13 °C
Nupat Apvienotās Karalistes (AK) armijas virspavēlnieks ģenerālis sers Patriks Sanderss nācis klajā ar brīdinājumu, ka nepieciešams apmācīt un apbruņot "pilsoņu armiju" karam uz sauszemes, jo nevar pilnībā paļauties tikai uz jūras un gaisa spēkiem.
"Nākamo triju gadu laikā britu armijai vajadzētu sasniegt 120 000, iesaucot rezervistus, taču ar to nepietiks. (..) Mūsu draugi Eiropas austrumos un ziemeļos, kuri sajūt Krievijas draudus daudz spēcīgāk, jau ir sākuši strādāt pie obligātā militārā dienesta ieviešanas." Taču ko par to domā paši briti?
Sers Patriks Sanderss ne reizi vien kritizējis Apvienotās Karalistes bruņoto spēku skaitlisko sarukšanu un nepietiekamo finansējumu. Uzstājoties Starptautiskajā bruņoto transportlīdzekļu konferencē, ģenerālis kā piemēru minēja Zviedrijas gatavošanos iestājai NATO. "Spert soļus, lai sagatavotu mūsu sabiedrību karam, ja tāds būs, ir nevis vēlams, bet nepieciešams. Ukraina ir parādījusi, ka profesionālās armijas karus uzsāk, bet pilsoņu armijas tajos uzvar."
Pievienošanās armijai nu kļuvusi par plaši apspriestu tēmu britu sabiedrībā.
Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā armijā tika iesaukti vientuļie vīrieši bez bērniem vecumā no 18 līdz 41 gadam, bet 1939. gadā visiem vīriešiem vecumā no 18 līdz 41 gadam nācās stāties armijā. Pēc Otrā pasaules kara beigām likums tika mainīts, obligātajā karadienestā iesaucot 17–21 gadu vecus jauniešus uz 18 mēnešiem, tas tika nodēvēts par "nacionālo servisu". Tas turpinājās līdz 1960. gadam, 1963. gadā beidzot dienēt pēdējam jauniesauktajam. Kopš tā laika AK ir tikai profesionālā armija, kas šobrīd sastāv no apmēram 75 000 karavīru, kopā ar apkalpojošo personālu un rezervi – ap 126 000.
Arvien biežāk izskan brīdinājumi no militārpersonu puses, ka draudi Krievijas iebrukumam Eiropā ir reāli un valstīm vajadzētu būt tādam scenārijam gatavām. Vācijas dienvidrietumu NATO militārās loģistikas centra komandieris, ģenerālleitnants Aleksandrs Solfranks, piemēram, modelē šādu ainu: "[Uzbrukums] varētu izpausties, sākot no sabotāžas, izmantojot kiberuzbrukumus, līdz pat kinētiskam spēkam, izmantojot raķetes, dronus un tamlīdzīgi."
Viņš arī aicina pasaules valstu līderus atcelt birokrātiskos šķēršļus, kas neļauj vienai valstij piederošos ieročus un ekipējumu nodot citai valstij, jo tas pašlaik katastrofāli samazina reaģēšanas laiku.
"Kur ir problēma, piemēram, lai kājnieks no Eiropas valsts A izmantotu izpletni, kas pieder Eiropas valstij B pēc tam, kad ir apmācīts darboties ar šo sistēmu, vai arī – lai piestiprinātu vienas valsts aprīkojumu pie citas valsts helikoptera?
Ja jau tur nav tehnisku vai drošības problēmu, tad kādēļ gan ne!"
Ar obligāto dienestu nebūs vienkārši
Iespējams, ka militārpersonas bija cerējušas uz publikas atbalstu, taču efekts ir izrādījies pilnīgi pretējs gaidītajam. AK premjerministra Riši Sunaka pārstāvim jau vairākkārt nācies noliegt plānus iesaukt armijā pilsoņus, lai cīnītos pret Krieviju. Jautāts, vai tiek noraidīta iespēja ieviest obligāto karadienestu arī nākotnē, premjera pārstāvis atbildēja, ka "pašlaik par to netiek runāts. Valdībai tādu plānu nav. Iestāšanās britu armijā tradicionāli ir brīvprātīga, mēs neplānojam to mainīt", piebilstot, ka bruņotajos spēkos tiek investētas vērā ņemamas summas, šajā gadā vien veseli 50 miljoni britu mārciņu (58,5 milj. eiro).
Cik saņem profesionāls karavīrs?
Oficiālajā AK bruņoto spēku mājaslapā teikts, ka jauniesauktais saņem 18 687 sterliņu mārciņas gadā (21 922 eiro), kareivis – 23 496 (27 563 eiro), kaprālis –35 718 (41 899 eiro), seržants – 40 058 (46 993 eiro), kapteinis – 47 680 (55 934 eiro), bet majors – 59 799 (70 151 eiro). Visi var rēķināties ar 30 dienām atvaļinājuma plus brīvas dienas valsts svētkos. Brīvdienas pienāksies arī tad, kad atgriezīsies no militārām operācijām (ja tādas būs). Veselības aprūpe ir par brīvu. Tiem, kuri nedzīvo armijas daļā, pienākas pašvaldības nodokļa atlaides, bet tiem, kuri tur dzīvo, dzīvesvietas īre ar atlaidēm, tāpat arī ēšana ir krietni lētāka. Atlaides būs arī vilciena biļetēm, tās attieksies uz ģimeni. Var rēķināties ar labākiem nosacījumiem pensijai, par kuru iemaksas veic bruņotie spēki, kā arī ar cieņu britu sabiedrībā, jo britu karavīrus – gan esošos, gan bijušos – pieņemts sveicināt ar populāro frāzi: "Paldies par jūsu dienestu!"
