1924. gada 19. martā. Pirms 100 gadiem inženieris elektrotehniķis, viens no Rīgas radiofona un radiotelegrāfa sakaru iekārtotājiem neatkarīgajā Latvijā Jānis Asars (1895–1978), laikrakstā "Latvis" vērsa uzmanību uz faktu, ka valsts jau mēnesi veiksmīgi nodrošina privāto radiotelegrammu apmaiņu ar ārvalstīm, lielākoties Vāciju.

Skeptiķiem bija praksē pierādīts, ka radiotelegrāfs darbojas daudz labāk nekā agrāk praktizētās kabeļu līnijas. Tādā ziņā 1924. gads bija izšķirošs. Janvārī un februārī bija pabeigta pēdējā iekārtošana un izmēģinājumi tobrīd modernajā raidošajā stacijā Liepājā, uztverošajā stacijā Pierīgas Dreiliņos un sakaru centrā Rīgas Pasta un telegrāfa kantorī Aspazijas bulvārī, kur saplūda visas valstī pienākošās un uz āru raidītās privātās radiotelegrammas. Telegrafēšana notika ar automātisko raidītāju palīdzību, kas spēja minūtē ēterā noraidīt 400–800 Morzes ābeces burtu. Pirmajos mēnešos dienā noraidīja 3000–6000 vārdu. Sistēma regulāru darbu sāka 15. februārī, kad atklāja Liepājas Karostas teritorijā iekārtoto raidošo staciju, ko ar Rīgu savienoja kabelis. Raidošie četri masti bija 70 metru augsti, un radioviļņi no tiem ceļoja līdz 5000 km tālu. 

Kā tālāko punktu, kurp iespējams nosūtīt telegrammu, minēja Madridi. Savukārt pienākošos signālus uztvēra Dreiliņos, tālāk caur kabeli nogādāja Rīgas telegrāfa centrālē, kur signālus pārvērta tekstā un līmēja uz telegrammu blankām. 

Apgalvoja, ka Dreiliņu antena uztverot signālu pat no Honolulu Havaju salās un Indoķīnas reģiona. Asars uzsvēra, ka radiotelegrāfs ir krietni izdevīgāks par vadu telegrāfu: "Mēs neesam atkarīgi no valstīm, caur kurām iet līnijas uz ārvalstīm. Radio padara saites dienestu neatkarīgu un pastāvīgu. Arī komerciāli radioapmaiņa ir izdevīgāka, jo atkrīt tranzītmaksa par labu valstij, caur kuru iet līnijas. Uztvert un nolasīt telegrammas nepiederīgiem nav iespējams."

Kurzemes Vārds, 1924. gada 19. martā

Nepatiesas ziņas par Ventspils ledus apstākļiem. Jau vairāk reizes esam aizrādījuši, ka no Ventspils tiek sniegtas nepatiesas ziņas par ledus apstākļiem Ventspilī. Reti kādreiz ir ziņots, ka Ventspilī ir grūti ledus apstākļi, neskatoties uz to, ka kuģi guļ ostā dažas nedēļas ilgi un grūto ledus apstākļu dēļ netiek ārā. Ar šo vēlreiz atzīmējam ventspilnieku nepatiesās ziņas par ledus apstākļiem. Vakar pulksten 1 loči saņēma no Ventspils telefonogrammu: plāna ledus sega, kuģniecība bez kavēkļiem. Bet tanī pašā laikā, kad ziņo, ka kuģniecība bez šķēršļiem, Liepājas ostā iebrauca vācu tvaikonis "Victoria" – kurš divas dienas sabijis Ventspils tuvumā ledū un neticis Ventspilī iekšā. Ar lielām pūlēm tvaikonis atsvabinājies no ledus un bija spiests meklēt patvērumu Liepājas ostā. Tvaikonis "Victoria" bija ceļā no Štetines uz Ventspili ar gabalpreču lādiņu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.