1923. gada 27. septembrī. Pirms 100 gadiem sabiedrība no avīzēm uzzināja, ka Iekšlietu ministrijā, spriežot par Rīgas Jūrmalas pilsētas robežām, nolemts arī Slokas pilsētai dot pieeju pie jūras. Tas nozīmēja, ka Slokas domes vēlme paplašināt pilsētas teritoriju, pievienojot Kaugurciemu, uzklausīta pozitīvi un slocinieki iegūs piekrasti no Jaunķemeriem līdz Rīgas Jūrmalas teritorijai, kas sākās pie Viņķu purva un Vaivariem/Asariem.

Reklāma

Oficiāli gan to apstiprināja tikai 1925. gadā, kad izziņoja pilsētas robežas un Slokai pievienoja arī agrākās Slokas mācītājmuižas zemes, tā saukto Mācītāja pagastu jeb tagadējo Krastciemu. Pirmā pasaules kara gaitā Sloka kā piefrontes pilsēta bija karadarbībā smagi cietusi. Daļas domnieku ieskatā ar celulozes fabriku un pilsētai piederošajām dolomīta lauztuvēm vien bija par maz, lai atgūtos. Tad radās doma, ka Slokai vajadzētu attīstīt Kaugurus kā peldvietu vai pat kļūt par minerālūdeņu kūrortu. Apgalvoja, ka purvos pie Slokas sēravoti varbūt esot vēl labāki nekā Ķemeros. Jāpiebilst, ka Sloka baudīja pilsētas tiesības kopš 1878. gada (līdz 1959. gadam), kamēr Jūrmala, ar ko slocinieki grasījās konkurēt, tikai kopš 1920. gada. Ne visi gan piekrita vīzijai, ka pārticība panākama, "verstīm tālu izstiepjot robežas". Daļa sprieda, ka pilsētai vispirms jākoncentrējas pašai uz savu attīstību un pirmkārt jāatjauno tilts pār Lielupi uz Salas pagastu, kāds Slokā pastāvēja līdz Pirmajam pasaules karam. Kā 1925. gadā sprieda kāds autors "Tukuma Ziņās": 

"Ielas un ceļi labi un ciešami būs tikai pilsētas centrā, jo pilsētai nebūs līdzekļu tos uzlabot arī tālāk, bet pilsētas centrs ar savām bieži apbūvētām mājiņām un kūtiņām nevarēs dot dzīvokļus peldu viesiem, tāpat kā trūks arī pievilcības atpūtai. 

(..) Slokai kā peldu un dziedniecības vietai izredze ir tikai tad, ja tā ar saprātīgu komunālpolitiku nostiprina un rada pārtikušu vietējo, pastāvīgo iedzīvotāju kadru, kuriem gaidāmie viesi nav vis vienīgais ienākumu avots, bet gan papildus darba un ienākumu devējs." Lai arī 20. gadu beigās Slokas pilsētas dome uzsāka divu šoseju izbūvi jūras virzienā, Kauguru pārvēršana par "Slokas jūrmalu" īsti nesekmējās.

Latvija, 1923. gada 27. septembrī

Dauguļi. Kramplauži atkal kājās. Iedzīvotāji netiek un netiek vaļā no kramplaužiem. Vecos izķer, bet aug jauni atkal vietā, kā bekas pēc lietus. Pa vasaru "makari" bija rāmi, bet iestājoties tumšām rudeņa naktīm, tie atkal kājās. Pagājušā nedēļā izdarītas divas zādzības. Pirmo lomu vilka garnadži R. Bukava koloniālpreču pārdotavā (kur arī degvīna un vīna noliktava) pie dzelzceļu piestātnes. Ēkas fundamentā izkrimsts caurums, pa kuru izvilkts degvīns, papirosi un citas preces par vairākiem tūkstošiem. Krauteņu mājās nočiepta cūka.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.