3 °C
Ziemai tuvojoties, iedzīvotāji arvien biežāk iegriežas aptiekās pēc bezrecepšu zālēm saaukstēšanās simptomu mazināšanai. To sastāvā ir paracetamols, antihistamīni un citas ķīmiskās vielas. Lai ātrāk atveseļotos, nereti vienlaikus tiek lietoti vairāki līdzekļi ar teju vienādu aktīvo vielu sastāvu, riskējot kādu no tām pārdozēt. Varbūt prātīgāk būtu šim mērķim izmantot vasarā ievākto augu drogas?
Klepus, kāss, krekšķis
Ārsti klepus bīstamību mēra tā ilgumā – akūts klepus ilgst trīs četras nedēļas, to var ārstēt ar mājas līdzekļiem, bet pēc tam noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta. Klepus var būt sauss, ja elpceļu gļotāda ir apsārtusi un satūkusi, īpaši slimības sākumā.
Iekaisumam turpinoties, pastiprināti veidojas gļotas un klepus kļūst mitrs, ar atklepošanu, kad kopā ar krēpām elpošanas ceļi atbrīvojas arī no slimības ierosinātājiem – vīrusiem un baktērijām.
Fitoterapeits Artūrs Tereško akūtu elpošanas ceļu iekaisuma gadījumā iesaka lietot ārstniecības augus, kas satur gļotvielas un samazina kairinājumu: alteju, kāršrozi, māllēpi, deviņvīru spēku, Islandes ķērpi, vārpatas sakni.
"Vārpatas saknes satur ap 10% gļotvielu, ēteriskās eļļas un saponīnus, kas veicina bronhu sekrēta sašķidrināšanu un atklepošanu. Ņem vienu ēdamkaroti sakņu, aplej ar glāzi ūdens un vāra desmit minūtes, ļauj ievilkties četras stundas, nokāš. Lieto pa divām ēdamkarotēm trīsreiz dienā. Akūta un hroniska bronhīta gadījumā novārījumu dzer pa 2–3 glāzēm dienā 3–4 nedēļas. Gaiļbiksītes var ieteikt ar visām saknēm lietot novārījuma veidā sāpīga klepus gadījumā, bet izkaltētas lapas un ziedi ar visiem kātiem un saknēm noderēs trahejas un bronhu iekaisuma ārstēšanai, lai mīkstinātu klepu, samazinātu kairinājuma un sausuma sajūtu elpceļos," norāda ārsts.
Ja ievākti priežu pumpuri, kas satur ēteriskās eļļas, pineolu, sveķus, C vitamīnu, no drogām var gatavot novārījumu, kas ir efektīvs dezinficējošs un krēpas šķidrinošs līdzeklis akūta bronhīta ārstēšanai. To dara tā: ēdamkaroti pumpuru aplej ar divām glāzēm vāroša ūdens, patur noslēgtā traukā 1–2 stundas, lieto pa ceturtdaļai glāzes četras reizes dienā. Mārsils veicina atklepošanu, nomāc baktēriju vairošanos un samazina bronhu spazmas, tāpēc var darīt tā – vienu ēdamkaroti drogu aplej ar glāzi vāroša ūdens, tur siltumā vienu stundu un lieto pa trešdaļai glāzes trīs reizes dienā pirms ēšanas.
"Islandes ķērpis ir viens no spēcīgākajiem dabas antibiotiķiem. Auga novārījums ir rūgts, taču angīnas, bronhīta gadījumā to ir vērts paciest.
Ņem tējkaroti sasmalcināta lapoņa uz glāzi auksta ūdens, vāra 2–3 minūtes, nokāš un izdzer dienas laikā pa malciņam ik pēc trim stundām," iesaka fitoterapeits.
Savukārt "Mēness aptiekas" farmaceite Juta Namsone no aptiekā pieejamo dabas līdzekļu klāsta sausa klepus gadījumā iesaka izmantot salviju, kas var palīdzēt ne tikai klepum, bet arī sāpoša kakla gadījumā, jo tai ir pretiekaisuma, antiseptiskas un savelkošas īpašības; ceļteku (šaurlapu), kas satur tonizējošas rūgtvielas un kramskābi, kas var nodrošināt labu efektu cīņā pret klepu; anīsu, kam piemīt dezinficējošas, pretdrudža īpašības un kas mazina nepatīkamas sajūtas kaklā. Jāatceras, ka ārstniecisko augu tējas jādzer nesaldinātas, jo cukurs var pastiprināt iekaisumu un kairinājumu kaklā.
