7.8 °C
Izstādē, kas līdz 2. septembrim apskatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, apmeklētāji var iepazīt 40 tautastērpus, kas dažādos veidos atceļojuši no vairākām pasaules malām: Kanādas, Austrālijas, ASV un pat Baškīrijas...
“Eksponātu vidū ir bēgļu gaitās līdzi paņemtie, no kara materiālu pārpalikumiem bēgļu nometnēs veidotie, trimdā pašu darinātie un no paaudzes paaudzē nodotie tautastērpi. Turpretī citi izstādītie apliecina latviešu daiļamatniecības meistarību un daudzveidību. Atšķirta no Latvijas, latviešu daiļamatniecība diasporā ieguvusi jaunu nozīmi un citas izpausmes,” tā izstādes sakarā rakstīts muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” mājaslapā.
Arheoloģiskais tērps
Lilija Balgalve-Treimane arheoloģisko tērpu darinājusi lietišķās mākslas izstādei, kas norisa 1976. gadā VI Kanādas latviešu dziesmu svētkos. Lilijas kundze vispirms apkopoja informāciju un konsultējās ar Aleksandru Dzērvīti. Lilija pati izveidoja villainē rakstus ar bronzas gredzentiņiem un sagatavoja apaudus. Tā darināšanā palīdzēja Toronto amatnieki: brunču un villaines audēja Rita Auziņa, kā arī rotkaļi Oskars Grīns, Kārlis Grencions un Juris Kļaviņš. Par meistardarbu Lilija Balgalve-Treimane saņēma vairākas godalgas – atzinības rakstu un balvu no VI Kanādas latviešu dziesmu svētku rīcības komitejas, kā arī Pasaules brīvo latviešu apvienības kultūras fonda atzinības rakstu. Tērpu vēlāk izstādīja vairākos latviešu stendos tautību festivālos Ziemeļamerikā.
Praulienas tautastērps
Šo tautastērpu darinājusi Ērika Zosārs (1911–2008) Melburnā 20. gs. 60. gados. Ērika savulaik ir darinājusi vairākus tērpus sev un arī dēlam. Ērikas vaļasprieks bija izšūšana – viņa izšuva ar roku rakstus ne tikai krekliem un villainēm, bet arī šī tautastērpa brunčiem!
Jāpiemin arī Abrenes tautastērpa sakta, ko 20. gs. vidū izkalis Jānis Skulte no Anglijas, Viktorijas laika sudraba monētas.
Alsungas tērps
Austrālijas latvietes Māras Siksnas tērps, kura mūžs vijas no aizpagājušā gadsimta līdz mūsdienu Alsungai, piedzīvojot arī Austrālijas tropisko svelmi un uzstāšanos dažādās pasaules malās. Tērpa pirmā īpašniece bija Elfrīda Bikauniece (1912–2001). Pēc 1931. gada Dziesmu svētkiem sieviete bija sajūsmā par Kurzemes koristu tautastērpiem un nolēma sev iegādāties Alsungas tērpu. Tolaik divdesmitgadīgā Elfrīda kopā ar draudzeni aizbrauca uz Alsungu un gāja no mājas uz māju, meklējot kādu, kas būtu ar mieru tautastērpa daļas pārdot. Viņām laimējās šādi iegūt brunčus, kreklu, jostu un villaini. Lielo saktu nevienās Alsungas apkārtnes mājās nepiedāvāja, taču Elfrīda nelikās mierā, līdz kāds atcerējās, ka, rokot kūtij pamatus, miets atdūries pret metālu un strādnieki izvilkuši gauži salocītu vecu saktu, ko aizmetuši gruvešos. Saktu izdevās atrast, kuru Rīgā kāds sudrabkalis attīrīja un pielaboja.
Otrā pasaules kara laikā Elfrīda Bikauniece, dodoties bēgļu gaitās, villainē ielocīja seno saktu un pāris mīļas gleznas. Pēc vairākiem gadiem Elfrīda nonāca Austrālijā, kur iesaistījās trimdas latviešu sabiedrībā. Laika gaitā Elfrīda tautastērpa saktu, jostu un villaini atdāvināja citai aktīvai latvietei – Mārai Siksnai, kura latviešu jauniešiem Austrālijā lasīja lekcijas par latviešu tautastērpiem, ornamentiem un tradīcijām. Nākamos 30 gadus Māra lepni vilka savu tautastērpu latviešu sarīkojumos, dejojot “Saules jostas” izrādēs daudzviet Austrālijā, pat slavenajā Sidnejas operas namā utt. 2006. gadā šī tautastērpa vēsturiskās sastāvdaļas atgriezās atpakaļ savās “īstajās mājās” Alsungā un nu glabājas Alsungas amatu mājā.
Bārtas tautastērps
Savai mazajai meitai Laurai Milda Sāns (dzimusi Priedītis) uzšuva to no ļoti neparastiem audumiem. Laura atceras, ka mamma šo Bārtas tautastērpu darināja, kad viņai bija trīs ar pusi gadiņi. Nolēma, ka bērnam nepieciešams tērps, lai piedalītos latviešu bēgļu rīkotajos dziesmu svētkos Eslingenā 1947. gadā! Materiālus tautastērpa izgatavošanai nebija viegli sagādāt. Taču Milda lika lietā izdomu un atrada visdažādākos audumus, kas būtu piemēroti tautastērpa izgatavošanai – melnie Bārtas brunči tapa no auduma, ko lietoja, lai aptumšotu logus uzlidojumu laikā. Sarkanais audums bija no nacistu karoga, kas tolaik vairs nebija nevienam vajadzīgs. Savukārt kreklu pašuva no palaga.
Abrenes tautastērps
Šis tautastērps darināts Rīgā 1991. gadā, ko vēlāk savā īpašumā ieguva – nopirka Kanādas latviete Ingrīda Mazutis. Abrenes tautastērps iepatikās vienai no viņas meitām Laimai, kura ar šo tērpu gan izgāja pie vīra Ulda Dimiševska, gan uzstājās dziesmu svētkos Latvijā 2013. gadā.
Stilizēts tautastērps no Baškīrijas
Neparasti stilizēts tautastērps, kas atceļojis no Baškīrijas, kur ticis izmantots folkloras ansambļa “Atbalss” dalībniekiem. Baškortostānas Republikā Maksima Gorkija ciemā joprojām dzīvo daudzi latviešu izceļotāju pēcteči. Uz latviešu folkloras ansambļa nodarbībām skolotājas Ilonas Saverasas vadībā nāca ne tikai latviešu pēcteču bērni, bet arī visi, kuri vēlējās dziedāt, dejot, iet rotaļās... “Atbalss” ieguva paraugansambļa Tilulu un ar dziesmām, dejām uzstājās gan vietējā mēroga, gan republikas līmeņa pasākumos.
Materiāls tapis sadarbībā ar Danuti Grīnfeldi no muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē”.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
