1944. gada 25. martā. Pirms 80 gadiem līdz ar PSRS sarkanās armijas pakāpenisku tuvošanos vācu nacistu okupētās Latvijas robežām aizvien aktuālāks kļuva jautājums par padomju bumbvedēju uzlidojumiem Rīgai un citām pilsētām, tāpēc laikraksts "Tēvija" publicēja desmit noteikumus, kas pilsētu iedzīvotājiem jāievēro gaisa trauksmes laikā.

Došanās uz patvertni tika uzsvērta kā pienākums. Citi noteikumi lika ievērot stingru aptumšošanos līdz pat elektrisko spuldzīšu izskrūvēšanai trauksmes gadījumā, jo uzlidojumi parasti notika naktīs. Visi rīcībā esošie lielākie trauki, arī patvertnēs, bija pastāvīgi jātur pilni ar ūdeni; no logiem jānoņem aizkari un jānovāc viss, kas atradās tuvumā un varēja viegli aizdegties: "Bez iepriekš minētajām ūdens rezervēm katrā telpā krājumā jātur divi līdz trīs maisi vai turzas, pie kam katrā jābūt 5 kg smilšu, bet bēniņos un kāpņu telpās lielāki daudzumi smilšu kastēs. Ugunsdzēsēju rīki jānovieto pa tvērienam." Līdzi ņemamajā "gaisa aizsardzības sainī" atradās: "Pārtikas līdzekļi, pārtikas līdzekļu un iepirkumu kartītes, dokumenti, rotas, krājkases grāmatiņas, konta izvilkumi, nauda, kabatas spuldzes, sveces, nazis, dakšiņa un karote, bļodiņas, veļa utt. Bez tam svarīgi paņemt līdz pārtikas līdzekļus un mazākas rotaļlietiņas bērniem." Par ģērbšanos: "Stingras kurpes, mētelis (arī vasaru), apsegt galvu, nevilkt vieglas vasaras drēbes, stipri cimdi, sievietēm apsiet matus ar linu vai kokvilnas lakatu (zīda lakatu ne). Uz patvertni ņemt līdz segas un lakatus; mitri tie aizsargā pret uguni un dūmu gāzēm." Tādi noteikumi bija spēkā arī Vācijā, kuras pilsētas regulāri un metodiski postīja Rietumu sabiedroto uzlidojumos. 

Latvija vēl neko tādu nebija piedzīvojusi, taču kā baiss piemērs kalpoja 9. marta padomju uzlidojums Tallinai, kas vērsās tieši pret dzīvojamajiem kvartāliem. 

Padomju bombardētajā Tallinā gāja bojā 554 civiliedzīvotāji, 50 vācu militārpersonas un 121 padomju karagūsteknis. Bija sagrauta ap trešdaļa Igaunijas galvaspilsētas dzīvojamo namu un bez pajumtes palikuši ap 20 tūkstoši cilvēku. Otrā pasaules kara laika lielākajā uzlidojumā Tallinai degbumbas aizdedzināja teātri "Estonia", kurā turklāt notika izrāde, nopostīja Nigulistes baznīcu, pilsētas arhīvu un citas pilsētas centra ēkas. Izrādījās, ka tallinieši nebija gatavi bombardēšanai, ko nu kā pamācību uzsvēra "Tēvija" un okupācijas varas iestādes.

Darba Balss, 1924. gada 25. martā

Uzaicinājums. Pēdējā laikā bijuši gadījumi, kad no nezināmām personām publiskās vietās aplietas dažiem pilsoņiem ar kodīgiem šķidrumiem virsdrēbes. Policijas ierēdņiem dots rīkojums šādus gadījumus novērst un vainīgos saukt pie atbildības. Ievērojot tomēr, ka minētās nekrietnības tiek izdarītas slepeni, izvairoties no policijas ierēdņiem, notvert vainīgos ne katru reizi ir iespējams. Lai novērstu šo huligānismu, jānāk palīgā pašai sabiedrībai, kādēļ uzaicinu visus pilsoņus, kuriem ir gadījies novērot drēbju apliešanu ļaunprātīgā nolūkā ar kodīgiem šķidrumiem, palīdzēt cietušajiem noskaidrot vainīgā personību un nodot to tuvākā policijas kārtībnieka postenim jeb policijas iecirknim. Rīgas prefekts Dambekalns.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.