1.1 °C
"Dzelzceļu taču mierīgi var apturēt divi dzērāji par šņabja pudeli," teica bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš pērn intervijā TV 24. Runājot par "Rail Baltica" projektu, viņš pauda viedokli, ka "bēdīgi slavenais projekts" ir jāaptur: "Ir jāapstājas, jāmēģina saprast, par ko ir runa, ko tad īsti domā un kam tas ir vajadzīgs.
Var jau runāt par militārisma vajadzībām, bet tagad ir pavisam cits kara veids. Dzelzceļu taču mierīgi var apturēt divi dzērāji par šņabja pudeli. Karš jau nebūs tāds kā agrāk. Ir daudz neskaidru jautājumu."
Sabiedrībā šis bijušā Valsts prezidenta izteikums radīja viļņošanos, neizpratni un arī jautājumus – kā tad ir, vai "Rail Baltica" nav vajadzīgs militāristiem, vai dzelzceļu tā vienkārši var apturēt pāris dzērāju?
"Latvijas Avīze" centās to skaidrot. Aizsardzības ministrijai mūsu nosūtītais jautājums laikam šķita ļoti grūts (Varbūt nesvarīgs? Vai arī svētku un starpsvētku noskaņā – nelaikā?). Vairāk nekā pēc mēneša, kopš tika uzdots jautājums, redakcijā saņēmām šādu Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta skaidrojumu: "Militārā mobilitāte ir bruņoto spēku spēja iespējami ātri un efektīvi pārvietoties valstu iekšienē un pāri sabiedroto valstu robežām. Tās mērķis ir nodrošināt spēju mūsu un sabiedroto bruņotajiem spēkiem pārvietoties lielā apjomā un ar īsu brīdinājumu. Šis uzdevums ir sākotnēji jau maksimāli jāpilda miera laikā, jo krīzes vai kara apstākļos tam var nebūt nepieciešamo resursu – laika, finansiālo vai cilvēkresursu.
Aptauja
Vai Latvijai un Baltijai ir nepieciešams "Rail Baltica"?
Dzelzceļa infrastruktūra sniedz iespējas pārvietot lielu daudzumu militārās tehnikas īsā laikā jau pirms apdraudējuma eskalācijas. Tāpat dzelzceļa infrastruktūru sabotāžas aktu gadījumā ir iespējams ātri atjaunot.
"Rail Baltica" attīstītāju izvērtējumā, miera laikos 7 kilometru garš militārais konvojs var tikt aizstāts ar vienu vilciena 40 vagonu sastāvu.
Dzelzceļš ir bijis nozīmīgs militārās mobilitātes līdzeklis kopš ASV pilsoņu kara. Tas ļauj pārvadāt liela apjoma kravas tālās distancēs. Šo transporta veidu maz ietekmē laikapstākļi. Dzelzceļam nav salīdzinoša transporta veida, kas spētu līdzīgā ātrumā pārvietot liela apjoma un izmēra kravas. Pārvadājumā apjomu izšķir spējas uzkraut un nokraut kravas, infrastruktūras nestspēja un ritošā sastāva pieejamība un piemērotība. Vienlaikus, protams, dzelzceļa transporta izmantošanu ietekmē sliežu ceļu izvietojums un pieejamība.
Krievijas agresija Ukrainā sniedz iespēju vērtēt un analizēt dzelzceļa izmantošanu Krievijas agresijas apstākļos. Nozīmīga ir spēja atjaunot sliežu bojājumus, bet vienlaikus nenoliedzami nozīmīga ir dzelzceļa loma ne tikai militārās mobilitātes nodrošinājumam. Dzelzceļa infrastruktūra sniedz būtisku transporta spēju, infrastruktūra ir jāsargā un to jāspēj operatīvi atjaunot bojājuma gadījumos.
Dzelzceļa apsargāšana Latvijā notiek Dzelzceļa likuma 39. pantā noteiktajā kārtībā. Lai skaidrotu iespējamību diviem cilvēkiem apturēt dzelzceļu, lūdzam vērsties Satiksmes ministrijā."
Sekojot Aizsardzības ministrijas pārstāvja ieteikumam, "Latvijas Avīze" arī vērsās ar to pašu jautājumu Satiksmes ministrijā. Sākumā tās pārstāvji šādu jautājumu komentēt nevēlējās, jo uzskatīja par "pārāk neparastu", tomēr vēlāk pārdomāja un atsūtīja šādu skaidrojumu: "Ātrgaitas dzelzceļa "Rail Baltica" projekta ieviešana Latvijā pēdējā laikā sabiedrībā raisa atšķirīgus viedokļus, kas izriet no katra indivīda izpratnes un attieksmes pret projektu, kā arī tam pieejamās informācijas. Satiksmes ministrija atturas komentēt katra individuālo pārliecību, tāpēc sniedzam atbildi tikai par dzelzceļa drošības prasībām.
