1923. gada 7. septembrī. Pirms 100 gadiem Starptautiskās policijas konferences laikā Vīnē nolūkā uzlabot noziedznieku pārrobežu vajāšanu tika nolemts dibināt Starptautisko kriminālpolicijas komisiju (ICPC) – starptautisku institūciju, kas vēlāk kļuva plaši pazīstama kā Interpols. Vēsturiskajā kongresā piedalījās 135 delegāti no 20 valstīm, tostarp Japānas, Ēģiptes un ASV.

Reklāma

Latviju pārstāvēja Kriminālpolicijas priekšnieks Gustavs Tīfentāls un Liepājas prefekts Kārlis Šteinerts. Latvijas prese tolaik ziņoja, ka "starptautiskā policijas biroja" nodaļas būšot visās kongresa dalībvalstīs. "Biroja nozīme – veicināt starptautisku noziedznieku apkarošanu caur kopīgu darbību un lieku formalitātu novēršanu. Paredzēta tieša savstarpēja sarakstīšanās un kopdarbība noziedznieku apcietināšanā, kā arī labi noorganizēta savstarpēja informēšana. Sarakstīšanās vedama franču, angļu un vācu valodās. Bez tam kongresā iztirzāti visi kriminālnoziedzību veicinoši faktori kā prostitūcija, žūpība, opijs un citi," ziņoja "Latvijas Vēstnesis". Tā kā lielu aktivitāti policijas starptautiskās sadarbības jomā uzrādīja Austrija un Vīnes policijas šefs Johanness Šobers, tad arī pirmais ICPC birojs bāzējās Vīnē. 

Viens no pirmajiem darbiem bija īpaša žurnāla izveide, kurā ievietoja informāciju par starptautiski meklētiem kriminālnoziedzniekiem. 

Tostarp ne visas Vīnes kongresa dalībnieces steidza pievienoties ICPC uzreiz. Tas notika pakāpeniski. Latvija oficiāli pievienojās institūcijai 1931. gadā, kamēr, piemēram, ASV to izdarīja 1938. gadā. "Agrāk atsevišķu valstu drošības iestādēm gandrīz visos gadījumos bija jāapmierinās ar tā saukto "diplomātisko ceļu", sarakstoties caur savu ārlietu ministriju, bet tagad visos gadījumos atsevišķas centrālas policijas iestādes savā starpā sazinās tieši un arī tieši izmaina informāciju par starptautiskā rakstura noziedzniekiem. Noziedznieku izdošanas jautājumos atsevišķām valstu policijām arī tagad jāstaigā konvencijas paredzētais diplomātiskais ceļš, bet toties viss pārējais darbs, kas vajadzīgs zināmā gadījumā, lai varētu stāties pie konvencijas noteikumu izpildīšanas, tagad pa lielākai daļai tiek nokārtots tieši," 1936. gadā iegūtās priekšrocības skaidroja žurnāls "Policija". 

Tagadējais nosaukums – Interpols – organizācijai tika dots jau pēc Otrā pasaules kara, 1946. gadā. 

Mūsdienās tajā ir 195 dalībvalstis un savu līdzdalību pēc neatkarības atgūšanas 1992. gadā atjaunojusi arī Latvija.

Jaunā Balss, 1923. gada 7. septembrī

700 gadu pastāvēšanu varēja atzīmēt š.g.augusta beigās Limbaži – otra pēc Rīgas Latvijā vecākā pilsēta, kuru 1223. gadā dibināja bīskaps Alberts. Savā 700 gadu pastāvēšanas laikā Limbaži, plosoties mūsu zemē biežām kara vētrām, vairākkārt nodedzināti. Zviedru ķēniņa Gustava Ādolfa laikā iedzīvotāju skaits Limbažos nepārsniedza 12; tagad Limbaži skaita pie 2500 iedzīvotāju, no kuriem visi gandrīz bez izņēmuma latvieši. Cerams, ka Limbaži strauji attīstīsies un uzplauks, kā saimnieciskā, tā arī kulturelā laukā, kad pilsētiņa tiks savienota ar Rīgu caur Rīgas-Limbažu-Rūjienes dzelzceļu, kuru projektē būvēt.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.