Rudenī un ziemā, pasliktinoties redzamībai uz autoceļiem, ik gadu palielinās auto sadursmju skaits ar meža dzīvniekiem, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati. Sadursmes visbiežāk notiek ar stirnām, un arī 2024. gada lielākā ERGO KASKO atlīdzība šajā negadījumu kategorijā izmaksāta pēc vieglās automašīnas saskriešanās ar stirnu – 24 070 eiro.

Reklāma

Šogad līdz oktobra sākumam KASKO atlīdzībām pieteikti vismaz 170 ceļu satiksmes negadījumi, kuros notikušas sadursmes ar dažādiem meža dzīvniekiem, bet pērn gada laikā šo avāriju skaits sasniedza 260. Lai arī sadursmes ar meža zvēriem notiek visa gada garumā, tumšais periods jeb novembris, decembris un janvāris, kā arī maijs, kad meža dzīvniekiem dzimst mazuļi, apdrošinātāja atlīdzību statistikā iezīmējas kā bīstamākie mēneši.

"Latvijā auto sadursmes visbiežāk notiek ar stirnām, taču regulāri saņemam atlīdzību pieteikumus arī par transportlīdzekļu bojājumiem, kas radušies pēc saskriešanās ar briežiem, aļņiem, meža cūkām. 

Pērn vidējā KASKO atlīdzība pēc uzbraukšanas stirnām bija 2500 eiro, bet pēc sadursmēm ar lielākiem meža zvēriem, piemēram, briežiem vidējie zaudējumi sasniedza 5700 eiro. No vienas puses, tas nozīmē, ka stirnas kā mazāka izmēra dzīvnieki transportlīdzekļiem kopumā nodara mazākus bojājumus, bet, no otras puses, ir daudz piemēru, kad arī pēc sadursmes ar stirnu automašīnu vairs neatmaksājas remontēt un tā diemžēl jānoraksta. Tādēļ autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, braucot vietās, kur iespējama dzīvnieku klātbūtne, un jāizvēlas drošs braukšanas ātrums, lai laikus reaģētu," saka ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene.

Šogad un pērn vairākas no apjomīgākajām KASKO atlīdzībām, kas saistītas ar uzbraukšanu meža zvēriem, izmaksātas pēc sadursmēm ar stirnām. Pēc vieglās automašīnas saskriešanās ar stirnu, kas notika Lietuvas teritorijā, izmaksāta šī gada lielākā atlīdzība – 24 070 eiro. Savukārt pērn lielākā izmaksa bija 20 427 eiro – pēc tam, kad kāda automašīna Ventspils novadā sadūrās ar meža dzīvnieku un rezultātā tika stipri bojāta auto priekšējā daļa. Arī vairākos citos gadījumos atlīdzības apmērs pēc sadursmes ar meža zvēriem pārsniedzis 10 000 eiro apmēru, un autovadītāji daudzkārt norādījuši, ka meža dzīvnieki automašīnas priekšā izlēkuši tik pēkšņi, ka nav bijis iespējas izvairīties no sadursmes.

Kā samazināt sadursmes risku?

"Drošas braukšanas skolas" (DBS) vadītājs Jānis Vanks skaidro, ka, uz ceļa ieraugot dzīvnieku, autovadītājiem jāreaģē atkarībā no dzīvnieka izmēra un situācijas. 

"Autovadītāju vidū pastāv skarbs likums. Ja dzīvnieks ir neliels, izmērā līdz spēkrata motora pārsega līmenim, un autovadītājs saprot, ka nav iespējams veikt drošu izvairīšanās manevru, ceļš jāturpina, neizvairoties no sadursmes, jo vadītāja un pasažieru dzīvības ir prioritāras. 

Savukārt ja dzīvnieks ir lielāks, piemēram, briedis vai alnis, un pastāv risks, ka tas var radīt stipru triecienu, jāmēģina maksimāli izvairīties no sadursmes," skaidro eksperts.

DBS vadītājs norāda – svarīgākais ir ātra reaģēšana un bremzēšana. "Autovadītājam lēmums ir jāpieņem sekundes laikā un neatkarīgi no dzīvnieka izmēra vispirms ir jābremzē, lai samazinātu ātrumu un iegūtu lielāku kontroli pār situāciju. Strauji manevri bez bremzēšanas var izraisīt transportlīdzekļa kontroles zaudēšanu, īpaši, ja nepieciešams strauji mainīt virzienu vairākas reizes. Šādos gadījumos pastāv risks, ka automašīna saslīdēs un šoferis zaudēs kontroli pār spēkrata vadību. Vienmēr ir jānovērtē situācija un jāizvēlas visdrošākais veids, kā rīkoties, izvērtējot visus apstākļus, piemēram, apkārt esošo satiksmi, ceļa segumu un laikapstākļus, lai izvairīšanās manevrs būtu maksimāli drošs," uzsver J. Vanks.

Viņš arī atzīst, ka Latvijā nav pietiekamas infrastruktūras, lai ierobežotu meža dzīvnieku migrāciju un satiksmi padarītu drošāku: "Latvijā žogi, kas ierobežo dzīvnieku piekļuvi brauktuvei, ir nelielā daudzumā. Lai šādu infrastruktūru veidotu plašāku, būtu jāizveido arī speciāli dzīvnieku pārvietošanās tilti, kas ļautu tiem droši migrēt bez riska traucēt ceļu satiksmi. Šobrīd šāds risinājums šķiet kā tāla nākotne, tāpēc uz autovadītāju pleciem ir atbildība par drošu pārvietošanos un satiksmes noteikumu ievērošanu, lai negadījumu skaits ar dzīvniekiem samazinātos."

Ja sadursme ar meža dzīvnieku tomēr notikusi, jāzvana 112 vai 110 un jāinformē par notikušo. Ja sadursmē cietuši cilvēki vai auto, jāsagaida Valsts policijas pārstāvji, kuri par notriekto dzīvnieku informēs Valsts meža dienestu. Ja negadījums bijis neliels, ne auto, ne cilvēki tajā nav cietuši un pēc paziņošanas par to ir saņemta atļauja turpināt ceļu, par notriekto dzīvnieku ieteicams ziņot lietotnē Mednis. Ja ir iegādāta KASKO apdrošināšanas polise, auto bojājumu gadījumā jāsazinās ar apdrošinātāju, kā arī jāziņo Valsts policijai.

Aptauja

Ko darīt ar brūnajiem lāčiem Latvijā?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.