Ja salīdzina karavīru algas apmēru, kas nebūt nav liels, tad, piemēram, līdzīgu algu kā kareivis saņem autobusa vadītājs, pasta darbinieks, sanitārs, pirmsskolas izglītības iestāžu skolotājs.
Vai šāda alga ir tā vērts, lai riskētu ar veselību vai pat dzīvību? Lielākā daļa britu domā, ka ne.
Vai jauniesaucamie "spārdīsies un bļaus"?
Medijos tiek plaši citēts Afganistānā kāju un roku zaudējušā bijušā jūras spēku veterāna Bena Makbīna teiktais. Viņš ir pārliecināts, ka britu jaunieši "spārdīsies un bļaus", ja tos ar varu spiedīs stāties obligātajā karadienestā. "Reklāmas nepalīdz, rekrutēšanas sistēma ir sliktā līmenī," stāsta veterāns, piebilzdams, ka britiem trūkst motivācijas iestāties armijā, jo alga ir maza, apstākļi slikti, par bijušajiem kareivjiem neviens nerūpējas. Pēc viņa teiktā, daudzi no šiem cilvēkiem pat galu galā nonākot uz ielas. "Ir grūti atrast jebkādu motivāciju cīnīties par valsti, kas par tevi nerūpēsies tad, ja tiksi ievainots," secina Makbīns. "Ja jau cilvēki nestājās armijā brīvprātīgi, kā tad viņus varēs piespiest ar varu?
Iedomājieties, kas notiks, ja piespiedīsiet dienēt cilvēkus, kuri to negrib, tur būs histērija, ja viņiem priekšniecība kaut tikai uzbļaus.
Tas ir pēdējais, ko var izdarīt, – piespiest dienēt tos, kuri tur noteikti negrib būt."
Visticamāk, viņam ir taisnība, jo Apvienotajā Karalistē darba devēji sūdzas, ka skolu beidzējiem pat došanās uz darbu no rīta šķiet pārāk mokoša, viņi vienkārši nejūtas tā, lai konkrētajā dienā strādātu. Tāpat daudziem eksāmeni skolā vai universitātē sagādā pārāk lielu mentālo stresu, un, lai atvieglotu mācīšanos, mācību iestādes samazina apgūstamo priekšmetu skaitu un vienkāršo saturu. Tiek cenzēta pat obligātā literatūra, jo verdzības vai kristietības pieminēšana var kādu apvainot, bet vardarbības ainas radīt stresu.
Uzziņa
Diagnozes, kas liedz dienēt Apvienotās Karalistes armijā
Muguras problēmas, piemēram, operēta mugura, anomālijas vai hroniskas muguras sāpes.
Asins saslimšanas, piemēram, anēmija, leikēmija vai asinsreces traucējumi.
Kaulu un locītavu problēmas, piemēram, traumas vai hroniskas sāpes, kas izraisa funkcionālus ierobežojumus, arī deformētas pēdas u. c.
Kardiovaskulāras problēmas, piemēram, sirds ritma traucējumi, kardiomiopātija vai hipertensija.
Zobu veselība – ieskaitot vajadzību akūti ārstēt vai izraut zobus.
Ausu un dzirdes problēmas.
Acu problēmas, piemēram, glaukoma, traumas, kas ietekmē redzi, hronisks konjuktivīts, arī – redzes traucējumi, kas lielāki par armijā pieļaujamo.
Gremošanas trakta slimības, piemēram, Krona slimība, čūlainais kolīts, dispepsija, arī hemoroīdi.
Nieru un urīnceļu saslimšanas, piemēram, iedzimtas anomālijas, nierakmeņi, arī urīna nesaturēšana vai dzimumorgānu infekcijas.
Neiroloģiskas problēmas, piemēram, epilepsija vai multiplā skleroze, arī migrēna.
Psihiskas saslimšanas, piemēram, šizofrēnija vai obsesīvi kompulsīvi traucējumi, arī atkarība no alkohola vai narkotikām, ēšanas traucējumi un depresija.
Elpošanas ceļu saslimšanas, piemēram, astma, hroniskas plaušu slimības un tuberkuloze.
Ādas problēmas, piemēram, psoriāze vai dermatīts.
Citas diagnozes, kuru vidū ir orgānu transplantācija, pārtikas alerģijas, Reino sindroms, diabēts, vidēji smaga vai smaga inficēšanās ar kovidu, kā arī slimības, kas prasa ilgtermiņa ārstēšanu, piemēram, vēzis.
Avots: Britu armijas interneta vietne.
