13 °C
Biju cerējusi, ka šī mēneša rakstu varēšu veltīt Zviedrijas pilntiesīgai dalībai NATO, taču tam diemžēl vēl nedaudz jāpagaida...
Tā vietā atgriezīšos pie citas svarīgas tēmas. Rakstu, klausoties ikgadējās ārpolitikas debates Zviedrijas parlamentā Riksdāgā. Debatēs piedalās visas astoņas Riksdāgā pārstāvētās politiskās partijas, taču asās robežlīnijas, kas pastāv citos politiskajos jautājumos, nav tik izteiktas, runājot par mūsu drošības un labklājības, interešu un vērtību aizstāvību. Apdraudējums mūsu dzīvesveidam ir jūtams, un zviedri (ar dažiem izņēmumiem) ir vienisprātis par to, kas ir šie draudi un ka mums vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgi mūsu draugi, partneri un – drīzumā – sabiedrotie, lai šiem draudiem stātos pretī. To darīt vienatnē vai, esot "kaut kā pa vidu", nav iespējams. Tāpēc mana valdība īpaši pievēršas mūsu tuvākajiem kaimiņiem.
Jau manā septembra rakstā pieminēju Baltijas un ziemeļvalstu sadarbības formātu (NB8). Tad NB8 sadarbību koordinēja Latvija, bet pagājušā gada decembrī koordinācijas loma tika nodota Zviedrijai. 2024. gadā Zviedrija ir arī Ziemeļvalstu ministru padomes (NCM) prezidējošā valsts un vienlaikus koordinē neformālo ārpolitikas un drošības politikas sadarbības formātu, kas pazīstams kā N5, par ko pagājušā mēneša rakstā rakstīja Stefans Ēriksons no Ziemeļvalstu ministru padomes Latvijā. Šoreiz es koncentrēšos tikai uz Zviedrijas NB8 plāniem un vīzijām (jāpiebilst, ja jūs atpazīstat dažas no tēmām, tas nav déjà vu, bet gan tāpēc, ka N5, "NCM" un NB8 prioritātes lielā mērā pārklājas).
Vairāk nekā 30 gadi kopš Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarības atgūšanas ir bijis ievērojams veiksmes stāsts gan Baltijas valstīm, gan ziemeļvalstu reģionam.
Sešas no astoņām reģiona valstīm kopā darbojas Eiropas Savienībā (ES). Un drīz visas astoņas būs NATO sabiedrotās. Līdz ar to reģions stingri balstās gan Eiropas, gan transatlantiskajā drošības stratēģijā, vienlaikus tam ir globāla politiskā un ekonomiskā perspektīva. Daudzējādā ziņā mūsu reģionālās integrācijas līmenis ir pasaulē nepieredzēts. Mēs bieži esam viens otra svarīgākie tirdzniecības partneri un galvenie tiešie investori viens otra ekonomikā.
"Ziemeļvalstu reģions – drošāks, zaļāks, brīvāks" – tādu virsrakstu varētu likt mūsu NB8 prezidentūras programmai. Un mēs esam tai noteikuši trīs galvenās prioritātes.
Pirmkārt, reģionālās drošības politikas sadarbības stiprināšana un veicināšana.
Mums ir paveicies ar to, ka dzīvojam mierīgu, demokrātisku valstu reģionā, taču uz to nevaram paļauties kā nemainīgu lielumu. Mums ir jāaizstāv mūsu miers un demokrātija katru dienu un arvien vairāk. Zviedrija ir pilnīgi pārliecināta, ka ciešāka ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība ir būtiska mūsu kopīgajai labklājībai un noturībai.
Galu galā tas ir jautājums par dzīvi brīvībā vai pakļautībā.
Lai arī ne vienmēr viss ir gājis gludi, gadu gaitā esam attīstījuši sadarbību, kas balstās spēcīgos un kopīgos principos – demokrātija, tiesiskums, vienlīdzība, vārda brīvība un pilsoniskās sabiedrības aktīva līdzdalība.
Ģeopolitiskais konteksts pēdējos gados ir manāmi mainījies, un starptautiskā vide ir kļuvusi mazāk paredzama, saskaroties gan ar tradicionāliem, gan jauniem draudiem. Jaunā situācija gan prasa, gan sniedz iespēju padziļināt reģionālo sadarbību drošības politikas jautājumos.
Otrkārt, nelokāma apņemšanās atbalstīt Ukrainas brīvību, suverenitāti un teritoriālo integritāti.
Astoņas ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir starp dedzīgākajām Ukrainas atbalstītājām. Ne tikai vārdos, bet arī darbos. Kopā Ukrainai esam snieguši vairāk nekā 17 miljardu eiro lielu atbalstu, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.
Starp mūsu valstīm arī pasaulē piecas lielākās ziedotājas Ukrainai, ja skatāmies uz ziedojumu daļu no IKP. Tas liecina par mūsu apņēmību, izpratni un izturību.
Rekonstrukcija, makroekonomiskais un humānais atbalsts, nepārtraukta sadarbība reformās un Krievijas saukšana pie atbildības par tās brutālajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem ir jomas, kurās mēs sniegsim ieguldījumu. Mēs izmantosim savu individuālo un kolektīvo pieredzi, lai atbalstītu Ukrainas pievienošanās procesu ES. Ukrainas atjaunošanā tikpat svarīga ir privātā sektora attīstības veicināšana, kas savukārt paredz mūsu valstu privātā sektora iesaistīšanos.
Treškārt, pasaules līmenī veicināt atbalstu Ukrainai un likumos balstītai starptautiskai kārtībai.
Krievijas šovinistiskā, imperiālistiskā agresija apdraud starptautisko mieru un drošību. Klaji pārkāpjot starptautiskās tiesības, Krievija mēģina liegt Ukrainai tās tiesības pastāvēt kā suverēnai nācijai. Ja mēs ļausim tam notikt, Krievija turpinās savas koloniālās ambīcijas, cenšoties dominēt pār saviem kaimiņiem. Drīz sāksies trešais pilna mēroga iebrukuma gads, un joprojām ir ļoti svarīgi saglabāt starptautisko uzmanību Krievijas agresijas apkarošanai. Tas nav mazs uzdevums, ņemot vērā milzīgās cilvēku ciešanas un izaicinājumus mieram un drošībai visā pasaulē. Bet mums ir jāturpina iesāktais ceļš.
Esam pārņēmuši NB8 koordināciju kritiskos apstākļos un darīsim visu iespējamo, lai sekotu Latvijas ambiciozajam un profesionālajam piemēram.
NB8 valstu sadarbība ļauj koordinēti un elastīgi reaģēt uz aktuālajiem jautājumiem. Birokrātisko procedūru ir maz, un ministri un ierēdņi viens otru pazīst. Sadarbība arī ļauj mums paust vienotu, spēcīgāku balsi starptautiskos forumos. Latvijas kampaņa kandidatūrai ANO Drošības padomē 2026.–2027. gadā uzņem arvien lielākus apgriezienus, un jūs varat paļauties uz vēl spēcīgāku (ja tas ir iespējams) atbalstu no saviem draugiem, partneriem un reģiona sabiedrotajiem.
Raksta nobeigumā Zviedrijas ārlietu ministra Tobiasa Bilstrēma teiktais, iepazīstinot ar Zviedrijas prezidentūru NCM, N5 un NB8 sadarbības formātos: "Sadarbība starp ziemeļvalstīm un šo valstu sadarbība ar Baltijas valstīm ir svarīga, lai risinātu gan reģionālos, gan globālos jautājumus." Ne ko piebilst, ne ko atņemt. Diezgan vienkārši un skaidri, vai ne?
