Daudzām zivīm augi ir neizsmeļams barības avots. Augos var viegli paslēpties no briesmām, no medniekiem. Karstajās dienās zemūdens iemītniekiem vieglāk ir izturēt skābekļa trūkumu aļģu ēnā. Kā dažādi augi ietekmē zivju dzīvesveidu? Kuri no augiem ir vērtīgi, bet kuri – kaitīgi?
Ūdensaugu veidi
Augu nozīmi zemūdens iemītnieku dzīvē ir grūti pārvērtēt. Papildu tam, ka augi ir barības avots, tie darbojas arī kā sava veida filtrs. Šeit varam salīdzināt ar sauszemes augiem, kas izdala skābekli un rada labvēlīgus apstākļus visu organismu dzīvībai.
Ūdensaugiem ir dažāds garums. Daži izaug tikai līdz 2–3 centimetriem, bet citi – pat vairāku metru garumā. Mūsu ūdenskrātuvēs reģistrētas aptuveni 200 ūdensaugu sugas. Pazīstamākās ir: vilkvālītes, elodejas, niedres, peldošās glīvenes, ūdensziedi (latīniski Lemna minor), parastās ūdens gundegas u. c.
Vasarā vilkvālītes viegli var atpazīt pēc brūnajiem cilindra formas ziediem stublāja augšdaļā. Garās, stingrās lapas paliek zaļas visu vasaru un lielāko daļu rudens.
Vietās, kur aug vilkvālītes, patīk dzīvoties karpām, karūsām, ruduļiem un asariem. Visbiežāk šo augu var atrast mierīgās ūdenstilpju vietās, kur nav straumes vai tā ir pavisam minimāla. Vilkvālītes nevajadzētu jaukt ar niedrēm.
Vasarā upju atzaros, kā arī ezeru klusajās vietās var atrast ūdensziedus. Tie brīvi peld un atrodas uz ūdens virsmas. Dažreiz var novērot lielus zaļas krāsas paklājus. Šādas vietas vajadzētu ignorēt, jo iemest pludiņu ar ēsmu praktiski nav iespējams. Ūdensziedi ir bagāti ar olbaltumvielām, ar tiem barojas karūsas un karpas. Ūdensziedos vislabāk ir makšķerēt ar pludiņa inventāru, protams, ja ir logi, kur iespējams iemest. Ēsma vienmēr atradīsies vienā pozīcijā, nebūs grūti redzēt copi.
Niedres no vilkvālītēm atšķiras ar to, ka to stublāju galos atrodas vālītes, niedru – skaras. Šiem ūdensaugiem ir gluds, tumši zaļš kāts. Niedres parasti aug visā piekrastes joslā, ja vien šajā vietā nav straumes. Apakšējā daļā stublāja diametrs ir 1–2 cm, bet tā garums var sasniegt pat piecus metrus. Interesanta niedru iezīme ir tā, ka tās kātiem iekšpusē ir poraina struktūra. Bieži vien, uzmanīgi vērojot niedres, var manīt, ka tās ritmiski kustas, – tur karpu dzimtas zivis mielojas ar zemūdens kukainīšiem vai kāpuriņiem.
Peldošās glīvenes jau pēc sava nosaukuma apliecina, ka atrodas uz ūdens virsmas. Šiem augiem ir lielas lapas un diezgan biezs kātiņš. Ar peldošajām glīvenēm klātajās vietās bieži “tusējas” ruduļi, karūsas un asari.