Krievijas informācijas laukā pamazām jūtama gatavošanās Kremļa propagandai svētam notikumam – 2025. gada 9. maijā apritēs 80 gadi kopš Vācijas kapitulācijas, jeb tas, ko kopš PSRS laikiem sauc par "uzvaru Lielajā tēvijas karā".
Šajā kontekstā dažādās "ekspertu diskusijās", sociālajos tīklos un dezinformācijas vietnēs atkal uzpeld temats, kas mūsdienās jau šķita zaudējis aktualitāti. Proti, latviešu leģions un mēģinājumi piekārt tam vai visu iespējamo kara noziegumu birkas. Kā to savā materiālā aprakstījusi, piemēram, Krievijas armijas mediju uzņēmumam "Zvezda" piederošā vietne "Zvezdaweekly", "latviešu kolaboracionistu formējumus" vācieši esot lielākoties izmantojuši tikai "soda ekspedīcijās, masveida mierīgo iedzīvotāju slepkavībās", kamēr frontes sadursmes ar sarkano armiju bijušas tikai "lokālas". Agrāk latviešu strēlnieki esot kalpojuši boļševikiem, leģionāri "hitleriskajiem fašistiem", bet šobrīd latvieši "atzīmējušies starp algotņiem pie banderiešiem", tas ir, Ukrainā.
"Zvezda" sacerējumā, protams, viss samaisīts primitīvā putrā, taču parādās arī dažas svaigas tēzes, tādas, līdz kādām pagājušā gadsimta 90. gadu nogales leģionāru apmelošanas kampaņās un šī gadsimta pirmajos gadu desmitos neaizdomājās.
Piemēram, ka SS leģionā latvieši stājušies, jo: "Dienests SS bija vislabāk apmaksāts un deva dažādas priekšrocības, tādēļ daudzi jauni latvieši merkantili deva priekšroku tieši tai." Te "Zvezda" laikam gribējusi runāt auditorijai saprotamā valodā, jo, kā zināms, Krievija agresiju Ukrainā pārsvarā uztur ar militārpersonām, kuras kontraktus ar armiju paraksta tieši naudas un solīto priekšrocību dēļ, kas ir fantastisks absurds latviešu leģiona gadījumā. Kā ciniskas pasakas var uztvert arī apgalvojumus, ka sarkanarmijas gūstā kritušie latviešu leģionāri pēc Latvijas PSR vadības lūguma visi atbrīvoti jau 1946. gadā. Tikmēr tagadējos laikos: "Oficiālā Rīga garantēja viņu goda aizstāvību un paziņoja, ka neuzskata viņus par kara noziedzniekiem". Nu un tāpēc "fašistiskās leģionēšanās vīruss šodien izpaužas latviešu algotņu līdzdalībā ukronacistu operācijās pret Krievijas karaspēku". Pēc tam pieminēta virkne Ukrainas pusē karojušo latviešu, kas esot "starptautiskā meklēšanā izsludināti noziedznieki". Teiksim, eksdeputāts Juris Jurašs, kam tā sauktā "Doneckas tautas republikas tiesa" par palīdzēšanu ukraiņiem aizmuguriski jau pasludinājusi 17 gadu cietumsodu. Te jāpiebilst, ka oktobrī, kad Ukrainas karavīri pēc sīvām kaujām atstāja Doneckas apgabala Vuhledaras pilsētu, vairākos sociālās saziņas platformas "Telegram" Krievijas "patriotiskajos" kanālos parādījās apgalvojumi, ka dažos Vuhledaras bunkuros sienas bijušas aprakstītas "nacistu lozungiem latviešu valodā". Kā ieraksta autors valodu atpazinis un kā sapratis, kas tur rakstīts, paliek noslēpums. Nav jau arī nekādu apliecinājumu.
Dažādās cita rakstura Krievijas interneta "sienas avīzēs"
šajā laikā atkal jāsastopas ar žēlošanos un dusmošanos, ka latvieši aizmirsuši par savu "atbrīvošanu", ka padomju armija 1944. gadā "izglāba okupētās Latvijas iedzīvotājus no fiziskas iznīcināšanas, ko plānoja hitlerieši".
Bet tas jau ir visai ierasti. Ja par oriģinalitāti, tad no pēdējā laika dezinformācijas plūsmas varētu izdalīt sižeta ziņā visfantastiskāko un neloģiskāko, no kādiem sociālajiem tīkliem izvilktu stāstu, kas pagājušajā nedēļā bija publicēts pat valdības avīzes "Rossijskaja gazeta" vietnē un "Russia today". Proti, tika apgalvots, ka Krievijas pilsoņu grupai (bez personu vai notikuma vietas nosaukšanas), kura caur Latviju gribējusi nonākt Moldovā, Latvijas robežsargi likuši saplēst Krievijas pases. Kad pilsoņi varonīgi atteikušies to darīt, "robežsargi" ar veseriem sadauzījuši krieviem atņemto aparatūru un "pirkumus". Kā "pierādījums" pievienoti videokadri, kurā kaut kādi melnā tērpti vīrieši, kas savā starpā sarunājas un saķiķinās krieviski, kaut kādā telpā tiešām ar āmuriem dauza aparatūru. Tie esot Latvijas robežsargi... Rodas iespaids, ka vismaz daļa Krievijas propagandistu savu auditoriju sāk uzskatīt par absolūtiem idiotiem vai arī pieslēdz savu stāstiņu sacerēšanai mākslīgo intelektu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".