Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā vēl joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
Īss atskats vēsturē
Pirmā patvertne ar paredzēto ietilpību 300 cilvēkiem Rīgā, Jāņa Asara ielā 5, tika izbūvēta 1937. gadā, tā atradās Sarkanā Krusta žēlsirdīgo māsu skolas jaunceltnē. Patvertņu būvniecību regulēja likums, paredzot drošu telpu ierīkošanu pret gāzēm un bumbām, lai samazinātu civiliedzīvotāju zaudējumus ienaidnieka uzbrukuma gadījumā no gaisa. 1937. gadā tika publicēta instrukcija, paredzot patvertņu ierīkošanu dzīvojamās mājās, kas noteica, ka iedzīvotāju kolektīvās aizsardzības patvertnes var būt speciāli atsevišķi būvētas vai ierīkotas pastāvošās ēkās kā pielāgotas telpas.
Padomju okupācijas laikā militārajai jomai tika pievērsta īpaša nozīme, izstrādājot sevišķus normatīvus un instrukcijas. Patvertņu būvniecība bija iedalīta četrās kategorijās – būvējot patvertnes īpaši spēcīgiem triecieniem, lai aizsargātu svarīgus objektus, tad paredzot atsevišķas bumbu patvertnes uzņēmumu darbiniekiem, vēl atsevišķi izdalot patvertnes rūpniecības uzņēmumiem, un visbeidzot civiliedzīvotāju aizsardzībai. Katrai no kategorijām bija atšķirīgas prasības. Pēc Valsts arhīva datiem, 1989. gadā Latvijā bijušas aptuveni 1000 patvertnes (dati dažādos avotos atšķiras).
2008. gadā valdībā tika sagatavots un iesniegts saraksts ar Latvijā esošajām civilās aizsardzības būvēm, to stāvokli un nepieciešamo finansējumu atjaunošanai. Pēc tā izvērtēšanas
tika pieņemts lēmums atteikties no bumbu patvertņu turpmākās uzturēšanas un attiecīgi ar Ministru kabineta 2009. gada 30. aprīļa rīkojumu tika atceltas prasības šādu būvju izmantošanai,
ļaujot īpašniekiem pašiem lemt par to tālāko likteni.
Nedrīkstam turpināt miera laika režīmā
Cik drošai jābūt bumbu patvertnei, kādai infrastruktūrai tur jābūt, piemēram, elektrībai, ūdensapgādei, kanalizācijai, ventilācijai? Šie un saistītie tehniskie jautājumi izskan, runājot par drošām patvēruma vietām militāra uzbrukuma gadījumā. Jāatzīst, ka joprojām precīzu atbilžu nav. Skaidrībai par šiem jautājumiem ir ļoti svarīga nozīme, lai pašvaldība varētu jau tagad pieņemt konkrētus lēmumus, piemēram, ieguldot savos īpašumos, pielāgojot esošās telpas, sniedzot skaidrojumu iedzīvotājiem par to, kādām prasībām ir jāatbilst šādām telpām (arī atbalstot iedzīvotājus viņu īpašumā esošo daudzdzīvokļu namu pagrabu pielāgošanā kara gadījumam).
Šādi tehniskie noteikumi ir jānosaka ar valsts apstiprinātu standartu. Diemžēl ministriju gaiteņos jau 13 mēnešus ir iestrēdzis tik ļoti gaidītais Patvertņu būvnormatīvs LBN 210-22. Tas tika izstrādāts jau pagājušā gadā. Iekšlietu ministrijas gatavotā informatīvā ziņojuma "Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā" projektā (ziņojumam noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, un tas vēl joprojām ir saskaņošanas procesā) paredzēts, ka tikai nākamajā gadā šādu standartu varētu izskatīt valdībā un pēc tam tas iegūtu likumīgu spēku. Paredzēts arī, ka līdz nākamā gada 31. maijam valdībai uz galda parādītos arī grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likumā, lai ieviestu skaidrību terminoloģijā un jautājumos par patvertņu apzināšanas, uzskaites, novērtēšanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību.
Tikmēr laiks nepielūdzami rit uz priekšu un iedzīvotāji vēršas pašvaldībā, jautājot par jau paveikto.
Neskatoties uz būvnormatīvu trūkumu (kurš, starp citu, attiektos tikai uz jaunbūvēm vai ēku īpašu pārbūvi bumbu patvertnes vajadzībām), pašvaldība var plānot jau esošo pagrabu, pazemes autostāvvietu vai dažādu pazemes būvju, piemēram, tuneļu, izmantošanu aizsardzībai militāra uzbrukuma gadījumā.
Kas paveikts Rīgā?
Informācija par šādām būvēm, negaidot valdības lēmumu par prasībām bumbu patvertnēm, Rīgā jau ir apkopota. Šādu apjomīgu darbu ir veikuši Rīgas civilās aizsardzības speciālisti no Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP).