13.2 °C
Ar sociālo tīklu palīdzību tagad ir iespēja ļoti ātri reaģēt uz notikumiem, jautājums tikai, vai tie mūs interesē, ļoti daudzi ir kļuvuši vienaldzīgi un diemžēl arī – ciniski.
Mēs nespējam atbildēt par visām nejēdzībām, kas notiek pasaulē, bet par to, kas notiek mūsu apkārtnē, gan. Kārtību uztur ne jau tikai policisti un sētnieki, bet vispirms paši pilsoņi. Tāpēc paldies aktrisei Ievai Puķei par pamanīto Valmieras tirdzniecības centrā "Valleta", kur par godu Zinību dienai bija izveidots dekors no grāmatām, kas caurdurtas ar metāla stieni. Tiesa gan, tas esot ātri novākts. Lai cik tas liktos dīvaini, ieraugot kaut ko tādu, vispirms izjūtam sāpes kā pierādījumu tam, ka grāmata ir dzīvs organisms arī tad, ja mūžībā ir aizgājis pats autors.
Kaut tik daudz ir runāts par humānismu un cilvēka dzīvības vērtību, prakse rāda, ka šī vērtība acīmredzami krītas. Krievijas ilgstošie barbariskie uzlidojumi Ukrainas slimnīcām, skolām un dzīvojamiem kvartāliem kļūst par ierastu lietu. Pasaule izliekas neredzam un pieļauj, ka tas uz to neattiecas. Vismaz pagaidām. Vai arī tad pasaule klusēs, kad bumbas kritīs uz Vācijas un Amerikas dzīvojamiem namiem?
Politiķu cinisms, pērkamība un neizlēmība ir sasniegusi tik augstu pakāpi, it kā mēs pamazām gatavotos planetārai humānai katastrofai, par ko ir brīdinājuši arī tie rakstnieki, kuru darbi bija uzdurti uz stieņa.
Lūk, jautājums – kā iemācīt nākamās paaudzes uzskatīt literatūru par tādu pašu atbildīgu darbu kā arhitektu, zinātnieku un komponistu devumu? Kaut gan arī to daudzi nekādā vērtē netur. Kaut kur pa vidu visos laikos starp tumsu un gaismu iet trausla līnija, kuru ir jāmācās nepārkāpt visu mūžu.
Starp citu, tagad Krievijā dzimst fantasmagoriskas idejas par Putina un viņam pietuvināto mūža pagarināšanu par vairākiem gadsimtiem, lai viņi var pagūt sagraut vēl atlikušo pasaules daļu. Tas ir veids, kā dažiem, neko nedarot, nopelnīt pasakainas summas. Krieviem ir teiciens "piļiķ budžet" (zāģēt budžetu), un to viņi arī, cik spēj, par laimi, dara, tāpēc jau Kijivas ieņemšana nenotika trijās dienās.
Mums tomēr ir jāieklausās visdīvainākos signālos, kas nāk no sensāciju kārajiem arī Latvijā.
Dažkārt, demonstrējot nepārdomātu izdomu, var nonākt neapskaužamā situācijā. Ja grib iet sensāciju virzienā vēl tālāk, nākamajā Zinību dienā, piemēram, var ielikt moku siekstā vai iekalt ķēdēs pašus grāmatu autorus. Publika visos laikos ir bijusi kāra uz asinīm. Tas, protams, tikai skarbs joks.
