Donalda Trampa pirmie darbi

Savas varas pirmajā dienā jaunais ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja desmitiem visdažādāko jomu izpildrīkojumu, tostarp atceļot 78 viņa priekšgājēja Džo Baidena laikā pieņemtos lēmumus.

Starptautiskie novērotāji aizrāda, ka dokumentu kaudzes parakstīšana vēl nenozīmē momentānas izmaiņas ASV dzīvē, jo lielākoties ir runa par direktīvām federālajām iestādēm, kam nav nepieciešams Kongresa apstiprinājums kā likumiem. No vienas puses, tas ir ērts paņēmiens savas politikas īstenošanai, taču, no otras puses, šādas direktīvas var apstrīdēt tiesā, kas nozīmē, ka Trampa norāžu īstenošana var arī krietni aizkavēties. "Detaļas, kā tas viss tiks īstenots, ir patiesi svarīgas, jo tajā, uz ko tas attieksies, kādos termiņos ieviešams un vai tur pastāv kādi izņēmumi, vēl var būt daudz izmaiņu. Dažas lietas var notikt jau pirmajā dienā, bet daudzi Trampa parakstītie izpildrīkojumi vēl izies izskatīšanas stadiju, pārbaudes un citas administratīvās procedūras," raidītājam "Deutsche Welle" komentēja starptautiskās advokātu firmas "Pillsbury" ASV valsts likumdošanas eksperte Eimija Goša.

"Patriotu" apžēlošana

Kā neparastākā detaļa tiek atzīmēta gandrīz 1600 to personu apžēlošana, kas apsūdzētas vai jau notiesātas saistībā ar piedalīšanos 2021. gada 6. janvāra iebrukumā ASV Kapitolijā, kad vardarbīgā ceļā tika mēģināts traucēt Džo Baidena apstiprināšanu amatā. Sākt ar apžēlošanu ASV prezidentu institūcijas vēsturē ir ļoti rets un neparasts solis, jo parasti pie notiesāto apžēlošanas pilnvaru noslēdzošajās dienās ķeras aizejošie prezidenti. Tiesa, kā pieminējusi "Pillsbury" pārstāve Goša, Trampa gadījumā par to nevajadzētu brīnīties, jo panākt savu piekritēju amnestiju jau labu laiku bija viens no tagadējā prezidenta mērķiem: "Viņam tā patiešām bija svarīga sastāvdaļa pamatojumam, kādēļ vispār vēlreiz balotēties prezidenta amatam."

Tramps apgalvoja, ka "patriotu" un "6. janvāra ķīlnieku" apžēlošana esot solis nācijas saliedēšanai. Citi par to šaubās. 

Jāņem vērā, ka sadursmes pie Kapitolija un tā telpās bija vardarbīgas. Šajos incidentos tika arī šauts un pieci cilvēki zaudēja dzīvību, bet vairāk nekā 140 policistu tika ievainoti. Saistībā ar šo iebrukumu apsūdzības tika izvirzītas 1583 cilvēkiem; 608 no tiem apsūdzēja par uzbrukumiem vai pretošanos policistiem, kā arī policistu darba traucēšanu. Apžēlošana attiecas arī uz radikāli labējo grupējumu "Proud Boys" ("Lepnie puiši") un "Oath Keepers" ("Zvēresta turētāji") aktīvistiem, kas īpaši izcēlās Kapitolija grautiņā.

Demokrātiski noskaņoti juristi aizrāda, ka Tramps ar šo soli faktiski metis izaicinājumu likuma varai. "Ir runa ne tikai par ASV konstitūcijas un likuma varas degradēšanu teorijā. Viņa apkaunojošās darbības sūta signālu par to, ka politiski motivēta vardarbība ir pieļaujama, ciktāl tā ir virzīta uz atbalstu viņam un viņa tieksmēm pēc nekontrolētas varas," paziņojusi Vašingtonā bāzētās patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas un domnīcas "Public Citizen" līdzpriekšsēdētāja Liza Džilberta. 

