20 °C
Stāsts – nevis par upes, bet gan Ogres arhitektūras pērlēm, kas, izturējušas laika un cilvēku pārestības, restaurācijā uzplaukušas vai arī gaida savu atdzimšanu.
Ogre savu vasarnīcu renesansi piedzīvoja 20. gs. 30. gados, savukārt padomju okupācijas laikā, kad te uzcēla trikotāžas kombinātu, zaudēja kūrortpilsētas nozīmi, kļūdama par rūpniecības centru ar lielajam iedzīvotāju skaitam neatbilstošu, vāju infrastruktūru. Meklējam Ogrē cerīgo!
Bieži gadās braukt pilsētai garām, šoreiz gan ļaujos alkainiem vērojumiem pašā Ogrē, Jaunogrē un Pārogrē un uzzinu daudz ko vērtīgu, jo mana ceļvede – atsaucīgā un zinīgā vēstures zinātņu maģistre Evija Smiltniece, kura Ogres Vēstures un mākslas muzejā nostrādājusi 25 gadus, no tiem septiņus bijusi muzeja direktore.
Ogres kūrorta attīstību veicināja dzelzceļa līnijas Rīga–Dinaburga (Daugavpils) atklāšana 1861. gadā, līdz ar to pamazām Ikšķiles muižas zemnieku apdzīvotā vieta pie Ogres ietekas Daugavā ieinteresēja Rīgas turīgos, piemēram, uzņēmējus, ārstus, skolotājus, banku darbiniekus...
Vasarā šurp brauca dāmas gaišās kleitās ar mežģīņotiem saulessargiem, eleganti kundziņi ar savām atvasēm... Viņus piesaistīja arī upes maigais gaiss.
Kopš 1874. gada, zemnieku īpašumus sadalot apbūves gabalos, sākās vasarnīcu celtniecība un atpūtnieku apmešanās uz dzīvi Ogrē visas vasaras garumā. Pamazām risinājās dažādi labiekārtošanas darbi – meža taku vietā izveidoja ielas, iekārtoja peldētavu, ceļu riteņbraucējiem, uzbūvēja koka laipas pār Ogres upi. Uzcēla arī dzelzceļa staciju, tā nosaukumu aizguva no Ogres upes. 1914. gadā Ogrē jau bija vairāk nekā 300 vasarnīcu. Daudzas no tām bija projektējuši ievērojami Latvijas arhitekti, piemēram, Teodors Hermanovskis, Vladimirs Šervinskis, Heinrihs Devendruss, Indriķis Blakenburgs, Eižens Laube.
Veiksmīgi uzsākto kūrorta attīstību pārtrauca Pirmais pasaules karš. Lai gan vācieši bombardēja dzelzceļa līniju, tomēr lieli postījumi stacijai netika nodarīti. Sākotnējo stacijas ēku sagrāva 1944. gadā, un 1947. gadā vācu gūstekņi uzcēla jauna tipveida projekta stacijas ēku, kas skatāma joprojām. Vērtīgi kultūrvēsturei, ka saglabājusies 20. gadsimta sākumā celtā nojume, kuras balstus veido 1881.–1883. gadā gatavotas tērauda sliedes, uz tām var skatīt tā laikmeta liecības – gadskaitļus.
Uz zirga frakā un cilindrā
Izteiksmīgo vasarnīcu apskati sāku Jaunogrē no Melleņu ielas, kas savienojas ar Zilokalna prospektu – tas vijas gar Zilajiem kalniem, Ogres Lielo Kangaru osu grēdas sastāvdaļu. Šie kalni veidojušies aptuveni pirms 12 tūkstošiem gadu. Kalnu reljefs ar skujkoku mežiem uz viļņveidīgo pauguru virknes bijis iedvesmas avots, lai te izveidotu dabas parku "Ogres Zilie kalni", kas 312 hektāru platībā ir īpaši aizsargājama dabas teritorija. Zilais kalns – par tā nosaukuma izcelsmi esot divas versijas. Pirmā: tur senāk bagātīgi auguši zilie virši – tātad to dēļ, otrā – teiku variants, ka tur esot dzīvojis milzis, kurš, pīpējot pīpi, pūtis gaisā zilus dūmus...
Pirmo savrupnamiņu, izskatā gaužām nolaistu, skatām Zilokalna prospektā 5, bet tam ir īpaša nozīme mūsu kultūrvēsturē, jo reiz tas piederējis rakstniekam, dzejniekam Pāvilam Vīlipam un viņa sievai – Dailes teātra primadonnai Elvīrai Brambergai. Šajā savrupnamiņā atpūtušies leģendāri kultūras darbinieki: režisors Eduards Smiļģis, aktrise Anta Klints, dzejnieki Aleksandrs Čaks, Jānis Sudrabkalns un citi.
Sešdesmitajos gados vasarā te dzīvojis arī aktrises Velgas Vīlipas vīrs aktieris Edgars Liepiņš. Vai tiešām šis namiņš, ko projektējis ievērojamais arhitekts Vladimirs Šervinskis un kas nodots ekspluatācijā 1928. gadā, aizies postā? Pirmais vasarnīcas īpašnieks bijis Rīgas apgabaltiesas loceklis, jurists Aleksandrs Ļutovs, kas Jaunogres dārza svētkos mēdzis uzstāties ar savu dresēto zirgu – sēdēdams tā mugurā frakā un cilindrā, licis zirgam spert dejas soļus. 1939. gadā Ļutovu ģimene emigrēja uz Vāciju un īpašumu nopirka Dailes teātra aktrise Elvīra Bramberga un viņas dzīvesbiedrs dzejnieks Pāvils Vīlips. Lai gan ēkai neesot valsts nozīmības, tomēr liekas dīvaini, ka tik izteiksmīgai celtnei ar vēsturi, kādas līdzīgas citur neatrast, nav kultūrvēsturiska statusa. Ceru, ka pašreizējais ēkas īpašnieks būs cēlsirdīgs un restaurētu to saglabās nākamajām paaudzēm.
Apcietināja un konfiscēja gleznas...
Aiz Pāvila Vīlipa namiņa turpat aiz sētas zaļo koku paēnā izgaismojas gaiša divstāvu vasarnīca, kurā kopš 1926. gada dzīvojis gleznotājs, mākslas zinātnieks Uga Skulme, gleznojis Ogres upes krastus, upīti Lebiņu, Zilos kalnus, skatus no Ogres Kangariem uz Jaunogri un Ogri.
