Jautājumā par to, kā radies Visums, praktiski joprojām nevienam nav ne mazākās skaidrības. Arī neskatoties uz to, ka cilvēce uzkrājusi nesliktu zinību bagāžu. Viena no patlaban visizplatītākajām versijām pauž, ka spēkā esot tā dēvētā Lielā Sprādziena teorija. Taču tā nav vienīgā.
Viss it kā sācies no sīka punktiņa
Pirms aptuveni 70 gadiem amerikāņu astronoms Edvīns Habls, kura vārdā nodēvēti leģendārie teleskopi, atklāja, ka galaktikas izvietojušās gaismas spektra sarkanajā daļā. Atbilstoši tā dēvētajam Doplera efektam tas nozīmējot, ka tās nemitīgi cita no citas attālinās. Turklāt gaisma no attālākajām galaktikām ir “sarkanāka” par to, ko izdala tuvākās, un tas savukārt liecinot, ka pēdējās pārvietojas salīdzinoši mazākā ātrumā.
Šī gigantiski lielo vielas masu izkliedēšanās aina šķita ārkārtīgi aizdomīgi līdzīga sprādziena izraisītam efektam. Tad arī izskanēja priekšlikums par Lielā Sprādziena teoriju, un aprēķini liecinot, ka šis sprādziens noticis pirms 13,7 miljardiem gadu. Tāpat radās atzinums, ka sprādziena mirklī Visums bijis kā neiedomājami neliels “punkts” 10–33 centimetru izmērā. Savukārt mūsdienu Visums, kā novērtējuši astronomi, jau plešas 156 miljardu gaismas gadu garumā. Var piebilst, ka attiecīgais “punkts” bijis tikpat reižu mazāks par ūdeņraža atoma kodola protonu, cik reižu pats protons ir mazāks par Mēnesi. Un viela šajā sīksīkajā “punktā” bijusi teju vai neiespējami karsta, kas savukārt nozīmē, ka sprādziena rezultātā uzradās ļoti daudz kvantu gaismas. Protams, laika gaitā viss pakāpeniski atdziest, savukārt kvanti izklīst jauntapušajā telpā, taču atsevišķām Lielā Sprādziena atbalsīm vajadzētu saglabāties līdz mūsu dienām.
Pirmais apstiprinājums sprādziena faktam pienāca 1964. gadā, kad amerikāņu radioastronomi R. Vilsons un A. Penziass atklāja relikto elektromagnētisko starojumu, kura temperatūra bija aptuveni -270 Celsija grādi. Un šo atklājumu, kas vispār zinātniekiem nāca absolūti negaidīti, tad arī novērtēja par labu Lielā Sprādziena teorijai. Tātad no īpaši karsta subatomāro daļiņu mākoņa, kas pakāpeniski izplešas visos virzienos, sāka tikpat pakāpeniski veidoties atomi, vielas, planētas, zvaigznes, galaktikas un, visbeidzot, uzradās arī dzīvība. Tādā veidā Visums joprojām turpina izplesties, un nav zināms, cik ilgi tas tā turpināsies. Nav izslēgts, ka kaut kad šī izplešanās apstāsies, un tad... Jā, neviens pat nespēj iedomāties, kas īsti tad varētu notikt.