25 °C
Taču "Apvienotais saraksts" ("AS") neredz iespēju rast vienprātību par kādu citu prezidenta kandidātu, kas nav "AS" izvirzītais uzņēmējs Uldis Pīlēns. "AS" cer, ka izdosies pārliecināt partnerus par atbalstu U. Pīlēnam, jo arī Valsts prezidentam Egilam Levitam, kuru nominēja Nacionālā apvienība, nav vairākuma viņa atkārtotai ievēlēšanai. Ja ne viena, ne otra puse nepiekāpsies, pastāv iespēja, ka 31. maijā neviens no pretendentiem, ja abus oficiāli izvirza, neiegūst nepieciešamo vairākumu un var nākties rīkot jaunas vēlēšanas. Tāda vienošanās būtu jāpanāk līdz 13. maijam, kas ir pēdējā kandidātu pieteikšanas diena.
Nākamajā dienā pēc Nacionālās apvienības domes sēdes lēmuma izvirzīt E. Levitu tagadējais Valsts prezidents apstiprināja, ka būtu gatavs turpināt šo darbu vēl vienu pilnvaru termiņu. E. Levits uzsvēra, ka šo lēmumu ir pieņēmis tādēļ, ka "šajā situācijā nebūtu pieļaujama Valsts prezidenta ievēlēšana ar vairākumu, kurā izšķirošo lomu spēlē prokremliskās partijas, kas būtu pilnīgi nepareizs un bīstams signāls gan mūsu sabiedrībai, gan sabiedrotajiem".
Valsts prezidents aicināja koalīciju "būt vienotai un atbildīgai šajā jautājumā".
No paziņojuma var secināt, ka E. Levits, iespējams, varētu mainīt savu lēmumu, ja parādītos kandidāts, kuram būtu vienots koalīcijas atbalsts. Savukārt "Apvienotais saraksts" no U. Pīlēna izvirzīšanas negatavojas atteikties. Ir iespaids, ka "AS" vadība vēl cer uz kāda partnera piekāpšanos, bet nav zināms, kā "AS" rīkosies, ja U. Pīlēna ievēlēšana būs atkarīga tikai no opozīcijas.
Kariņš cer panākt vienošanos
Premjers Krišjānis Kariņš ("JV") kādā koalīcijas sanāksmē ir aicinājis partijas uz sarunām un pieļāvis, ka visu trīs valdības partiju vienošanos varētu panākt par kādu trešo kandidātu. Intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" K. Kariņš uzsvēra: "Es strādāšu ar koalīcijas partneriem un darīšu visu, lai varētu vienoties par vienu kandidātu." Arī K. Kariņš norādīja, ka U. Pīlēnu varētu ievēlēt ar tādu deputātu balsīm, "kuri atbalsta Kremļa politiku, un tad [ir jautājums], kādu politiku šis prezidents īstenotu". Neformālajās sarunās izskan dažādi minējumi, kāpēc "Jaunā Vienotība" nevēlas pieļaut U. Pīlēna ievēlēšanu. No vienas puses, tā ir neziņa, kā viņš rīkosies konkrētās situācijās un kas būs viņa komanda, jo līdz šim ir tikai dzirdēts U. Pīlēna teiktais, bet nav bijusi iespēja redzēt U. Pīlēnu politiskajā darbībā. Jo īpaši svarīgi esot gūt pārliecību par prognozējamu Valsts prezidenta ārpolitisko darbību, ņemot vērā drošības riskus. No otras puses, U. Pīlēna atbalstītāji uzskata, ka "JV" jūtoties apdraudēta, jo U. Pīlēns jau ir paziņojis, ka daudz lielāku uzsvaru vēlētos likt uz tautsaimniecības jautājumiem un aktīvi izmantotu iespēju sasaukt Ministru kabineta sēdes, nosakot arī to darba kārtību. Tiesa, lēmumu jebkurā gadījumā pieņemtu koalīcija, kurā būtu jāpanāk vienošanās.
U. Pīlēns vairākās intervijās jau ir licis saprast, ka viņa ievēlēšana nenozīmētu K. Kariņa valdības krišanu, uz ko cerēja partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers, paziņojot par atbalstu "AS" kandidātam.
Intervijā žurnālam "Ir" U. Pīlēns pagājušajā nedēļā teica: "Mēs pārstāvam divus dažādus, nedaudz savādākus politiskos spēkus. Es iezīmētu Kariņa kungu kā liberālāka spēka pārstāvi. Savukārt es pārstāvu "AS", kas ir konservatīvāks spēks. Protams, ir viedokļu diskusijas, pat sadursmes par principiāliem ideoloģiskiem jautājumiem vai par taktikām. (..) Mana nu jau vairāk nekā 35 gadu vadītāja pieredze ir mācījusi vienu lietu – var sastrādāties ar pilnīgi visiem cilvēkiem, ar pilnīgi dažādu mentalitāti, ja var vienoties par kopējiem mērķiem. Un lielie mērķi, es domāju, nevarētu atšķirties. Nedomāju, ka labklājības līmeņa paaugstināšana, drošība, ekonomikas lielums ir tēmas, par kurām mums būtu jālauž šķēpi."
