7 °C
Cik vērienīga bijusi Latvijas Radio bigbenda darbība pagājušajā gadā, tik nopietns patlaban ir turpinājums 2024. gadā.
No visa lielā pūšaminstrumentu kopuma regulāri veidojas arī atvasinājumi – tā, piemēram, 27. janvārī kultūrtelpā "M/Darbnīca" uzstājās "City Jazz Riga" džeza skolas bigbends ar saksofonistu Dāvi Jurku, trombonistu Kārli Alfrēdu Feldbergu un saksofonistu, Latvijas Radio bigbenda vadītāju Kārli Vanagu. Taču citkārt nepieciešama kaut nedaudz plašāka spēles telpa (un uzreiz jāatgādina, ka Rīgas koncertzāles trūkumu izjūt ne tikai klasiskās mūzikas pārstāvji, bet arī džeza mūziķi, arī viņi izteikušies, ka šī iemesla dēļ slavenākie ārzemju mākslinieki Latvijai met līkumu, uzstājoties Tallinā un Viļņā). Tā nu 25. janvārī Spīķeru koncertzālē Latvijas Radio bigbends nāca klajā ar pieteikumu "Amerikas džeza vakars" – ciklu, kas iesācies jau agrāk un turpināsies arī nākamajos mēnešos. Šoreiz uzmanības centrā bungas, jo jauno koncertprogrammu veidojis Artis Orubs.
Ar Latvijas Radio bigbenda izvēlēto repertuāru tika atgādināts par vispārzināmiem vārdiem ASV džeza vēsturē – par Djūku Elingtonu, Kauntu Beiziju, Kvinsiju Džonsu. Taču turpat arī bundzinieki, kas strādāja kopā ar viņiem, – Tads Džonss, Mels Lūiss, Džīns Krupa, Badijs Ričs, Sems Vudjards un vēl citi. Šos mūziķus jau vārdā spēj nosaukt daudz šaurāks publikas loks, lai gan katrs no viņiem izcēlās ar jaunu radošu pavērsienu (Džīnam Krupam, piemēram, vairs nepietika vienīgi ar stabilu vietu pie sitaminstrumentiem, viņš pats izveidoja bigbendu), ar māksliniecisku spozmi, enerģiju un slīpējumu un parasti arī ar ekscentrisku attieksmi. Nav nekāds noslēpums, ka par Arti Orubu sakāms tas pats: iepriekšminētie amerikāņu meistari koncerta pieteikumā saukti par leģendām, bet tepat, Latvijā, par leģendārām tiek uzskatītas kaut vai Arta Oruba darbaspējas, un vienmēr atcerēšos, kā pēc trim koncertiem ar viņa dalību ceturtajā dienā aizgāju uz Nacionālā teātra izrādi "Man trīsdesmit gadu", un tur nu viņš atkal bija kā viens no iestudējumam piesaistītajiem mūziķiem.
Gandrīz sešus gadus pēc šī notikuma Artis Orubs joprojām ir savā vietā, un arī Spīķeru koncertzālē 25. janvārī viņš viscaur saistīja ar spēles virtuozajiem rakursiem, ritma izjūtas precizitāti un spēju iekļauties ansamblī. Šī prasme piemita arī Latvijas Radio bigbendam kopumā, arī katram atsevišķam tā māksliniekam,
tādēļ tīri vai žēl, ka koncertprogrammas proporcijas starp muzicēšanu un runāšanu dažbrīd sliecās verbālas komunikācijas virzienā,
un no "Saules ielejas serenādes" skaņuraksta tā arī palika nospēlēts tikai fragmentiņš, ka no visa saksofonu, trompešu, trombonu un klarnešu apjoma regulāri izceltās improvizācijas skanēja neilgus laika sprīžus. Kārlis Vanags, Kārlis Alfrēds Feldbergs un Dāvis Jurka jau pieminēti, tieši tāpat būtu priecājies vēl ilgāku brīdi dzirdēt Māra Jēkabsona, Lauras Rozenbergas un citu bigbenda pamatsastāva dalībnieku solopriekšnesumus. Vai arī Rihards Goba – uz brīdi uzplaiksnījās ģitāras soloepizode, un tad mūzika atkal atgriezās uz iepriekšējā ceļa. Taisnība, vismaz Viktoram Ritovam tika dota plašāka hronometrāža, vismaz viņa klavierspēli varēja dzirdēt lielākā pietuvinājumā un izvērstākās dimensijās. Un šādi iespaidi galu galā noved pie tā paša secinājuma – Latvijas Radio bigbends joprojām darbojas kā teicami saskaņots ansamblis ar mirdzošu un izteiksmīgu pūšaminstrumentu kopainu, kur viena no stabilām un aizvien pārsteidzošām vērtībām ir ritma grupa.
Kārlis Vanags izteicās, ka par džeza perkusiju, sitaminstrumentālistu un bigbenda tēmu patiesībā var veidot veselas koncertsērijas, un 25. janvāra programmai notika pamatīga repertuāra atlase.
Man savukārt jāpiebilst, ka bigbenda uzstāšanās Spīķeru koncertzālē droši varēja ilgt vēl nedaudz vairāk par pusotru stundu.
Artis Orubs par saviem priekšgājējiem stāstīja, ka viņi dažkārt izmantojuši ne tikai klasisko džeza sitaminstrumentu komplektu, bet arī daudz vērienīgāku un eksperimentālu perkusiju klāstu, kas šajā gadījumā aizņemtu arī pūtējiem paredzēto skatuves vietu. Man līdz ar to jāsecina, ka šim nolūkam būtu nepieciešams vēl viens koncerts – Lielajā ģildē vai, vēl labāk, Rēzeknes "Gorā".
Lai nu kā, arī Rīgas koncertprogrammā "Amerikas džeza vakars" muzikālās informācijas netrūka – ņemot vērā bungu konceptuālo īpatsvaru, lielākā priekšnesuma daļa aizritēja spriegās un aktīvās noskaņās, taču bigbends nebija aizmirsis arī lirisku tēmu un emociju esamību, un šai ziņā par vienu no būtiskākajiem pieturas punktiem kļuva Djūka Elingtona opusa "Come Sunday" atskaņojums. Arī ar skatu nākotnē, jo Latvijas Radio bigbends sola vēl nebijušu sadarbību ar Latvijas Radio kori Elingtona "Sakrālo koncertu" lasījumā – un šīs mūzikas psiholoģiskās un metafiziskās dimensijas patiešām pārsniedz standarta džeza ietvarus. Līdz tam brīdim – nākamais "Amerikas džeza vakars" 7. martā ar Raimonda Macata spēlētajām mutes harmonikām un droši vien arī vēl citas muzikālas atklāsmes un pārsteigumi.
