1863. gada 6. septembrī. Pirms 160 gadiem "Latviešu Avīzes" ziņoja: "Rīgas avīzēs kāds mācīts vīrs izrāda, ka Jaunauces cienīta mācītāja Bīlenšteina jaunā latviešu valodas likumu grāmata esot tik gruntīgi un pilnīgi sarakstīta, kā līdz šim vēl nekāda grāmata par latviešu valodu vēl nav rakstīta, un ļoti to uzteic.

Reklāma

Beidzot izrādās, ka Lutera mācītāji allaž bijuši tie, kas latviešus mīļodami esot audzinājuši un apkopuši latviešu valodu un darbojušies un vēl gruntīgi darbojās ar īsti derīgām latviešu grāmatām. Tā raksta kāds, kas nav nekāds mācītājs. Te pieliekam to ziņu, ka uz Latviešu draugu biedrības lūgšanu Jaunauces cienīts mācītājs bija aizreizojis [aizbraucis] un nupat pārnācis no Kurzemes un visuvairāk Vidzemes malēniešiem, kur septiņās nedēļās 20 latviešu draudzēs tikai tādēļ bijis, ka gribējis skaidri dabūt zināt, kāda to latviešu valoda iraid, kuru valoda nav it skaidra nedz vienlīdzīga ar to valodu, ko citi latvieši Kurzemes un Vidzemes vidū runā un ko raksta un drukā visās grāmatās. Savā laikā šie viņa ceļa augļi gan nāks gaismā latviešu valodai par labu." Avīžrakstā ir runa par fundamentālo Bīlenšteina darbu "Die lettische Sprache, nach ihren Lauten und Formen erklarend und vergleichend dargestellt" 

("Latviešu valoda, tās skaņās un formās izskaidrojoši un salīdzinoši attēlota"), kas divos sējumos tika izdots Berlīnē attiecīgi 1863. un 1864. gadā un uzskatāms par pirmo zinātnisko latviešu valodas gramatikas izdevumu. 

Pirmajā sējumā tika iekļauta skaņu mācība un vārdu darināšana, bet otro veltīja vārdu locīšanai, kā arī nelokāmajiem vārdiem. Materiālu vākt "Die lettische Sprache" sagatavošanai Bīlenšteins bija sācis 19. gadsimta 50. gadu vidū. Darbu viņš pabeidza 1860. gada nogalē, kad valodnieks pētījumu iesniedza Krievijas impērijas Zinātņu akadēmijai Pēterburgā, saņemot atzinīgas atsauksmes un līdzekļus drukāšanai. Bīlenšteina "Die lettische Sprache" bija viens no pirmajiem valodnieciskajiem pētījumiem, kas latviešu valodai pievērsa arī Eiropas valodnieku uzmanību. Tam bija starptautisks skanējums. Turpmākajos gados uz Bīlenšteinu savos darbos atsaucās daudzi viņa kolēģi ārzemēs.

Latvijas Sargs, 1923. gada 6. septembrī

Rīdzinieka traģēdija Liepājas sporta svētkos. Liepājas sporta sacīkstēs uz Olimpijas treka starp citiem ņēma dalību arī Jēkabs Trautmanis ar savu motocikletu. Uz treka bij pakritis kāds braucējs, kuru ceļa zinātāji nebija paguvuši laikā novākt un Tr. braukdams ar lielu ātrumu 100 verstes stundā, aizķērās aiz nokritušā motora. Tr. motors iedrāzās pilnā spēkā braucot barjerā, pie kam motors pārsviedās barjerai pāri un braucējs nokrita uz ceļu, pārlauzdams virs ceļa kāju. Kādu skatītāju ķēra pa galvu koka gabals no barjeras, bet ievainojums nav bīstams.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.