12 °C
6. maijā Londonā notiks Lielbritānijas karaļa Čārlza III un karalienes Kamillas kronēšanas ceremonija. 74 gadus vecais Čārlzs karaļa pienākumu pildīšanai ir gatavojies visu savu mūžu, bet viņam nebūs viegli iemantot tik lielu sabiedrības uzticību, kādu bija ieguvusi viņa māte karaliene Elizabete II.
Čārlzs un Kamilla ir vecumā, kad vairums cilvēku labprātāk pievēršas godīgi pelnītai atpūtai un mazbērnu auklēšanai, nevis jauniem darba pienākumiem, bet Čārlza gadījumā viņam nebija īpašas izvēles (ja neskaita viņa vectēva brāļa Edvarda VIII savulaik izspēlēto triku ar atteikšanos no troņa). Čārlzam šādas ķecerīgas idejas nebija ne prātā, jo visu savu apzinīgo mūžu viņš dzīvojis ar domu, ka kādu dienu viņam būs jāuzņemas Lielbritānijas monarha pienākumu nasta.
Čārlzam bija tikai trīs gadi, kad 1952. gadā nomira viņa vectēvs karalis Džordžs VI un par karalieni kļuva Elizabete II, bet Čārlzs tādējādi kļuva par troņmantnieku. Šajā statusā viņš pavadīja vairāk nekā 70 gadu, jo karalienei Elizabetei II bija lemts garš mūžs un viņa kļuva par visilgāk valdījušo monarhu jaunāko laiku vēsturē (vēl ilgāk karaļa postenī pabija tikai franču karalis Luijs XIV).
Tradīciju spēks
Lielbritānijā jau ir laistas apgrozībā pastmarkas un monētas ar karaļa Čārlza III attēlu, ko daudzi noteikti iegādāsies kā suvenīru. 6. maijā Londonā gaidāmas krāšņas svinības, kad Vestminsteras abatijā notiks Čārlza un Kamillas kronēšanas ceremonija. Šis pasākums gan nebūs tik grandiozs kā karalienes Elizabetes II kronēšanas ceremonija 1953. gada vasarā, jo Čārlzs uzsvēris, ka atbilstoši laikmeta garam vēlas veidot pieticīgāku, modernāku monarhiju.
Kronēšanas ceremonija būtībā ir formalitāte, jo par Lielbritānijas valsts galvu Čārlzs III kļuva uzreiz pēc mātes nāves. Taču tas ir vēl viens iemesls atdzīvināt gadsimtiem senās tradīcijas un uzsvērt monarhijas īpašo lomu britu sabiedrībā (karalis ir arī Anglikāņu baznīcas galva).
Tiesa gan, nebūt ne visi briti ir sajūsmā par Londonā gaidāmo šovu.
Monarhijas pretinieki žēlojas, ka šajos laikos, kad daudziem britiem inflācijas dēļ ir grūti savilkt galus kopā, nav ētiski tērēt miljoniem mārciņu "bezjēdzīgai" karaļa kronēšanas ceremonijai.
"Monarhija vairs nav neatņemama britu dzīves sastāvdaļa, un karaļa kronēšanas ceremonija nešķiet svarīgāka par Eltona Džona koncertu," žurnālam "Newsweek" apgalvo britu republikāņu kustības līderis Greiems Smits. Republikāņu mērķis ir atcelt monarhiju un panākt, lai Lielbritānijā būtu demokrātiski ievēlēts valsts galva.
Nesatricināmā monarhija
Taču tas joprojām ir izteikta mazākuma viedoklis. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka aptuveni divas trešdaļas britu atbalsta monarhijas saglabāšanu. Šis rādītājs nav būtiski mainījies arī pēc karalienes Elizabetes II nāves, lai gan monarhijas atbalstītājiem bija bažas, ka līdz ar viņas aiziešanu mūžībā karaļnams varētu zaudēt sabiedrības atbalstu.
