4.4 °C
Nav noslēpums, un to daudzi zina, ka Alūksnes ezers ir trofejlīdakām bagātākais ezers Latvijā. Ne velti tieši pie mums daudzi dodas pēc savas trofejlīdakas. Bet, protams, noķert tās nav viegli, ir jāsakrīt vairākām lietām. Tad nu tālāk tieši par to.
Alūksnes ezers ir ļoti dzidrs, kur ar aci var saskatīt pat līdz 5 m dziļumam. Tas nozīmē, ka trofeja ir uzmanīga un kaut kur slēpjas. Nu tagad populāri ir ķert tā saucamos mērus – m+ līdakas, kuras uzskatāmas par trofeju. Ezers ir ar vairākiem lieliem dziļumiem un daudziem sēkļiem. Lielo līdaku medīju intensīvi jau 4–5 gadus un esmu ievērojis, kur un kā uzvedas trofeja attiecīgajā gadalaikā un konkrētos laikapstākļos.
Tad tā. Vasaras sākumāunvasarā līdaka pamatā uzturas uz vai pie sēkļiem, kur saaugusi zāle, jo ūdens ir dzidrs un līdakai, lai uzbruktu, ir vajadzīgs slēpnis, kas ir zāles, akmeņi vai asās sēkļu kantis. Vasarā pie sēkļiem ir barības zivs, kas arī ir svarīgs faktors. Praktiski vasarā būtu jāmeklē zāļu paklāji, jo tur slēpjas lielās līdakas. Pamatā produktīvākais dziļums ir 2–4 m.
Par mānekļiem. Tagad modē ir BB, kas ir labākais, lai noķertu lielu līdaku. Pamatā tie ir silikona lieli mānekļi, 26 līdz 35 cm. Esmu ievērojis, ka firmai, kas ražo mānekļus, un krāsai lielas nozīmes nav. Galvenais, lai pašam patīk un ir ticība tam, ko tu dari. Jo līdaka skatās un uzbrūk uz augšu, un pret gaismu visi mānekļi izskatās vienādi. Domāju, ka galvenais ir izmērs, forma, kustība, vibrācija un vadīšanas ātrums.
Mūsu ezerā vasarā labākie laikapstākļi ir, kad ir apmācies un vējš, jo pie dzidra ūdens lielā līdaka ir drošāka. Kāts tiek izmantots ar 200 g testu, aukla 0,41 pītā un mm fluorokarbona pavada. Vislabāk esmu sadraudzējies ar STRIKE PRO lielajiem pigshadiem. Esmu ievērojis, ka lielai līdakai vajag lielu mānekli, jo tā ēd reti, bet daudz. Trofejlīdaka netērēs spēkus, lai dzītos pakaļ mazām ēsmām. Viņa apēd 1 kg breksi un nekustoties var neēst ilgu laiku, tāpēc tās noķert nav nemaz tik viegli, un tāpēc tās izaug tik lielas. Tas lielos vilcienos par vasaru.
Rudenī ezers nedaudz pamainās. Ūdens sāk dzist, zāles sāk pūt, un zivis, arī lielās līdakas, saiet dziļumos. Dziļajās bedrēs, kur dziļums ir 13–16 m, veidojas lieli dažādu zivju bari. Loģiski, ka ap tiem bariem ir sargi, proti, trofejas zivis. Mums rudenī trofejlīdaku noķert ir visgrūtāk, jo ūdens auksts un barība sakoncentrējusies vienuviet. Visgrūtāk to izdarīt klasiskajā mētāšanā, jo zivs ir 13 m dziļumā un tai nav prātā straujas kustības.
Rudenī trofejlīdaku var mēģināt noķert vecajā, labajā velcēšanas metodē, kur arī var izmantot lielus silikona mānekļus, tikai attiecīgi jānosvaro mānekļi, lai ietu pa dziļumu, kuru vēlies. Tad līdaka tam var ilgi sekot un var sagaidīt to lielo copi. Rudenī es izmantoju 40 un 50 cm mānekļus. Ja būtu, tad izmantotu arī 70 cm mānekli. Ceturtajā novembrī noķēru 84 cm līdaku uz Igora Dzilnas dāvāta 50 cm silikona mānekļa. Aizlienēta, jo teica, kad noķeršu LV rekordu, tad man uzdāvināšot. Tas, protams, ir mans mērķis. Uzskatu un ticu, ka Alūksnes ezerā mājo tāds un vairāki. Jo ir bijuši agrāk, kad bija rūpnieciskā nozveja, eksemplāri ap 20 kg.
Liela līdaka man ir svēta, kā citam forele vai karpa, tāpēc cenšos apieties saudzīgi un vienmēr atlaist, kā arī to iesaku darīt citiem. Trofejlīdakas Alūksnes ezerā ir jāsaudzē, jo mums nenotiek zivju migrācija, cik viņu ir – tik ir. Ezers ir skaists un bagāts, viesmakšķernieki, kuri šeit pabijuši, vienmēr saka labus vārdus un ka tik lielu zivju neesot nekur. Tāpēc arī sadarbībā ar BIOR notiek lielo līdaku marķēšana, lai izzinātu, kā tās aug, kur migrē pa ezeru, kā sadzīst un vai izdzīvo pēc atlaišanas utt.
Protams, ezers tiek pieskatīts un uzpasēts, regulāri tiek papildināti plēsēju resursi. Mums ir labākie inspektori, kuri ir ezerā regulāri, – Andris Jerums un Raivis Mihejevs, tā ka trofejas ir pasargātas. Domāju, ka Alūksnes ezers ir labākā vieta, kur noķert savu trofejlīdaku, jo man sanāk sezonā noķert vidēji 30 līdakas virs metra. Un katru gadu vidējais līdaku virsmetra izmērs palielinās. Pērn vidējais izmērs bija 113 cm. Tad iedomājieties – kādas zivis te mājo. Manas lielākās pagaidām ir 122 cm. Ļoti daudz ir tādu 115 līdz 120 cm ezerā. Bet varu teikt vienu, lai noķertu savu trofeju, tad māneklim ir jābūt ūdenī, citādāk nu nekā…
Tā ka tiekamies uz ūdeņiem! Ne asakas!
Ņem vērā!
- Alūksnes ezers ir ļoti dzidrs, kur ar aci var saskatīt pat līdz 5 m dziļumam. Tas nozīmē, ka trofeja ir uzmanīga un kaut kur slēpjas.
- Rudenī trofejlīdaku var mēģināt noķert vecajā, labajā velcēšanas metodē, kur arī var izmantot lielus silikona mānekļus, tikai attiecīgi jānosvaro mānekļi, lai ietu pa dziļumu, kuru vēlies.
- Ar trofejlīdaku centies apieties saudzīgi un vienmēr atlaist, kā arī to iesaki darīt citiem. Trofejlīdakas Alūksnes ezerā ir jāsaudzē, jo mums nenotiek zivju migrācija, cik viņu ir – tik ir.
* Raksts pirmpublicējums žurnāla "Lielais Loms" 2022. gada novembra numurā.
