3. janvāris vēsturē un senās avīzēs. Galvaspilsētas plāni

1935. gada 3. janvārī. Pirms 90 gadiem Rīgas pilsētas galva Hugo Celmiņš ar preses starpniecību informēja iedzīvotājus par iecerēm Rīgā jaunajā 1935. gadā.

Īpaši tika akcentēta ielu seguma nomaiņa galvaspilsētas centrā, bruģi aizstājot ar betonu vai asfaltu: "Plašāki līdzekļi ielu būvei dos iespēju stipri paplašināt ielu tīklu, izlabot un savest kārtībā sliktās ielas un pāriet pamazām arī uz gludām betonētām vai asfaltētām ielām, kas vairāk piemērotas galvaspilsētas dzīvai satiksmei un izskatam. Šogad betonēsim Čakstes laukumu [Pils laukumu], Valdemāra ielu gar valdības pili [Latvijas valdības vadība rezidēja tagadējā ĀM ēkā] no 11. novembra bulvāra līdz Kalpaka bulvārim, Operas un Teātra laukumu, Aspazijas bulvāra daļu un Meierovica bulvāri un Kaļķu ielu." 

Par sasāpējušos Rīgas problēmu vēl kopš 20. gadsimta sākuma uzskatīja jaunas pilsētas administrācijas ēkas būvi, jo senais Rīgas rātsnams bija tehniski un morāli novecojis un kļuvis par šauru. 

Šajā sakarā Celmiņš solīja: "Uz jaunā pilsētas nama būves projektu sacensību izsludinās tuvākās dienās. Cerēsim, Latvijas arhitekti godam veiks savu uzdevumu un jau 1935. gada vasarā varēs uzsākt nama būvi pēc krietna godalgota projekta, kas darīs godu un būs par krāšņumu sirmai Rīgai. Pilsētas nama būvi domāts izvest trīs gados. Vieta pilsētas namam, kā zināms, izraudzīta Valdemāra ielā iepretī Ārlietu ministrijai. Nams izies arī uz Raiņa bulvāri un pilsētas kanālu. Šī vieta dos būvei nepieciešamo platību. Citi novietnes laukumi, par kuriem ir bijusi un varētu būt runa, ir par maziem. Iekšrīgas namsaimnieku un tirgotāju aprindas aizstāv nama būvi Iekšrīgā, ar fasādi uz Daugavmalu. Taču šis projekts nav pieņemams viņa dārguma dēļ, jo prasīs lielus līdzekļus būvvietas iegūšanai, respektīvi veco namu noplēšanai." Pilsētas galvas arī noraidīja pilsoņu žēlabas par augstiem nodokļiem un elektrības tarifiem: "Rīgas [elektrības] tarifi ir vislētākie ne tikai Latvijā, bet, izrādās, arī Eiropā." Savukārt maksājumi nepieciešami, lai pilsēta varētu turpināt uzturēt "labierīcības, no kurām pilsoņi negribēs atteikties, bet kuras maksā lielu naudu".

Rīgas rātsnama projektēšana un būve, neraugoties uz Celmiņa solīto, turpināja atvirzīties uz tālāku brīdi, jo citi projekti šķita svarīgāki. 

Pašās 30. gadu beigās pēc Kārļa Ulmaņa lēmuma, ignorējot Rīgas pašvaldības viedokli, jauno, ambiciozo Rīgas rātsnamu ar augstu torni tomēr nolēma celt Daugavmalā, kaut tas prasīja 24 namu noplēšanu 

un kompensācijas zemes gabalu īpašniekiem divu miljonu latu apmērā. Izraka pat būvbedri, taču celtniecību apturēja Otrais pasaules karš.

"Latvijas Vēstnesis", 1925. gada 3. janvārī

Slokas kūdras izmanošana. Leipcigas ģeologs Dr. Geberts, kas valdības uzdevumā pirms ziemsvētkiem izdarīja Slokas kūdras purva pētīšanas darbus, jau agrāk bij piesūtījis atzinumu, ka zem zināmiem noteikumiem Slokas kūdras purva izmantošana nelabvēlīgi uz Ķemeru sēravotiem atsaukties nevarētu. Tagad Dr. Geberts noteikti paziņojis, ka kūdru var izmantot 250 ha apmērā: 50 ha uz austrumiem un 200 ha uz vakariem no Aklā ezera. Aklā un Slocenes ezera līmeņus, kuri atrodas vienādā augstumā un guļ 1,70 m pāri jūras līmenim, var mākslīgi pazemināt par 1,15 m, bet vismaz 1 m bieza kūdras kārta jāatstāj virs minerālslāņu pamata. Pēdējo slēdzienu kūdras izmantošanas lietā zinātnieks dos visā drīzumā.