1913. gada 5. septembrī. Pirms 110 gadiem Tērbatā ārsta ģimenē piedzima žurnālists, Latvijas laikraksta "Brīvā Zeme" ("BZ") korespondents Berlīnē Otrā pasaules kara priekšvakarā, reizē spiegs un visnotaļ noslēpumaina personība Orests Berlings (arī Berlins). Kā raksta vēsturnieki Kārlis Kangeris un Bonifācijs Daukšts, Berlingu Vācijas izlūkdienesti 1940./1941. gadā izmantoja kā ziņnesi, lai nogādātu PSRS vēstniecībā tiem vajadzīgo informāciju, precīzāk – dezinformāciju.

Reklāma

Par "BZ" speciālkorespondentu Berlīnē Berlings, kurš tekoši runājis kā angliski, tā vāciski un franciski, kļuva 1939. gadā, tātad starptautiskās situācijas ziņā ļoti saspringtā laikā. Būdams simpātisks un uzņēmīgs, viņš spējis ātri iegūt cilvēku uzticību, nodibināt kontaktus un pārsteidzis laikabiedrus ar spēju iegūt informāciju. Viņš, piemēram, jau 1939. gada 22. augustā, tātad dienu pirms Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas, ziņoja uz Rīgu par gaidāmo nacistiskās Vācijas un PSRS neuzbrukšanas līgumu, kam būs tālejošas sekas, tiesa, nezinot, kādas. Kad PSRS okupēja Baltijas valstis, Berlings palika Berlīnē un, jādomā, ap to laiku arī kļuva par vācu izlūkdienestu aģentu. Tā kā Berlings bija akreditēts Vācijas Ārlietu ministrijas Preses birojā un viņam bija sakari diplomātu aprindās, žurnālists papildus ieinteresēja padomju izlūkdienestus un tika savervēts kā Licejists. Tajā pašā laikā dubultaģenta Berlinga–Petera ziņojumi esot gūluši uz galda arī Ādolfam Hitleram. 

Vācieši, zinot par 27 gadus vecā latviešu žurnālista saistību ar PSRS vēstniecību, izmantoja viņu, lai piespēlētu Staļinam aplamu informāciju par 1941. gada jūnija uzbrukuma sākumu 

un neitralizētu no citiem spiegiem pienākošos brīdinājumus par plāna "Barbarosa" gatavošanu. Maskavā uzskatīja aģentu Licejistu par vērtīgu izlūkinformācijas avotu un labprāt ticēja viņa apgalvojumiem, ka Hitlers gribot iekarot Angliju, bet attiecībā uz PSRS saglabāšot uzticību paktam. Šīs spiegu spēles detaļas Berlings tā arī nekad neatklāja. Apgalvo, ka vācieši pēc padarītā darba Peteru jeb Licejistu gribējuši arestēt, jo viņš vairs nebija vajadzīgs, taču Berlingam izdevies izvairīties. Pēc Otrā pasaules kara viņš dzīvoja ASV, Ņujorkas Bruklinā, kur 2002. gada 6. februārī arī nomira. Jāatzīmē, ka pa starpu Berlings sniedza informāciju arī ASV Centrālajai izlūkošanas pārvaldei.

Latvijas Sargs, 1923. gada 5. septembrī

Rīgas Jūrmala. Aizbraucošo vasarnieku skaits palicis jau tik mazs, ka atcelts sevišķais vilciens vasarnieku bagāžas pārvadāšanai no Slokas līdz Rīgai. Palikušas neizīrētas augsto cenu dēļ arī daudzas vasarnīcas. Aukstā, lietainā vasara atvēsinājusi visiem ierāvējiem lielo apetīti sakarā ar ērto satiksmi. Labāki nav gājis arī neskaitāmo bodīšu un tirgotavu īpašniekiem, kuri tāpat piemaksājuši.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.