Sveiciens visiem makšķerēšanas virtuoziem un virtuozēm, protams, arī visiem mazajiem copmanīšiem. Cope rit pilnā sparā, un mēs visi mēģinām izbrīvēt laiku savai mīļajai nodarbei.
Babītes ezers
- Pieskaitāms pie seklo ezeru saimes
- Septītais lielākais ezers Latvijā
- Atrodas Mārupes novada Babītes un Salas pagastu teritorijā
- Ezerā sezonāli darbojas aizsargājamas lieguma zonas
- Nozīmīgākās aizsargājamās putnu sugas, kas novērotas: pļavu lija, lauku lija, grieze un purva tilbīte.
- Gultne pārsvarā ir dūņaina
- Ezerā mīt septiņpadsmit zivju sugas, kas sevī ietver gan plēsējus, gan balto zivju populāciju
- Ezera dziļums dažādos datos norādīts no 0,9 m līdz pat 7 m
Rudens ieviesis zināmas korekcijas mūsu brīvdienu plānu organizēšanā, kad brīžiem tik drēgnie un slapjie laikapstākļi liek aizdomāties – braukt vai labāk tomēr ne. Nepārvaramā vēlme būt tuvāk pie dabas un ūdeņiem ir krietni stiprāka par iekšējām bailēm samirkt.
Katram no mums ir savs mīļākais makšķerēšanas veids, iecienītākās zivju sugas, kuras mākam un mīlam ķert, savas mīļākās ūdenstilpes un pat mīļākie gadalaiki. Zinām, kad, kur un kas vislabāk ķeras, zinām, kādus mānekļus, barību un inventāru izmantot. Tomēr aizmirstam, ka makšķerēšanas prieku varam krietni paildzināt, tikai jāļaujas nelieliem eksperimentiem un bez bailēm jālec iekšā jaunu zināšanu un pieredzes jūrā.
Līdzīgi arī man, jo man sirdij tuvākais ir Babītes ezers un tieši spinings ir tas rīks, ar kuru dodos konkrētā ezera plašumos, lai meklētu savu lielo lomu. Imanta–Babīte atkal pietur, un nav nekādu šķēršļu turp nedoties, tas, protams, ir tik vien kā visiem zināms sauklis, bet šim rakstam šķita ļoti piemērots. Kāpēc? Brīžiem šķiet, ka ezers mainās katru dienu, nemaz nerunājot par sezonālajām izmaiņām, kad tiek novērotas kritiskas ūdenslīmeņa svārstības. Tomēr zivis tur ir, un to ir daudz.
Visi zinām teicienu – nav sliktu laikapstākļu, ir nepiemērots apģērbs, kam es vēl piemetinātu – nav pareizās motivācijas. Tāpēc šoreiz nedaudz pieskarsimies apģērba tēmai, ko un kāpēc vilkt mugurā, lai justos pietiekami ērti jebkuros, pat vissliktākajos laikapstākļos, kā arī par makšķerēšanas stilu maiņu un aksesuāriem, kas nonākuši manā dārgumu lādē. Kā vienmēr, iekārtojamies ērtāk, sarūpējam kādus našķus un laižamies piedzīvojumā.
Viņas godība – Babīte
Nedaudz par pašu Babītes ezeru. Pieskaitāms pie seklo ezeru saimes tas ir septītais lielākais ezers Latvijā. Atrodas Mārupes novada Babītes un Salas pagastu teritorijā. Tātad salīdzinoši tuvu mūsu galvaspilsētai. Ezerā sezonāli darbojas aizsargājamas lieguma zonas, kas nodrošina attīstību dažādām putnu sugām, kas gan ligzdo, gan arī apstājas atpūsties caurceļošanas laikā. Nozīmīgākās aizsargājamās putnu sugas, kas novērotas: pļavu lija, lauku lija, grieze un purva tilbīte.
Zīmīgi, ka liegums ezerā darbojas jau kopš tālā 1957. gada un ir biežu diskusiju pamatā, jo daudzi makšķernieki saskata šī lieguma neefektivitāti. Gultne pārsvarā ir dūņaina, bet, neskatoties uz to, ezerā mīt septiņpadsmit zivju sugas, kas sevī ietver gan plēsējus, gan balto zivju populāciju. Attiecīgi iespēja tikt pie kārotā loma ir dažāda virziena copes virtuoziem.
Ezera dziļums dažādos datos norādīts no 0,9 m līdz pat 7 m, tomēr pašam līdz šim nav izdevies atrast tik lielu dziļumu, kas atbilstu septiņiem metriem, drīzāk esmu sastapies ar dziļumu, kas stipri mazāks par norādītajiem 0,9 m. Ir bijuši brīži, kad ūdenslīmenis tik zemu nokrīt, ka iebraukšana ar laivu sagādā grūtības. Atsākoties pīļu medību sezonai, ezerā novērojami arī mednieki, kas iecienījuši doto ūdenstilpi, un, tā savstarpēji mijiedarbojoties, cienot vienam otru un arī dabu, ir iespējams lieliski pavadīt laiku un nodoties saviem hobijiem.