"Rail Baltica" infrastruktūras drošības prasības, ņemot vērā reģionālo, nacionālo, sabiedrisko un arī personisko drošību, noteiktas gan Baltijas valstu likumdošanā, gan arī balstās uz attiecīgo nozares profesionāļu/ekspertu atzinumiem. Rēķinoties ar ģeopolitiskajiem notikumiem un infrastruktūras militārās mobilitātes komponenti, "Rail Baltica" projektēšanas posmā ieviestas stingrākas drošības prasības, tostarp konstrukciju modifikācijas sprādzienbīstamībai.
Projektā ir iekļautas arī vispārējās drošības sistēmas, piemēram, aktīvi veikta drošības uzraudzība, publiskās izziņošanas un ierobežotas piekļuves sistēmas u. c. Gan miera, gan apdraudējuma gadījumā dzelzceļa līnijas tiek aizsargātas gan no teroristu uzbrukumiem, gan no hibrīda apdraudējuma."
Arī militārpersonas uzsver dzelzceļa infrastruktūras nozīmību.
Piemēram, pērn izrādītajā dokumentālajā filmā "Nord Express", kas stāsta par dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecību, brigādes ģenerālis Sandris Gaugers uz jautājumu, vai tā ir milzīga problēma, ka Latvijā nav īsti attīsta dzelzceļa infrastruktūra, atbild: "Dzelzceļa infrastruktūra mums ir. Ar mūsu dzelzceļa infrastruktūru viss ir kārtībā, izņemot to, ka, lai mēs pārvietotos no šejienes uz Rietumu pasauli, mums ir problemātiski to izdarīt. Un "Rail Baltica" automātiski risina šo problēmu – spēku pārvietošana, spēku ienākšana Latvijā vai arī izvešana uz Rietumu pasauli būs daudz vienkāršāka un daudz lētāka. Pašlaik mēs pārsvarā izmantojam vai nu ceļus, vai kuģu satiksmi, tas ir sarežģīti, daudz ilgāk un daudz dārgāk. Līdz ar to "Rail Baltica" ir risinājums spēku pārvietošanai Rietumeiropas un Baltijas ietvaros."
Žurnālists: Nopietni jādomā par sliežu ceļu drošību.
Dzelzceļam ir svarīga loma arī Ukrainā – valstī, kur jau trešo gadu norit Krievijas pilna mēroga karš. Ukrainā vairākas reizes pabijis un ar armijas pārstāvjiem daudz runājis žurnālists Atis Klimovičs. Kāds ir viņa komentārs?
Atis Klimovičs: "Domājot par Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu aizsardzību, dzelzceļam kara gadījumā ir svarīga loma, it sevišķi savietojamībai ar Poliju un citām alianses valstīm tālāk uz Rietumiem. Vispirms jau vēl pirms pašas reālās karadarbības, kad, vērojot potenciālā un vienīgā iespējamā ienaidnieka darbošanos, laikus mūsu reģionā jānogādā prāvs daudzums karavīru, tehnikas un aprīkojuma no citām alianses valstīm. Tas ir pats lētākais un ātrākais ceļš, kā nogādāt palīgspēkus Baltijai, un tam var izrādīties izšķiroša nozīme, lai varbūtējais agresors atturētos uzbrukt.
Arī kara situācijā dzelzceļš ir svarīgs, taču tad nopietni jādomā par sliežu ceļu drošību. Kā redzams Ukrainā, Krievija trīs gadus ilgušajā karā nav mēģinājusi būtiski ietekmēt šīs valsts dzelzceļu.
Vispirms tādēļ, ka šaušana ar tik dārgiem ieročiem kā raķetēm finansiāli neatmaksājas un arī precīzi trāpīt sliežu ceļam nav vienkārši. Pat ja arī tas notiktu, remontu var veikt īsā laikā. Cita lieta, ka sliežu ceļa aizsardzībā būtu nepieciešams iesaistīt zināmu daudzumu karavīru (noderētu vecāka gadagājuma vīri, kas dzīvo konkrētajā reģionā), arī daži helikopteri patrulēšanai gaisā. Kāda svarīga tilta aizsardzībai nepieciešams izvietot vismaz pāris kājnieku rotas un jānodrošina pretgaisa aizsardzība. Obligāts noteikums dzelzceļa lietošanai – to nedrīkst apdraudēt mūsu gaisa telpā brīvi lidojoša ienaidnieka aviācija – jādomā, ka šādu scenāriju alianses štābos ģenerāļi nav paredzējuši."
Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.
