1894. gada 21. martā. Pirms 130 gadiem Jelgavā Jēkaba Dravnieka apgādā ar latviešu uzņēmēja Henrija Visendorfa finansiālu atbalstu iznāca Krišjāņa Barona vākto un kārtoto "Latvju dainu" pirmā sējuma 1. burtnīca ar 279 tautasdziesmām.

Lielāko daļu burtnīcas gan aizņēma K. Barona ievads un apcerējums par tautasdziesmām, to vākšanu, tematiku, nozīmi. Vāku izdevumam bija zīmējis mākslinieks Rihards Zariņš. "Ar prieku apsveicinās šo pirmo ārīgā veidā glīto burtnīcu ne tikai pate latviešu tauta, bet arī visi tautas dzejas draugi un etnogrāfijas pētītāji. Jo to varam droši jau tagad liecināt, ka nekur un nekad latvju tautas dzejas straume mums vēl nebūs pretīm plūdusi tādā pilnībā un dižanībā kā mūsu lielajā tautas gara mantu krājēja un salasītāja latviešu tautas dziesmu jeb dainu krājumā," dažas dienas vēlāk K. Baronu cildināja laikraksts "Balss". Pats dainu vācējs pirmās burtnīcas ievadvārdos norādīja: "Bet vai plašākai latviešu publikai pašai jau bija pie rokas lēti tautas dziesmu izdevumi? Tādu nebija. 

Latviešu jaunākās paaudzes jo dienas, jo vairāk atsvešinājās no savas daiļās tautas dzejas un tika barotas ar pa lielākai daļai ar ļoti sekliem svešiem tulkojumiem 

vai ar pēc svešiem paraugiem darinātiem tik pat sekliem sacerējumiem avīzēs un "rīmju grāmatiņās". Tie varēja tikai tautas garšu bojāt un patiesi arī bojāja." K. Barons sākotnēji par savu darbu nesaņēma nekādu honorāru, vien 20 brīveksemplārus kā sastādītājs. Tikmēr pirmā krājuma iznākšanu vairums latviešu sabiedrības uzskatīja par gada lielāko notikumu latviešu grāmatniecībā un vispār kultūrā. Bet bija arī kritika. Piemēram, avīžniekam un publicistam Āronu Matīsam nepatika, ka uz dainu krājuma vāka ir vien K. Barona, bet arī finansētāja H. Visendorfa vārds. Citi iebilda pret vārda "dainas" lietošanu. Piemēram, valodnieks un mitoloģijas pētnieks Pēteris Šmits vēl pirms krājuma iznākšanas sodījās: "Leišu vārdu daina daži nodomājuši ar visu varu arī mūsu rakstos ieviest. (..) Bet, lai nu ar "daiņāt" nozīmētu dziedāt, tad tomēr mēs vēl nedrīkstam tādēļ apgalvot, ka arī vārds "daina" ir tautai pazīstams. Ja kāds tiešām pierādītu, ka kādā apgabalā minētais vārds tiek no tautas lietots, arī tad mums nav nekāda pamata spriest, ka daina būs īstais un vecais latviešu vārds priekš dziesmas."

Latvijas Vēstnesis, 1924. gada 21. martā

Francijas vakaru vakar bija sarīkojusi Latvijas ģeogrāfijas biedrība 2. pilsētas vidusskolā. Ģeologs I. Vinters plašā referātā apskatīja Francijas ģeoloģiskos slāņus, viņu izveidošanos un zemes virspuses ainas, salīdzinādams Franciju ar Baltiju. Franču institūta direktors Segrests referēja par Francijas etnogrāfiju, tirdzniecību, rūpniecību un satiksmes ceļiem, sevišķi uzsvērdams Francijas centralizācijas sistēmu, kuras dēļ dažādās Francijā saplūdušās tautas apvienojas kopā. Referātus paskaidroja ar gaismas bildēm. Referātiem sekoja koncerts, kurā piedalījās pianists Cukurs, Koncertdziedātāja Pulciņ jaunkundze un dejotāji Sveķis un Plūcis. Vakars bija pievilcis ļoti daudz apmeklētāju.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.