10 °C
Zvejniekciemā, Rožu ielas dabas zaļajā vidē, kā spogulī atstarojas krāsu kvadrātiņos apgleznota ēkas fasāde. Tā liek domāt, ka te strādā radoša personība, un tā arī ir – esmu saticis gleznotāju Mareku Gurecki, kurš te dzīvo jau kopš 1980. gada, taču savu darbnīcu turpat līdzās sava tēva mājai uzcēlis samērā nesen – pirms pieciem gadiem. Kā viņš jūtas savā mākslinieka saimniecībā, kādas atziņas palīdz dzīves ritma sparam?
Džezs, abstrakcionisms un dabas perfekcija
"Savā dvēselē esmu abstrakcionists, konkrētas lietas atstāju dabas ziņā, labāk par to man neradīt. Tāpēc gleznoju abstraktas gleznas ar reālistiskām detaļām. Skatītājam jau patīk tas, ko var ieraudzīt reāli ikdienā, viņam nav jāpiepūlē iztēle," teic Mareks Gureckis. Jau pirms ieiešanas darbnīcā pamanīju, ka pie ārsienas novietotas detaļas no klavierēm, arī svarubumba, pūšamais instruments. Iekštelpā – pie sienas karājas vijole, kādā gleznā – klaviertaustiņu attēlojums... Kā vēlāk noskaidroju, mūzikas instrumentus Mareks izmanto radošajos darbos bieži. "Ierasti gleznoju, klausoties mūziku, īpaši tuvs ir džezs.
Mūzika ievibrē ne vien telpu, bet arī domas, izjūtas, tā palīdz rokām, atstāj nospiedumus uz audekla, iekustinot arī skatītāja uztveri un maņas."
Viņa krāsu laukumos iemirdzas arī šaha figūras, caurstrāvo šīs spēles laukuma motīvs, jo vaļasprieks esot šaha spēle. Toties jaunākais motīvs, kuros daudzkrāsu izteiksmīgi laukumiņi ir līdzīgi kā flīzēm, esot aizgūts no kādas Spānijas senas pils. Šo flīzīšu rakstu redzam arī pie ēkas fasādes, kuras priekšā – zaļo kopts mauriņš, zied rozes un hortenzijas. Taču man lielāko pārsteigumu radīja augumā varenā pavlovnija, kuru dēvē arī par Ādama vai Princešu koku, tā augstums varot sasniegt pat 15 metrus, sirdsveida lapas no 15 līdz 40 cm. Vērtīgs bitēm, jo ziedēšanas laikā izdala nektāru. Izcilo ziedu vārpu ziedēšanas ilgums esot līdz diviem mēnešiem, un ziedi izdalot maigu vaniļas–mandeļu smaržu. Ziemā gan daļēji nosalis, taču redzam, ka atvase dažu mēnešu laikā izstiepusies gara.
Arhitektūras dižgaru iedvesmots
Mareks Gureckis dzimis Siguldā, tur arī uzaudzis līdz sešiem gadiem, tad dakteri veselības uzlabošanas dēļ esot ieteikuši mainīt dzīvesvietu pie jūras. Tētis, darba cilvēks, iestājies kolhozā, lai dēlam nodrošinātu vajadzīgos apstākļus. Tā nu ar tēvu nonākuši te, Zvejniekciemā – abiem mājas vienā pagalmā. Taču kādu laiku, pirmās laulības laikā, viņš dzīvojis kopā ar mākslinieci Jutu Policju slavenās arhitektes Martas Staņas projektētā ģeometriskas formas mājā. Marta Staņa Zvejniekciemā radījusi veselu modernās arhitektūras kompleksu, kas joprojām uzskatāms par ilgtspējīgas domāšanas paraugu provincē.
"Zīmēt uzsāku pavēlu – vidusskolā, biju aizrāvies ar Austrumu filozofiju, taču ātri sapratu, ka jādzīvo jēgpilni – sāku gleznot jūru, Skultes baznīcu... Māksliniece Lilita Postaža man pavēra ceļu profesionālai gleznošanai." Mareks mākslā ir daudzpusīgs – glezno, noformē Saulkrastu džeza festivāla estrādi, apzeltījis priedes stumbru pie Baltās kāpas, veido ugunsskulptūras ikgadējai "Senās uguns naktij"... Galvenais, lai tās labi nodeg! Un kur nu vēl izstādes! Varbūt tā ir vien sagadīšanās, taču mākslinieks savai dzīvesvietai īsteno jaunu projektu – kuba veida māju (kā Martas Staņas konstruktīvisms!), kurai arī būšot apgleznotas ārsienas...