Uz K. Kariņa izteikumiem "AS" pēc tam reaģēja ar paziņojumu, kurā bija teikts: "Koalīcijas vienošanās rezultātā ievēlēts Valsts prezidents nevar būt pašmērķis. "Apvienotais saraksts" aicina visus Saeimā pārstāvētos spēkus gatavoties jēgpilnām un konstruktīvām diskusijām par labākajiem kandidātiem šim augstajam amatam, darīt to ar cieņu, nekarinot tukšas birkas un izvairoties no personīgu apvainojumu, šantāžas un ultimātu politikas." "AS" frakcijas vadītājs Edgars Tavars "Latvijas Avīzei" skaidri pateica:
"Mēs Uldi Pīlēnu nominēsim jebkurā gadījumā."
Viņš paskaidroja, ka Latvija ekonomikā turpina atpalikt no Baltijas kaimiņvalstīm un te U. Pīlēnam esot skaidrs redzējums, kā attīstīties straujāk. Vienlaikus viņam esot arī skaidra pozīcija drošības jautājumos. "AS" uzsvēra, ka visi Saeimā ievēlētie politiskie spēki – arī tie, kas ir opozīcijā, – ir saņēmuši tautas daļas uzticību. "Iepriekšējā Saeimā es arī biju opozīcijā un tā sauktajā oligarha partijā, vai tāpēc es biju pretvalstisks subjekts?" E. Tavars atgādināja balsojumus 13. Saeimā, kad lēmumu pieņemšanā bijusi nozīmīga loma "Saskaņai", kas kāda balsojuma iznākumu varēja ietekmēt, arī nepiedaloties tajā. Tā tas bijis arī 13. Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanās, kad šāda taktika nākusi par labu Ināras Mūrnieces (NA) ievēlēšanai spīkera amatā. Uz vaicāto par U. Pīlēna un K. Kariņa attiecībām situācijā, ja U. Pīlēns būtu prezidents, E. Tavars atbildēja: "Manuprāt, Uldis Pīlēns nav ļaunatminīgs. Nebūs tā, ka viņš tagad nelaidīs Krišjāni Kariņu Rīgas pilī. Taču Uldis Pīlēns prasīs kvalitāti."
Brigmanis aicina meklēt sievieti
Uz vaicāto, kā "Jaunā Vienotība" ("JV") cer panākt visas koalīcijas atbalstu vienam kandidātam, "JV" frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis atbildēja:
"Tas ir atkarīgs no sarunām. Būt politikā nozīmē visu laiku sarunāties, ko mēs darām un darīsim līdz pat 31. maijam, bet, ja vajadzēs – arī pēc tam. Svarīgākais ir atrast kopīgu izpratni."
No šiem dažiem teikumiem var izlobīt, ka arī "JV" pieļauj, ka var nākties rīkot jaunas vēlēšanas, kurās tad parādītos īstais kandidāts, par ko jau runā labu laiku. Šajā kontekstā ir minēti gan redzami partiju biedri, piemēram, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("JV") un aizsardzības ministre I. Mūrniece, gan NATO ģenerālsekretāra vietniece Baiba Braže, kas izklausās ticamāk un sasaucas ar opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītāja vietnieka Augusta Brigmaņa teikto otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma".
ZZS ir otra lielākā Saeimas frakcija, kurā ir 16 deputāti, un tai varētu būt liela loma Valsts prezidenta vēlēšanās. Vaicāts par ZZS rīcību tajās, A. Brigmanis intervijā LTV atbildēja, ka E. Levitu ZZS neatbalsta, bet par U. Pīlēnu "mēs neizslēdzam". Tad viņš turpināja:
"Meklējiet sievieti! Kāpēc gan ne. Manas simpātijas ir sievietēm. Kad ir tik lieli apdraudējumi drošības jomā, ir svarīgi, lai ir cilvēks, kas pārzina drošības jautājumus un ir spēcīgs un zinošs."
B. Bražes izredzes A. Brigmanis atturējās vērtēt, jo uzskata, ka nebūtu korekti bez partijas pilnvarojuma apspriest konkrētas personas. A. Brigmanis pateica vēl kādu zīmīgu teikumu: "Visstabilākā valdība bija tad, kad valdības kodolu veidoja "Vienotība" un Zaļo un zemnieku savienība. Tagad esam katrs savā barikāžu pusē, bet tas nenozīmē, ka tas kādā brīdī nevar mainīties." Viņš gan uzreiz piebilda, ka par prezidentu nekāds tirgus nevarot būt. Savukārt kāds cits ZZS deputāts nesen, atbildot "Latvijas Avīzei" uz vaicāto, kuras partijas izvēlei ZZS varētu pievienoties, teica: "Ir cilvēki, kuru solījumiem mēs ticam un kuri tos var arī izpildīt. Un ir cilvēki, kurus mēs tikai uzklausām. Viens ir apsolīt, otrs ir arī izdarīt." ZZS līderiem ir raksturīgi nevis runāt tiešu valodu, bet gan izteikties tik mīklaini, lai neatklātu patiesos nodomus, nereti aizvirzot sabiedrības domu pat tālāk no ZZS plānotās rīcības.
