12.1 °C
Kad pēc garajiem ziemas mēnešiem saules stari kļūst aizvien siltāki un pavasara gaiss vibrē putnu dziesmās, kāds neizskaidrojams iekšējs spēks mudina doties ārā no mājām un varbūt izmēģināt ko jaunu, vēl nepieredzētu. Vai ir kas dzirdēts par "Biodanza" metodi? Latvijā to dēvē arī par biodeju.
Šajā rakstā īsumā pastāstīšu par unikālu metodi, kas Latvijā darbojas jau vairāk nekā 13 gadus, un padalīšos ar pieredzes stāstiem par izjūtām un ieguvumiem biodanza nodarbībās. Starptautiskajā valodā tās sauc par vivencijām (vivencia spāņu valodā nozīmē pieredze).
Pirms sāku rakstīt, uzdevu sev dažus jautājumus. Vai neuzņemos neiespējamo? Vai ir iespējams uzrakstīt par to, ko patiesībā var vienīgi piedzīvot? Piemēram, vai iespējams izstāstīt vārdiem, kā smaržo liepziedi, cilvēkam, kurš nejūt smaržu? Vārdos izteikt maizes maģiju, ja otrs nekad nav redzējis labības lauku, ja nav turējis rokās svaigi ceptu maizi? Vai ir iespējams izskaidrot, kas ir mīlestība, kādam, kurš nekad nav mīlējis? Vai iespējams izstāstīt, kā ir būt dejā, cilvēkam, kuram nepatīk dejot? Jo ar prātu nav iespējams saprast to, par ko nav pieredzes. Tā mēs esam bioloģiski iekārtoti. Taču deja mīt mūsu visu gēnos. Biodanza tulkojot nozīmē dzīves deja. Ja tev patīk deja, kustība un mūzika, tad interese aiziet un pieredzēt to visu dzīvē noteikti būs!
Tā sagadījies, ka esmu viena no biodanza pionierēm Latvijā. Aizvien atceros savu pirmajā nodarbībā apmulsušo prātu, jo košo un jaudīgo, apmēram divas stundas ilgo pieredzi nebija iespējams ielikt nevienā man zināmā dejas veidu kastītē. Savukārt, kad pēc nodarbības katra ķermeņa šūniņa vibrēja pilnīgā labsajūtā, atbilde uz jautājumu, kā tas darbojas, vairs nešķita būtiska.
Pasaulē veikts daudz zinātnisku pētījumu, kas apstiprina biodanza metodes visaptverošo un ilgnoturīgo iedarbību uz psihoemocionālo un fizisko veselību, un varētu sākt ar tiem, taču, kā zināms, vienīgie pētījumi, kam patiešām noticam, ir tie, kurus sev atklājam paši. Biodanza, tāpat kā dzīve, ir jāpieredz.
Savā dzīvē justies kā mājās
Cilvēki, kas uzlabojuši savas dzīves ar biodejas praksi, atzīst, ka katram cilvēkam būtu jāizmēģina vismaz viena nodarbība. Tāds arī esot bijis biodanza autora sapnis un ideja – parādīt/iemācīt to nepieciešamo kopumu, lai ikviens cilvēks savā dzīvē justos kā mājās, dzīvojot vienotībā gan ar sevi un citiem cilvēkiem, gan ar dabu un Visumu.
Biodejas tēvs, profesors Rolando Toro teicis, ka vispirms ir jāpiepilda cilvēku vajadzības: “Cilvēkā ir dabiski ielikta vajadzība sevi izpaust un sadarboties ar apkārtējo pasauli. Dzīvošana sev neraksturīgā veidā, pēc pareiziem sabiedrībā noteiktiem modeļiem un rāmjiem, kavē un pat bloķē organisma dzīvās sistēmas pašorganizējošo plūsmu un izraisa nopietnus traucējumus organisma pašregulējošajās sistēmās, kas atspoguļojas visos dzīves aspektos. Ikviena cilvēka būtiskākā un dziļākā iekšējā vajadzība ir pēc cilvēciskām attiecībām. Justies ievērotam, pamanītam, pieņemtam un mīlētam. Smaids un acu kontakts ir atslēga uz iekšējām saitēm. Ja cilvēks nespēj identificēties ar otru, jūt iekšēju apdraudējumu un bailes, ja nejūtas pieņemts un mīlēts tieši tāds, kāds ir, tad viņa uzvedība būs destruktīva pret citiem un arī pašam pret sevi."
Apiet loģiku un prātu
Protams, katram cilvēkam ir savas iekšējās traumas, kurām dzīves laikā meklēt risinājumus. Ir radīts ļoti daudz palīdzības metožu un veidu. Pateicoties psihoterapeita izglītībai un saviem novērojumiem, Toro saprata, ka problēmu atcerēšanās un saprašana traumu sadziedēšanai nepalīdz, jo loģika nespēj mainīt uzvedību. Cilvēka valoda balstās uz jaunajām smadzenēm (neo- korteksu), taču uzvedību vada senās smadzenes, limbiskā sistēma un parasimpātiskā nervu sistēma, un vienīgā iespēja tām piekļūt ir – apejot loģiku un prātu. Tātad ir nepieciešams cits veids, un tā ir kustība, ritms, harmoniska skaņa, cilvēku attiecības un vide, kas atgādina mūsu dzīves sākumu un laiku pirms, ko Karls Gustvs Jungs sauca par okeānisko pieredzi.