Kā rāda "Ipsos" sabiedriskās domas aptauja, 64% britu atbalsta monarhijas saglabāšanu, 22% gribētu pasludināt republiku, bet 13% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Republikāņu vienīgā cerība ir jaunieši, jo saskaņā ar aptauju datiem britu jauniešu vidū monarhijas atbalstītāju un pretinieku skaits ir aptuveni līdzīgs.
Čārlzam III tuvākajā nākotnē noteikti nav jābaidās, ka tauta varētu gāzt viņu no troņa, jo šādu soli nav sadūšojušās spert pat virkne bijušo britu koloniju. Čārlzs III ir valsts galva ne tikai Lielbritānijā, bet arī vēl 14 zemēs, kuru vidū ir tādas ievērojamas valstis kā Austrālija, Kanāda un Jaunzēlande.
Britu karaļnama funkcijas mūsdienās pārsvarā ir ceremoniālas; tas kalpo arī kā tūristu pievilināšanas magnēts. Tas nepadara Čārlza darbu vieglāku, jo viņam ir jāmēģina saskaņot gadsimtiem senās tradīcijas ar mūsdienu sabiedrības prasībām. Čārlzs tam ir labāk piemērots nekā viņa priekšteči; viņš ir pirmais britu karalis, kurš absolvējis universitāti un ieguvis augstāko izglītību. Viņš ir arī pirmais britu monarhs, kura privātā dzīve gadu desmitiem ilgi nesaudzīgi izķidāta dzeltenās preses slejās un mūsdienās arī sociālo tīklu vidē.
Kamillas triumfs
Daudzi briti joprojām nav piedevuši un nekad nepiedos Čārlza izturēšanos pret viņa pirmo sievu Velsas princesi Diānu. Viņu laulība nebija laimīga un beidzās ar šķiršanos; Diāna žēlojās, ka Čārlzs nekad nav zaudējis interesi par savu jaunības dienu mīlu Kamillu. Pēc princeses Diānas traģiskās nāves autokatastrofā 1997. gadā vairums britu negribēja ne dzirdēt, ka Čārlzs varētu apprecēties ar Kamillu un šī sieviete kādu dienu iegūtu karalienes titulu, kas bija paredzēts Diānai.
Taču laiks dziedē visas brūces, un pamazām ir mainījusies arī britu sabiedrības attieksme pret Čārlzu un Kamillu. Viņi apprecējās 2005. gadā, tātad laulībā pavadījuši jau 18 gadu. Patiesībā gaidāmā kronēšanas ceremonija būs triumfa brīdis ne tik daudz Čārlzam, cik viņa sievai Kamillai, jo kādreiz daudzu nīstā karaļnama mīļākā būs kļuvusi par sabiedrībā cienītu karalieni. Britu sabiedrībā ilgu laiku bija diskusijas, vai Kamilla kā Čārlza otrā sieva drīkstēs izmantot karalienes titulu, bet šo jautājumu neilgi pirms nāves izlēma Elizabete II, kas savas valdīšanas 70 gadu jubilejā paziņoja: "Kad mans dēls Čārlzs kļūs par karali, es zinu, ka jūs sniegsiet viņam un viņa sievai Kamillai tikpat lielu atbalstu, kādu esat snieguši man. Tā ir mana patiesa vēlēšanās, lai Kamilla, kad pienāks laiks, tiktu saukta par karalieni."
Pazudušais dēls
Vēl pirms dažām paaudzēm laulības šķiršana vai precēšanās ar šķirteni britu karaļnamā bija kaut kas neiedomājams, kā to parādīja Edvarda VIII piemērs, taču mūsdienu sabiedrībā, kur tiek šķirta teju puse noslēgto laulību, cilvēki ir samierinājušies, ka arī karaļnama locekļi nav ideālu attiecību paraugs. "Viens no britu monarhijas ilgmūžības noslēpumiem ir tās spēja pielāgoties laikmetam. Cilvēki skatās uz Čārlzu un viņa bērniem, Kamillu un viņas bērniem, otro laulību, kas mūsdienu britu sabiedrībā nav nekas neparasts. Visi to saprot un ir samierinājušies," secina Čārlza un Kamillas biogrāfijas pētnieks Gailzs Brendrets.
