2. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. Tenisa apģērba apvērsuma autors

Pirms 120 gadiem turīga Parīzes pilsoņa ģimenē piedzima viens no pagājušā gadsimta 20.–30. gadu pasaules labākajiem tenisistiem Renē Lakosts (1904–1996).

Ieguvis teju visus tolaik iespējamos augstākos tenisa titulus, 1929. gadā viņš 25 gadu vecumā uz brīdi nolika raketi malā un drīz kopā ar kompanjonu nodibināja sporta apģērbu firmu "Lacoste", par kuras emblēmu kļuva viņa iesauka "Krokodils". Šis brīdis iegājis pasaules modes vēsturē, jo Lakosta firma kā masveida produkciju sāka šūt viņa vēl tenisista karjeras laikā izdomātos īspiedurkņu kreklus, sauktus arī par polo krekliem. Tie bija 60. gados globālu popularitāti ieguvušo T kreklu priekšteči. Kad Lakosts 15 gadu vecumā sāka spēlēt tenisu, spēkā bija etiķete, kas vīriešiem laukumā kā tērpu lika nēsāt baltu pogājamu kreklu, flaneļa bikses un kaklasaiti. Tas bija spēlēšanai neērts tērps, kas, cita starpā, traucēja arī brīvi kustēties un sviedrēja. 20. gadu vidū jauneklis jau bija kļuvis pietiekami slavens, lai pats sāktu diktēt tenisa modi. 

1926. gadā "US Open" čempionātā viņš pirmo reizi plašākai publikai parādījās kokvilnas kreklā, ko bija izgudrojis pats, – priekšā nedaudz īsāku nekā aizmugurē, īsām piedurknēm, dažām pogām tikai augšdaļā un mazu krādziņu. 

Krekls bija nēsājams, sabāzts biksēs, un apstāklis, ka tam aizmugurē bija "aste", kavēja tā izvilkšanos kustoties. Agrāk tenisisti mēdza uzrotīt krekla piedurknes, bet tām spēles gaitā gadījās atkal nokrist – īspiedurkņu apģērbs problēmu atrisināja. Krāsa saglabājās tradicionālā, un arī vēlāk, kad šādus kreklus viņš sāka ražot masveidā, tie ilgu laiku bija tikai balti. Pie lielāka mēroga ražošanas Lakosts ķērās 1933. gadā, kad pilnībā pabeidza profesionāla tenisista gaitas un ar sava drauga un kompanjona, sporta apģērbu tirgotāja Andrē Žiljē palīdzību sāka izplatīt savus tenisam, polo spēlei un burāšanai domātos kreklus plašāk Eiropā un Ziemeļamerikā. Jāatzīmē, ka Lakosta krekliņi un cepurītes tajā laikā kļuva par modes kliedzienu arī Jūrmalas tenisa kortos.

Latvis, 1924. gada 2. jūlijā

Kā politiķi "veicina" lopkopību. Jezupa Trasuna, Laveneekova u. c. Latgales darba partijas nodibinātā un vadītā Latgales lauksaimniecības biedrību savienība nopirkusi, kā "Darba Balss" ziņo, vaislas stacijas ierīkošanai brūnās sugas bulli "Linards" , kurš slims ar tuberkulozi. Bullis nopirkts un novietots Ludzas apriņķī pie kādas piensaimnieku savienības. Par minēto bulli savienība samaksājusi 700 latu, lai gan Latvijas lauksaimnieku centrālbiedrība atteicās viņu pirkt pēc ārsta brīdinājuma, ka bullis ir slims. Šāds aizrādījums dots arī Latgales savienības pārstāvim. Un tomēr viņš nopirkts!