Viena no lielākajām kļūdām, ko mednieks pieļauj pēc šāviena, ir paiet pārsimt metrus, neatrodot asinis, nolemt, ka nebūs trāpījis. Ļoti bieži, ja pa pēdām palaiž suni, dzīvnieks tiks atrasts jau kritis vai arī atradīs ievainotu.

Reklāma

Kad pagājušā gada rudenī stirnu dzinējmedībās biju Šveicē, mani pārsteidza uzcītība, ar kādu tiek meklēti t. s. Garām!. Proti, pēdējā mastā mednieks bija raidījis šāvienu uz stirnu, tā bez vizuāla ievainojuma aizskrēja. Medību vadītāja lēmums bija pavisam vienkāršs! Dzinēji brauca uz medniekmāju, tāpat arī daļa mednieku. Bet daļa palika, lai vēlreiz ņemtu to pašu mastu, bet šoreiz pa pēdām gāja nevis dzinēji, bet pats medību vadītājs ar savu Bavārijas asinspēdu suni. Medniekus salika uz pārejas vietām. Visu mastu gan neņēma, bet tikai tā daļu. Tikmēr mednieks ar suni pavadā gāja pa pēdām. Pēc pusstundas bija skaidrs, ka šoreiz tiešām bijis neprecīzs šāviens. Visi savācās kopā, mednieks izstāstīja, ko suns darījis un kāpēc secinājis, ka garām. Pēc tam jautāju medniekiem – cik bieži izdodas pēc šāda Garām! tomēr dzīvnieku atrast. Pēc viņu pieredzes tie esot 50%, tādēļ pēc šāvieniem, ja dzīvnieks nav nokritis, mednieki neslinko, bet rūpīgi pārbauda pēdas! Tā tiešām ir mednieka cienīga rīcība.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.