Ķīnas vēstnieks Francijā kādā intervijā paziņojis, ka valstis, kas ieguvušas neatkarību pēc PSRS sabrukuma, nevarot uzskatīt par suverēnām no starptautisko attiecību viedokļa. Nepatīkams pārsteigums? Nepatīkams, taču ne pārsteigums!

Reklāma

"Šīm bijušajām Padomju Savienības valstīm nav pilnvērtīga statusa starptautiskajās tiesībās, jo saskaņā ar starptautiskajām tiesībām nav starptautisku līgumu, kas konkretizētu to kā suverēnu valstu statusu," šis kalambūrs Ķīnas vēstnieka Lu Šaje izpildījumā bija daļa no atbildes uz jautājumu par Krimu, ar ko vēstniekam šķietami diplomātiski vajadzēja aiziet no tēmas, skaidri nepasakot, ne ka tā pieder Ukrainai, ne Krievijai. Rezultāts ir vēl skandalozāks – faktiski Ķīnas vārdā apšaubīta veselas virknes valstu, tajā skaitā Latvijas, tiesības uz patstāvību. Tālāk jau viss diezgan ierasti – uz vēstnieka izteikumiem asi reaģēja gan Baltijas valstu, gan Ukrainas ārlietu dienesti, tāpat nekavējoties iesaistījās Francija, kura savā ziņā bija devusi tribīni šādam paziņojumam. 

Tomēr, kā izriet no Francijas prezidenta Emanuela Makrona piezīmes, viņš to uztver tikai kā viena diplomāta nepiedienīgu izteikumu, neko vairāk. Jāatgādina, ka Makrons aprīļa sākumā devās vizītē uz Ķīnu ar nepārprotamu vēlmi tuvināt tās attiecības ne vien ar Franciju, bet Eiropas Savienību kopumā.

Māris Antonevičs

Tajā pat tika saskatīta vēlme mainīt ārpolitikas kursu, īpaši pēc tam, kad vēlāk intervijā Makrons bija paziņojis – Eiropai nav jābūt ASV vasalim, tai jāizvairās iesaistīties svešās krīzēs un darboties ASV interesēs, ar to domājot pirmkārt Taivānas jautājumu. Tiesa, Makrons arī mēģinājis pasniegt, ka viņa aktivitātes saistītas ar centieniem neļaut Ķīnai pārāk satuvināties ar Krieviju. Francijas prezidenta centieniem, kas jau tā tikuši daudz kritizēti, šis notikums noteikti par labu nenāk.

Arī pati Ķīna jau paguvusi atvainoties. Droši vien tagad sekos dažādi simboliski cieņas apliecinājumi, varbūt arī kaut kādas dāvaniņas sašutušo valstu ārlietu dienestiem un tamlīdzīgi soļi, lai visu iespējami ātrāk nogludinātu un aizmirstu. Taču aizmirst nevajag, jo tieši šie starpgadījumi labi parāda Ķīnas priekšstatu par lietu kārtību pasaulē. Pārsteigums tas nav tāpēc, ka šī nebūt nav pirmā reize, kad mēs to uzzinām. 

Tiesa, atšķirībā no Kremļa politiķiem un propagandas, kas masīvi izplata savus vēstījumus, Ķīnas gadījumā mums biežāk nākas minēt, kas tad slēpjas aiz pieklājīgā, pat draudzīgā smaida.

Attieksmes noskaidrošanai labi noder kādas nestandarta situācijas, kad Ķīnas pārstāvji aizraujas ar savu interešu aizstāvēšanu un tāpēc kļūst atklātāki. Un tas, protams, biežāk notiek, kad tieši vai netieši tiek skarts Taivānas vai, piemēram, Honkongas jautājums. Latvija par to labi varēja pārliecināties jau pirms četriem gadiem, kad 2019. gada 24. augustā Ķīnas valstij piederošajā laikrakstā "Wen Wei Po" tika publicēts raksts, kurā izsmieta trīs Baltijas valstu neatkarība, apgalvots, ka PSRS Latvijai, Lietuvai un Igaunijai klājies labāk. Iemesls tam – Honkongas protestētāju ideja tolaik 23. augustā pēc baltiešu piemēra sadoties rokās un izveidot līdzīgu cilvēku ķēdi kā savulaik mūsu "Baltijas ceļu". Arī toreiz Ķīnas oficiālā vara vēlāk steidza atvainoties par "pārpratumu", taču tagad vēstnieka izteikumi (un te jau nākamais līmenis – ne tikai nicinoša un izsmejoša attieksme pret valsts neatkarību, bet jau juridiska apšaubīšana) to loģiski turpina.