Savukārt mitra klepus gadījumā noder mārsils (timiāns), kas kombinācijā ar prīmulas ekstraktu var efektīvi veicināt atkrēpošanos, šķidrinot krēpas. Nedrīkst piemirst arī ēteriskās eļļas, kas remdē saaukstēšanās simptomus, novērš elpceļu iekaisumus, veicina atkrēpošanu, piemēram, piparmētras lapu, anīsa augļu, eikalipta lapu ēteriskās eļļas. Lai veicinātu atklepošanu un atvieglotu elpošanu, pie gultas var novietot eļļas lampiņu vai dažus pilienus uzpilināt uz spilvena, pidžamas.
Deguns ciet vai tek un pil
Augšējo elpceļu infekcijas biežākais simptoms ir akūtas iesnas. Taču reizēm iekaisums izraisa tādu deguna gļotādas tūsku, ka elpot caur degunu nav iespējams.
"Akūtu vīrusu infekciju izraisītu iesnu jeb rinīta gadījumā rodas funkcionālie elpošanas traucējumi, kuru tipiska pazīme ir deguna gļotādas tūska, kas noslēdz deguna ejas.
Nekaitīgs līdzeklis, kas palīdz apgrūtinātas elpošanas gadījumā, ir deguna skalošana ar sālsūdeni vai jūras ūdeni, kas aizskalo vīrusus, mazina tūsku un palīdz degunam tīrīties," saka P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Otorinolaringoloģijas nodaļas vadītāja Gunta Sumeraga, piebilstot, ka gadījumā, ja nav iespējams elpot caur degunu, uz nakti tomēr vajadzētu lietot dekongestantus – pretiesnu līdzekļus gļotādas tūskas mazināšanai augšējos elpceļos. Tomēr ārste iesaka tos nelietot ilgāk par nedēļu un, ja šajā laikā iesnas nav pārgājušas vai mazinājušās, konsultēties ar savu ģimenes ārstu. Ja iesnas turpinās ilgāk par mēnesi, jāieplāno vizīte pie otorinolaringologa, lai iesnas nekļūtu hroniskas.
Farmaceite Juta Namsone uzsver, ka pieaugušie pret aizliktu degunu var lietot dekongestantus pilienu vai aerosola formā, taču ilgstoša lietošana mazina to iedarbību un deguna gļotādas tūska atjaunojas, var parādīties arī sausuma un dedzināšanas sajūta degunā. "Iesnu gadījumā nedrīkst šņaukt degunu ar lielu spēku, lai neveicinātu infekcijas izplatīšanos līdz vidusausij un deguna blakusdobumiem, kā arī nedrīkst šņaukt abas nāsis vienlaikus. Dekongestantu pilienus labāk ievadīt, esot guļus uz muguras un galvu pagriežot sānis, lai preparāts nenokļūtu rīklē. Aerosolu lieto vertikālā stāvoklī, to ievadot un vienlaikus caur degunu stipri velkot gaisu uz iekšu.
Pirms zāļu lietošanas jāizšņauc deguns. Ja ir biezi izdalījumi, deguns jāizskalo ar jūras ūdeni, un pēc 10–15 minūtēm var lietot pretiesnu līdzekli,"
stāsta farmaceite.
Aptiekā deguna skalošanai pieejami jūras vai sālsūdens šķīdumi (0,9–2,6%). Tie var būt arī ar piedevām – eikaliptu, piparmētru, alveju. Deguna skalošana ar 0,9% izotonisko sāls šķīdumu vai jūras ūdeni ieteicama, lai attīrītu deguna gļotādu, kad ir ļoti daudz izdalījumu, un lai mitrinātu sausu deguna gļotādu (izotoniskā šķīdumā sāls koncentrācija ir tāda pati kā organisma šūnās). Ja deguns ir aizlikts, var izmantot hipertoniskos sāls šķīdumus (ar lielāku nātrija hlorīda koncentrāciju), kas mazina tūsku. Skalot degunu var pēc nepieciešamības – pat līdz sešām reizēm dienā.
Fitoterapeits Artūrs Tereško atgādina par tvaika inhalāciju efektivitāti, piemēram, izmantojot priežu pumpurus. Inhalācijām noder kā ēteriskās eļļas, piemēram, eikalipta vai piparmētru, karstā ūdenī iepilinot divus trīs pilienus, tā arī ārstniecisko augu – kumelīšu, salvijas – uzlējums.
Kad meklēt ārsta palīdzību
- P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Otorinolaringoloģijas nodaļas vadītāja Gunta Sumeraga: "Šobrīd pieejama ļoti plaša informācija par dažādu slimību riskiem, profilaksi. Plašsaziņas līdzekļos un žurnālos ir kompetentu speciālistu padomi vispirms jau slimību profilaksei. Tad, kad ir jau par vēlu profilaksei un cilvēks ir saslimis, izvērtēt saslimšanas nopietnību palīdzēs šīs iegūtās zināšanas. Saaukstēšanās gadījumā atslēgas vārds ir slimības gaita. Ja pēc četrām dienām slimības simptomi nemazinās, jādodas pie ģimenes ārsta vai jāsauc ārsts uz mājām."
