1974. gada 25. aprīlī. Pirms 50 gadiem ap pulksten četriem rītā Portugālē sākās "Neļķu revolūcija" – armijas virsnieku organizēts valsts apvērsums, kura gaitā teju bez asinsizliešanas tika gāzts Antoniu di Oliveiras Salazara (1889–1970) iedibinātais autoritārais režīms, kas ar nosaukumu "Estado Novo" ("Jaunā valsts") bija spējis dažus gadus turpināties pat pēc paša diktatora nāves.

Tas bija pēdējais militārais apvērsums Rietumeiropā. Salazara autoritārais režīms bija viens no stabilākajiem un ilgākajiem Eiropā – noformējies 1932. gadā, tas tīrā veidā pastāvēja līdz 1968. gadam, kad diktators slimības dēļ atstāja premjerministra amatu. Nevarētu teikt, ka Portugāle revolūcijas priekšvakarā būtu bijusi ekonomiski atpalikusi, tomēr uz pārējās, demokrātiskās Rietumeiropas fona tā izskatījās vājāka, ar zemāku izglītības līmeni iedzīvotāju vidū. Sabiedrībā auga pieprasījums pēc reformām, preses un politiskajām brīvībām. Valsts attīstību bremzēja arī ieilgušās cīņas ar pretošanās kustībām portugāļu kolonijās Āfrikā – vispirms jau Angolā un Mozambikā. Militārās operācijas un koloniālo administrāciju uzturēšana budžetā prasīja lielus līdzekļus (vairāk nekā 40%), turklāt pieauga starptautiskais spiediens un koloniālās politikas dēļ Portugālei nācās saskarties ar sankcijām. Iedzīvotāju lielākajā daļā turēšanās pie koloniālās impērijas bija nepopulāra, un tas atbalsojās arī armijā. Sacelšanās sākās ar dumpinieku bruņutehnikas kolonnu virzīšanos uz Lisabonu un pilsētas jaudīgākās komerciālās radiostacijas ieņemšanu. Pēc tam apvērsuma organizētāji Portugāles bruņoto spēku vārdā pārraidīja uzsaukumu iedzīvotājiem saglabāt mieru, bet citām karaspēka daļām – nepretoties, lai "netiktu izlieta ne pilīte portugāļu asiņu". Premjera Marselu Kaetanu valdībai lojālās vienības, kas tika izvestas ielās, patiešām nepretojās un pārgāja sacelšanās dalībnieku pusē.

Tauta Lisabonas ielās līksmoja, un pilsētnieki karavīriem dāvināja sarkanas neļķes, kas arī kļuva par apvērsuma simbolu. 

Pilnībā bez asinsizliešanas tomēr neiztika, jo sadursmes izcēlās pie slepenpolicijas ēkas. Ievainoja ap 40 cilvēku. Dzīvību zaudēja četri civiliedzīvotāji un viens slepenpolicists. Starp "Neļķu revolūcijas" sekām jāmin fakts, ka nākamajā gadā Portugāle atzina Angolas un Mozambikas neatkarību.

Brīvais Vārds, 1924. gada 25. aprīlī

Kņada ap Kūķi. Pilsoniskā presē nesen parādījās uzsaukums, kuru nosūtījusi Mazzalves vanagu – skolnieku organizācija bij. Liepājas garnizona priekšniekam un tagadējam zemnieku savienības apkārtceļojošam aģitatoram Kūķim. Uzsaukuma saturs apmēram bij šāds: "Uz priekšu, Kūķi! Mēs stāvam aiz jums. Lai ienaidnieki dreb!" Sakarā ar to lielu jautrību sacēla skolu departamenta direktora Ausēja paskaidrojums un taisnošanās Saeimas izglītības komisijā. Proti, Ausējs paskaidro, ka, lietu izmeklējot, noskaidrojies, ka "apsveikuma" autors, draudošais spēks un Kūķa atbalsts izrādījies viens vienīgs sagatavošanas klases skolnieks.

Aptauja

Par kuru tēmu LASI.LV vēlētos uzzināt un lasīt vēl vairāk?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.