Krievijas pilsētā Kazaņā šodien noslēdzas BRICS valstu samits, kura gaitā Maskava centusies parādīt, ka rietumvalstu centieni to izolēt ir cietuši neveiksmi.

Reklāma

Samitu, kas sākās otrdien, apmeklējuši vairāk nekā 30 valstu pārstāvji – gan no deviņām grupas dalībvalstīm, gan citām valstīm. Uz samitu devies arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, kura izvēle apmeklēt agresorvalsts rīkotu pasākumu izsaukusi asu kritiku Ukrainā.

Putina iespēja

BRICS samits Kazaņā ir vērienīgākais starptautiskais pasākums, ko diktatoram Vladimiram Putinam izdevies sarīkot kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Iepriekšējo BRICS samitu, kas pagājušajā gadā notika Dienvidāfrikas pilsētā Johannesburgā, Putins izlēma neapmeklēt, ņemot vērā Starptautiskās krimināltiesas uz viņa vārda izdoto aresta orderi par bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. Samits Kazaņā ir pirmais pēc BRICS paplašināšanās šā gada sākumā. Grupas sākotnējām dalībvalstīm – Brazīlijai, Krievijai, Indijai, Ķīnai un Dienvidāfrikai – šogad pievienojās Apvienotie Arābu Emirāti, Ēģipte, Etiopija un Irāna. Uzaicināta ir arī Saūda Arābija, tomēr šī valsts oficiāli BRICS grupai vēl nav pievienojusies. 

Uzaicinājumu pērn bija saņēmusi arī Argentīna, kas sākotnēji piekrita pievienoties, tomēr pēc Havjera Mileja ievēlēšanas prezidenta amatā Buenosairesa no šīs iespējas atteicās, cenšoties vairāk tuvināties rietumvalstīm.

Samitu Kazaņā apmeklējis gan Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, gan arī Indijas premjerministrs Narendra Modi. Pēdējā brīdī savu vizīti atcēla Brazīlijas prezidents Luīss Ināsiu Lula da Silva, kurš guvis galvas savainojumu. Samitu apmeklējis arī NATO valsts Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Turcija septembrī izteica interesi pievienoties BRICS valstīm. Ankara likusi saprast, ka to uz šādu soli pamudinājuši ilgie un nesekmīgie mēģinājumi pievienoties Eiropas Savienībai (ES). Turcijas ārlietu ministrs septembrī izteicās, ka Turcija neskatītos BRICS virzienā, ja būtu uzņemta ES. "Tagad Ankara skatās uz citām iespējām, piemēram, BRICS," paziņoja ministrs.

Lielāko uzmanību tomēr izraisījusi Gutērreša ierašanās Kazaņā. Viņam ar Putinu saruna paredzēta šodien, paziņojis Kremlis. Gutērreša viesošanās BRICS norises vietā izsauca asu reakciju Kijivā. 

"ANO ģenerālsekretārs noraidīja Ukrainas uzaicinājumu apmeklēt pirmo globālo miera samitu Šveicē. Toties viņš pieņēma kara noziedznieka Putina uzaicinājumu apmeklēt Kazaņu. Tā ir nepareiza izvēle, kas neveicina mieru. 

Tā tikai grauj ANO reputāciju," vietnē "X" paziņoja Ukrainas Ārlietu ministrija. Gutērreša preses pārstāvis pavēstījis, ka ANO ģenerālsekretārs parasti apmeklē organizācijas, kurās ir "liels skaits nozīmīgu dalībvalstu", turklāt samita apmeklējums sniedzis papildu iespēju "atkārtot viņa labi zināmo nostāju" kara jautājumā un "taisnīga miera nosacījumus".

Interese par alternatīviem maksājumiem

Samita darba kārtībā nozīmīga vieta atvēlēta Putina ierosinājumam izveidot BRICS maksājumu sistēmu, kas būtu alternatīva starptautiskajai maksājumu sistēmai SWIFT, no kuras Krievijas bankas atslēgtas kopš 2022. gada. Analītiķi norāda, ka Maskava vēlētos vājināt dolāra lomu starptautiskajā finanšu sistēmā, lai tā mazinātu rietumvalstu sankciju ietekmi. "Krievijas galvenā interese ir salauzt ASV dolāra dominanci. Tā grib, lai BRICS valstis rada alternatīvu tirdzniecības mehānismu un pārrobežu maksājumu sistēmu, kas neiekļauj dolārus, eiro vai citas G7 valūtas, lai tādā veidā sankcijām nebūtu tik lielas nozīmes," raidorganziācijai BBC skaidroja konsultāciju firmas "Macro-Advisory" vadītājs Kristofers Vīfers.

BRICS valstu vidū gan vērojamas pretrunas, kas pēc grupas paplašināšanās varētu tikai pieaugt, spriež apskatnieki. 

Īpaši BRICS valstu svaru pasaules politikā neļauj īstenot Ķīnas un Indijas pretstāve. Uz to uzmanību vērsis bijušais investīciju bankas "Goldman Sachs" galvenais ekonomists Džims O'Nīls, kurš gadsimta sākumā investīciju piesaistīšanas nolūkos popularizēja akronīmu BRIC, kurā apvienoti Brazīlijas, Krievijas, Indijas un Ķīnas nosaukumu pirmie burti angļu valodā. Vēlāk šīs attīstības valstis sāka izmantot šo akronīmu. 2009. gadā Krievijas pilsētā Jekaterinburgā tika sarīkots pirmais grupas samits, bet gadu vēlāk grupā tika uzņemta Dienvidāfrika. "Kaut kādā ziņā Rietumiem nāk par labu tas, ka Ķīna un Indija nekad ne par ko nespēj vienoties," BBC pauda O'Nīls. Ja šīs abas valstis spētu vienoties, "BRICS būtu milzīga ietekme", piebilda eksperts.

Šobrīd gan BRICS valstu pastāvošās pretrunas nav pārvarētas. "Tas ir neformāls klubs, viņi lielākoties ir vienoti tajā, pret ko iestājas," intervijā telekanālam "Euronews" pauda Kārnegija fonda pētnieks Stjuarts Patriks, norādot, ka šīs valstis uzskata, ka ekonomiskā kārtība pasaulē nedarbojas to labā. Savukārt BRICS paplašināšana varētu drīzāk vājināt šo klubu. Uzņemot jaunas dalībvalstis, "BRICS būs aizvien grūtāk nākt klajā ar saskaņotu pasaules redzējumu un politiku", uzsvēra pētnieks. Putins trešdien paziņoja, ka vairāk nekā 30 valstis paudušas vēlmi pievienoties BRICS.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.