Ilzi Strēli vispirms iepazinu kā rūpīgu un talantīgu rokdarbnieci, laika gaitā viņas darbu apraksti publicēti gan mūsu žurnālā, gan pielikumos. Tā arī sāku iepazīt Ilzes tautastērpus un meistarus no biedrības “Mans tautastērps”. Turklāt gada sākumā biedrība nosvinēja piecu gadu jubileju un tūlīt, 4. maijā, dosies tautastērpu gājienā pie Brīvības pieminekļa. Tādēļ uz interviju aicināju Ilzi Strēli un Evitu Lisovsku no biedrības “Mans tautastērps”.

Gita Andersone ir rīdziniece, bet izraudzījusies savu senču Zemgales puses tautastērpu, ar kuru 2013. gadā Dziesmu svētku tautastērpu skatē ieguvusi 1. vietu.
Tautastērpu stāsti
Reklāma

Sākums

Biedrībā “Mans tautastērps” ir 26 biedri (no kuriem Kristīne Lagzda Haapanen ir no Zviedrijas un Sigita van Bruchem – no Kanādas), bet ir lielāks skaits interesentu, kas piedalās biedrības pasākumos un citās aktivitātēs. Un tā apkopo latviešu personisko tautastērpu stāstus, kas ataino gan vēsturi, gan kultūras mantojumu un tradīcijas, gan jaunradi. Tas ir iepriekš nebijis projekts, jo neviens agrāk nav interesējies un apkopojis stāstus par to, kā tautastērps nonāk pie cilvēka...

Vadmalas jaku noauda Ilze Mailīte, sašuva – Aija Mālkalna.

Taču iesākumā bija Ilzes Strēles vēlme safotografēt un apkopot tautastērpu stāstus kalendāram kopš 2015. gada rudens. Un, kad radās doma par grāmatu, nodibināja biedrību. Pēc profesijas būdama ģimenes ārste, bet jau no mazām dienām aizrāvusies ar fotografēšanu. Biedrības “Mans tautastērps” mājaslapā Ilze Strēle raksta, ka sākusi fotografēt jau 1974. gadā, kad tēvs uzdāvinājis “Smenu”, līdz ceturtdaļgadsimtu vēlāk viņa iemantoja digitālo spoguļkameru. Un tad vaļasprieks ieguva noteiktu virzienu – tika fotografēta daba un cilvēki. Viss pārauga grāmatā “Mans tautastērps” ar 120 stāstiem par tautastērpiem (lai gan safotografēts bija vairāk tērpu), kurai 2018. gadā bija iespaidīga atklāšana Gaismas pilī (Latvijas Nacionālajā bibliotēkā). Un pēc tam sāka iznākt ikgadējie kalendāri – nu jau skaitā pieci.

Evitas Lisovskas adītā Rucavas jaka.

“Mans tautastērps”

Pēc pirmās grāmatas “Mans tautastērps” iznākšanas turpinās darbs pie nākamās – “Mans tautastērps pasaulē”. Tā ietvaros ir pabūts vairākās zemēs, uz kurieni arī ir aizceļojuši tautieši: 2018. gadā – Stokholmā, 2019. gadā – Briselē un pērn – Oslo. Ilze Strēle stāsta, ka, piemēram, latvietes Briselē darina savu tautastērpu, jo viņām ir svarīgi uzturēt latvietības saikni. Un šajā ziņā daudz piepalīdz Dace Ulmane, kuru liktenis aizvedis uz Beļģiju un kura atrod laiku darināt tos gan savai ģimenei, gan arī citām latvietēm.

Nākotnes ieceres ir saistītas ar senajiem rokdarbiem no vecmāmiņu pūralādes. Jaunajā izstādē būs redzami mantotie rokdarbi no iepriekšējām paaudzēm, kā arī šodienas atdarinājumi. Un galvenais, katram darbam būs arī savs stāsts...

“Dzīves zīmēm ir jāklausa. Ja par kaut ko mirdz acis, tajā virzienā arī ir jādodas. Tautastērpu cilts ar savu kultūras mantojuma bagātību nu ir manējā,” biedrības mājaslapā raksta Evita Lisovska.

Evita Lisovska no krustmātes mantotā Rucavas tautastērpā un Ilze Strēle tērpā, ko pati sauc par Mazirbes lībiešu tērpu.

Citas aktivitātes

  • Biedrība “Mans tautastērps” tagad līdz ar Kultūras un tautas mākslas centru “Ritums”, ir sadarbības partneris tautastērpu centra “Senā klēts” rīkotajam 4. maija tautastērpu gājienam. Ilze Strēle atceras: “Gājienam pievienojāmies 2019. gadā, kad mūs uzaicināja par sadarbības partneri. Bijām daudz dalībnieku un gājām ar savu karogu. Un arī šogad aicinām visus tautastērpu īpašniekus un valkātājus 4. maijā piedalīties gājienā.”
  • Ar tautastērpu stāstiem biedrības dalībnieki dalīsies arī izstādē “Uzvelc Latviju”, ko rīko Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”. Tautastērpi būs tikai no šī muzeja krājuma. Un biedrības stāsti izstādē būs skatāmi digitāli. Tā būs apskatāma no 9. jūnija līdz 3. septembrim.
  • Katru gadu biedrības ietvaros noris vasaras nometnes ar radošuma pieskaņu. Ilze Strēle: “Ideja ir tāda, ka laika ir tik, cik ir, un trīs dienas vasarā varam satikties. Katrā nometnē ir kādas trīs vai četras jaunas rokdarbu, amatniecības vai citas prasmes, ko apgūstam viena no otras.”
  • 2020. gadā uz Jelgavas pilsētas jubileju Ilze Strēle un Evita Lisovska nolēma veidot musturdeķi no tamborētiem/adītiem kvadrātiņiem ar mērķi – 755 kvadrāti, pa vienam katram dzimšanas gadam. Bija tik liela atsaucība, ka iesūtīto kvadrātu skaits pārsniedza gaidīto. Tos sūtīja pat no visas pasaules, un kopējais skaits divreiz pārsniedza gaidīto, t.i., 1340 kvadrāti.
  • Un vēl viens pasākums – biedru tikšanās katru gadu janvārī, biedrības jubilejas laikā, Jelgavā ar nosaukumu “Garbrokastis”. “Šogad atkal satikāmies Jelgavā un pasniedzām Jelgavas ziedu šalli Dzīvesziņu un arodu sētā,” tā komentē Ilze Strēle.
  • Biedrībai ir bijušas divas ceļojošās izstādes “Mans tautastērps” ar vēlāk grāmatā iekļautajiem stāstiem, kas kopš 2017. gada apceļoja vairāk kā 20 vietas Latvijā. Un kopš 2019. gada ir izstāde “Mans tautastērps pasaulē”, kur jau jauni stāsti par tautastērpu ceļiem pasaulē. Maijā izstāde būs redzama Ludzas novadpētniecības muzejā, bet no 29. jūnija – Engures bibliotēkā.

PRAKTISKIE ROKDARBI

Žurnāls "Praktiskie Rokdarbi" ir vienīgais izdevums, kas atspoguļo Latvijā darinātos rokdarbus jau kopš 2012. gada. Tajā publicē tādas populāras rokdarbu tehnikas kā adīšanu, tamborēšanu, aušanu, šūšanu, izšūšanu un plašu hobiju darbu klāstu. Sadarbojoties ar pirmsskolu un skolu pedagogiem, žurnālā redzami arī bērniem un skolniekiem saistoši darbiņi. 

Abonē žurnālu šeit