Ja zvaigznēs veries, lai piepildītu kādu vēlēšanos, tad labākais periods varētu būt eta akvarīdu aktivitātes.
Krītošās zvaigznes… Vieniem tās tikai sīki smilšu graudiņi, kas, ieskrienot Zemes atmosfērā, uzliesmo un sadeg, neatstājot aiz sevis praktiski neko, citiem tās nozīmē kaut ko vairāk. Senatnē cilvēki domāja, ka katram ir sava zvaigzne un tā nokrīt, cilvēkam beidzot šīszemes gaitas. Mūsdienās vēl aizvien daudzi domā, ka tā ir iespēja vēlēties ko labu un cerēt uz piepildīšanos.
Ir brīži, kad šo krītošo zvaigžņu (jeb, zinātniski izsakoties, – meteoru) ir sevišķi daudz: kad Zeme, riņķojot ap Sauli, nonāk vietā, kur tās orbīta krustojas ar kādas pilnīgi vai daļēji izdegušas komētas orbītu un tās atmosfērā ietriecas smilšu graudiņi vai pat nelieli akmentiņi, kuri kādreiz veidojuši šīs komētas kodolu. Tā kā tas vienmēr notiek vienā un tajā pašā Zemes orbītas vietā, šo brīžu laiks ir gandrīz tikpat precīzs kā vilcienu kustības saraksts. Atšķiras tikai debess akmentiņu blīvums konkrētajā šķērsošanas reizē un tas, vai ieraudzīt krītošās zvaigznes un dažiem arī vēlēties kaut ko netraucēs Mēness gaisma.
Leonīdas
Kā vienmēr, arī šogad sarakstā pirmā ir meteoru plūsma leonīdas, kuras maksimums gandrīz sakrīt ar Latvijas dibināšanas svētkiem 18. novembrī. 2023. gadā tās plūsma bija visai mazaktīva, drīzāk to pieminam gadsimta sākuma tradīcijas dēļ, kad šajos datumos dažus gadus tā radīja īstus zvaigžņu lietus. Tomēr laikā ap valsts svētkiem, ja vien netraucē laika apstākļi, debesīs paraudzīties ir vērts – leonīdu radītās krītošās zvaigznes ir ļoti gaišas un spožas, daudzas no tām atstāj aiz sevis dūmu astes. Ja arī ieraudzīsi tikai dažas, pūliņi būs tā vērti. Vēl gan jāpiebilst, ka Lauvas zvaigznājs, no kura iznāk šie meteori, virs horizonta parādās tikai neilgi pirms plkst. 2 naktī. Kaut gan debess austrumu pusi var pavērot jau arī kādu stundu agrāk – meteoru trases no zvaigznāja var aizklīst arī tālāk.