu vecumā redzēt dzīvi, cilvēkus un dabu tik saulainus un starojošus. Māksliniece it kā apvienojas vienā komandā ar dabu, saplūst ar to un rada mākslu – gleznās iedzīvojas krāsas, tēli, formas un kompozīcijas, kas realitāti atspoguļo subjektīvā, nereālā un individuālā skatījumā, paceļot to dažkārt līdz sapņa, iedomu un vēlmju nepiepildāmam līmenim reālajā dzīvē. Varbūt īstā dzīve notiek Birutas Delles galvā, ko veikliem, enerģiskiem triepieniem uzglezno mākslinieces roka? Pati Biruta Delle ir teikusi: "Mākslā viss ir pa īstam – dzīvē tas tā var nebūt."
Gleznojumi ar eļļu uz audekla
Gleznojumi ir biezi. Ekspresija šajos darbos panākta ar vairākiem krāsu slāņiem, kad augšējam cauri spīd iepriekšējie. Un tieši šis glezniecības veids it kā vizuāli nesarežģītos tēlus padara saturā dziļus, saglabājot to formu vienkāršās aprises. Mākslinieces radītie tēli – koks vai vairāki koki tukšā klajumā, ziedošs zars vai nepārblīvēta ainava, daži vai tikai viens cilvēks – gleznā rada unikālu dabas, cilvēka un mākslinieka uztveres sinerģiju.
Birutai Dellei ir spēja dabā, dabas fragmentos un cilvēka ķermenī iegleznot ne tikai gaismu un ēnu spēli, formu daudzveidību un kompozīcijas būvniecību, bet kaut ko ļoti neparastu, nereālu, pat fantastisku. Birutas Delles sirreālās ainas ir piesaistošas. Cilvēkus vienmēr ir interesējis neparastais, paradoksālais, neiespējamais, un tās ir īpašības, ko varam saskatīt mākslinieces gleznās.
Tēlu un elementu savstarpējā komunikācija gleznās ir izteikta vienotā apkopojumā. Te nav sadrumstalotas informācijas. Mākslas darbā precīzi un spēcīgi ir uzgleznota ziņa, kas dziļi skar cilvēka dvēseles un gara pieredzi.
Pasauli Birutas Delles darbos var redzēt citādu – unikālu. Viņas rokraksts, zīmols, kas savdabīgi ierakstās Latvijas mākslas ainā, ir spēja uzgleznot dabu, kas iemieso cilvēciskus pārdzīvojumus un jūtas.