Karaļnama pētnieki uzsver, ka 75 gadus vecā Kamilla nav varaskāra sieviete, kas par katru cenu gribēja kļūt par karalieni. "Tie, kas viņu attēlo kā shēmotāju, kas gribēja kļūt par karalieni, ļoti kļūdās. Patiesībā tas viņai ir smagākais pienākums – būt uzmanības centrā. Viņa ir vienkārša sieviete, kurai vislabāk patīk būt mājās, veltīt laiku bērniem un mazbērniem," laikrakstam "The Guardian" norāda Kamillas biogrāfijas autore Penija Džunore.
Savulaik arī princis Harijs uzsvēra, ka Kamilla nav nekāda "ļaunā pamāte", bet gan "brīnišķīga sieviete", kas padarījusi Čārlzu ļoti laimīgu, tādēļ arī Harijam un viņa brālim Viljamam pret Kamillu esot tikai siltas jūtas.
Pēdējo gadu notikumi karaļnamā gan rāda, ka saglabāt mieru nebūs viegli, jo princis Harijs pēc laulībām ar Meganu ir atsvešinājies no karaļnama. Viņš pārcēlies dzīvot uz ASV; kopā ar Meganu viņi kļuvuši par šovbiznesa personībām, kas iederas šajā sociālo tīklu laikmetā. Tikmēr vecākais brālis Viljams kā troņmantnieks devies pa tradicionālo ceļu ar attiecīgiem topošā karaļa atribūtiem: militārā karjera, priekšzīmīga ģimene, nevainojama reputācija.
Čārlzs kā vecākās paaudzes pārstāvis ir iestrēdzis pa vidu starp diviem dažādiem pasaules redzējumiem: vieni uzskata, ka monarha galvenais pienākums ir nodrošināt stabilitāti un tradīciju turpināšanu, bet citiem šķiet, ka monarhijai ir jāmainās līdzi laikam, lai tā nekļūtu par neglābjami novecojušu pagātnes palieku.
Mātes ēnā
"No vienas puses, Čārlzs vienmēr bijis savas tautā ļoti mīlētās mātes ēnā; no otras puses, viņu vajāja princeses Diānas spoks. Un tagad cīņā par sabiedrības uzmanību viņam jākonkurē ar saviem dēliem," norāda Čārlza biogrāfijas pētniece Sallija Bedela-Smita. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka britu sabiedrībā visvairāk ieredzētais karaļnama loceklis ir princis Viljams, bet Čārlzs no viņa ievērojami atpaliek.
Troņmantnieka statusā Čārlzs nereti izcēlās ar savu tiešumu, jo viņam nepatīk liekuļot un bārstīt tukšas frāzes. Taču kā karalim viņam jābūt daudz uzmanīgākam, jo britu tradīcijas paredz, ka monarhs ir politiski neitrāls un nekādā veidā neiejaucas politikā. Čārlzs gan uzsvēris, ka arī karaļa postenī turpinās runāt par sev tuvām tēmām, piemēram, vides aizsardzību un cīņu pret klimata pārmaiņām. "Vai mēs gribam ieiet vēsturē kā paaudze, kas neko nedarīja, lai attālinātu pasauli no kraujas malas? Es negribu," atzina Čārlzs.
Par spīti dažādām kaislībām, kas viņas 70 gadu ilgās valdīšanas laikā plosīja britu karaļnamu, Elizabete II vienmēr spēja saglabāt nevainojamu stāju. Čārlzam nebūs viegli sekot viņas piemēram. Britu vēsturnieks Eds Ouenss norāda, ka Čārlzs kļuvis par karali sava mūža "rudenī", kad nav viegli pielāgoties jaunām prasībām, tādēļ Čārlzam jābūt ļoti piesardzīgam, lai izvairītos no kļūmīgiem soļiem, ko sabiedrība viņam varētu arī nepiedot. "Čārlzs ne tuvu nav tik populārs kā viņa māte," sarunā ar aģentūru "AP" secina Ouenss.
