Prezidenta vēlēšanu uzvarētāju Moldovā noteiks otrajā kārtā

Moldovas prezidenta vēlēšanās svētdien lielāko atbalstu saņēmusi pašreizējā valsts vadītāja Maija Sandu. Jaunā prezidenta noskaidrošanai tomēr būs jārīko otrā kārta, kurā Sandu pretī stāsies prokrieviski noskaņotais bijušais Moldovas ģenerālprokurors Aleksandrs Stojanoglo, kuru atbalsta Sociālistu partija.

Prezidenta vēlēšanu dienā Moldovā notika arī referendums par to, vai konstitūcijā kā valsts stratēģisko mērķi noteikt iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Referendumā ar nelielu balsu pārsvaru uzvarējuši ES atbalstītāji, lai arī sabiedriskās domas aptaujas viņiem solīja pārliecinošāku uzvaru. Vēl pirms vēlēšanām un referenduma Moldovas amatpersonas brīdināja par Krievijas vērienīgajiem mēģinājumiem ietekmēt tās demokrātiskos procesus. Politikas vērotāji vērtē, ka šie destabilizācijas mēģinājumi bijuši diezgan sekmīgi.

Diaspora izšķir referenduma iznākumu

Sandu vēlēšanu pirmajā kārtā saņēmusi 42,16% balsu, bet Stojanoglo – 26,19%, paziņojusi Moldovas Centrālā vēlēšanu komisija. Pārējie kandidāti ieguvuši mazāku atbalstu. Kopā prezidenta vēlēšanās kandidēja 11 politiķi. Tā kā absolūto balsu vairākumu neviens kandidāts nav ieguvis, 3. novembrī tiks rīkota vēlēšanu otrā kārta, kurā sacentīsies Sandu un Stojanoglo. Vēlēšanās piedalījās 51,67% no balsstiesīgo pilsoņu skaita. No 1 562 238 nobalsojušajiem 240 000 balsoja ārpus Moldovas teritorijas, un tieši diasporas balsojums lielā mērā izšķīris referenduma galīgo iznākumu. 

Par Moldovas virzības uz ES nostiprināšanu konstitūcijā balsojuši 50,39% referenduma dalībnieku, bet 49,61% bijuši pret. 

Turpinoties balsu skaitīšanai, naktī uz pirmdienu vadību ilgu laiku saglabāja referenduma "nē" kampaņa, un tikai pašās beigās ES atbalstītājiem izdevies gūt virsroku. Šādu notikumu pavērsienu sekmēja fakts, ka ārzemēs balsojušie lielākoties atbalstījuši valsts virzību uz ES, un liela daļa šo balsu tika saskaitītas kā pēdējās.

Vēl pirms visu balsu saskaitīšanas, kad referendumā vadībā bija "nē" nometne, prezidente Sandu brīdināja par ārēju spēku iejaukšanos Moldovas vēlēšanu procesā. "Noziedzīgi grupējumi, kas darbojas kopā ar mūsu valsts interesēm naidīgiem ārvalstu spēkiem, uzbrukuši mūsu valstij ar desmitiem miljonu eiro, meliem un propagandu, izmantojot apkaunojošākos līdzekļus, lai noturētu mūsu pilsoņus un mūsu valsti neziņā un nestabilitātē," paziņoja prezidente. Viņa piebilda, ka šo "noziedzīgo grupējumu" mērķis bijis "nopirkt 300 000 balsu". Arī ES paziņojusi, ka vēlēšanas un referendumu Moldovā pavadījuši Maskavas centieni iejaukties. 

"Mēs konstatējām, ka šis balsojums notika bezprecedenta iejaukšanās un iebiedēšanas apstākļos, ko īstenoja Krievija un tās kontrolētās personas ar mērķi destabilizēt demokrātiskos procesus Moldovas Republikā," 

paziņojis ES ārlietu jautājumu preses sekretārs Peters Stano.

Krievijas iejaukšanās bijusi sekmīga

Moldovas bijušais ārlietu un Eiropas integrācijas ministrs Niko Popesku intervijā telekanālam CNN atzina, ka proeiropeiskajai nometnei nakts uz pirmdienu bijusi "ļoti smaga", piebilstot, ka no valsts aizbēgušā oligarha Ilana Šora, kurš Moldovā notiesāts par plaša mēroga krāpšanu, sabiedrotie Maskavā būs apmierināti ar paveikto Moldovas vēlēšanu procesa destabilizēšanā. Eksperti piemin arī diasporas lomu. "Ikviens proeiropeiskajā pusē ir pateicīgs diasporai, jo tā šajā valstī izglāba demokrātiju," CNN norādīja Moldovas Stratēģisko iniciatīvu institūta direktors Vadims Pistrinčuks. 

Arī viņš pauda viedokli, ka Krievijas atbalstītais balsu pirkšanas plāns Moldovā ir darbojies sekmīgi, un šim faktam Moldovas varasiestādēm vajadzētu kalpot par "modinātāja zvanu". 

Vēl pirms vēlēšanām un referenduma Moldovas varasiestādes bija atklājušas Maskavas mēģinājumus ar Šora starpniecību ietekmēt Moldovas demokrātiskos procesus, 130 000 vēlētāju bankas kontos kopā ieplūdinot aptuveni 15 miljonus dolāru. Šādi mēģinājumi ietekmēt Moldovu īpaši sekmīgi bijuši valsts trūcīgāko pilsoņu vidū. Moldova joprojām ir viena no Eiropas nabadzīgākajām valstīm, kuras virzību uz ES apdraud arī separātiskā Piedņestras reģiona nenoregulētais statuss. Raidorganizācija BBC novērojusi kādu sievieti, kura vēlēšanu iecirknī gribējusi zināt, kur par balsošanu varēs saņemt solīto naudu. Uzrunātā vēlētāja BBC atklājusi, ka balsot ieradusies no Piedņestras, tomēr nevēlējās atklāt, kā viņai bijis jābalso, lai naudu saņemtu.

Vēlēšanu un referenduma rezultāti kopumā nav uzskatāmi par prezidentei Sandu labvēlīgiem. Pat nepārliecinoša ES atbalstītāju uzvara referendumā "vājina proeiropeisko tēlu sabiedrībā un Maijas Sandu" administrāciju, aģentūrai AFP norādīja Parīzes Politikas zinātnes institūta ("Sciences Po") pētnieks Florāns Parmentjē. Viņš arī prognozēja, ka otrā kārta "nesola neko labu" Sandu, jo vairums to vēlētāju, kas atbalstīja pirmo kārtu nepārvarējušos kandidātus, otrajā kārtā drīzāk atbalstīs Stojanoglo.