Sarūgtināti un apkaunoti jūtas arī Vašingtonas policijas darbinieki, kas 2021. gadā aizstāvēja Kapitoliju un cieta sadursmēs ar Trampa piekritēju pūli.

Robežas jautājums

Lielāks skaits pirmās dienas rīkojumu attiecas uz nelegālās migrācijas ierobežošanu un ASV–Meksikas robežkontroli. "Kā virspavēlniekam man nav vēl lielākas atbildības kā aizstāvēt mūsu valsti no draudiem un iebrukumiem, un tas ir tieši tas, ko grasos darīt. Mēs to darīsim tādā līmenī, kādu neviens iepriekš nav pieredzējis," izsaucot aplausus, inaugurācijas runā pasludināja Tramps. Kaut novērotāji aizrāda, ka nelegālo robežšķērsotāju skaits pēdējā pusgada laikā radikāli samazinājies, jau pateicoties Baidena administrācijas ieviestajiem pasākumiem, jaunais ASV vadītājs uzstāj uz valsts bruņoto spēku iesaistīšanu, lai "iegūtu pilnu operacionālo kontroli pār dienvidu robežu". Citi atsevišķi rīkojumi liek atsākt šobrīd pārtraukto Meksikas robežžoga būvi un uzsākt procesu, lai "miljonus un miljonus noziedzīgu ārzemnieku atgrieztu atpakaļ vietās, no kurām tie ieradušies". Ar migrantiem tāpat saistāms lēmums atcelt automātisku ASV pilsonības piešķiršanu bērniem, kas dzimuši valsts teritorijā, kaut viņu vecāki ASV dzīvotu bez pienācīgām atļaujām un dokumentiem. Tomēr šis ir pretrunā ar vēl 1868. gadā pieņemto ASV konstitūcijas 14. papildinājumu, kas paredz, ka ASV pilsonis ir jebkura persona, kura dzimusi ASV, neskatoties uz vecāku tautību, izņemot gadījumus, kad tie ir ārvalstu diplomātiskie pārstāvji vai ienaidnieki kara okupācijas laikā. 

ASV prezidents nevar vienpersoniski mainīt konstitūciju, tāpēc jau tagad skaidrs, ka šo rīkojumu noteikti apstrīdēs tiesā.

Šobrīd trūkst skaidrības, ko nozīmē Trampa lēmums uz trim mēnešiem apturēt visas uz ārvalstīm orientētās ASV palīdzības programmas, lai izvērtētu lietderīgumu ASV politikai. Daudzām programmām finansējumu piešķīris Kongress, un tas ir obligāti jāiztērē. Pagājušajā gadā ASV programmām ārvalstīs, sākot no katastrofu seku likvidēšanas un beidzot ar veselības aprūpi, bija atvēlējušas 68 miljardus dolāru, kas ASV mērogiem nav liela summa un veido vien apmēram procentu no budžeta. Tramps līdz šim ir paudis neapmierinātību ar summām, kas tiek atvēlētas Ukrainas apbruņošanai, un arī finansējumu starptautiskām organizācijām. Lielākās Vašingtonas palīdzības saņēmējas ir Izraēla, Ēģipte un Jordānija, bet tās ir iekļautas ilgtermiņa programmās, kuras samazinājums nez vai skars būtiski.

Ignorēs klimatu

Ar Trampa parakstu ASV atkal izstāsies no Parīzes klimata nolīguma, kas paredzēja oglekļa izmešu samazināšanu ar ilgtermiņa mērķi noturēt globālo sasilšanu robežās no 1,5 līdz 2 grādiem pēc Celsija skalas, salīdzinot ar pirmsindustriālo periodu, tas ir, aptuveni 19. gadsimta vidu. Izstāšanās gan varēs notikt tikai gadu pēc oficiāla paziņojuma iesniegšanas ANO institūcijai, kas uztur šīs globālās klimata sarunas. Turklāt process notiks otrreiz, jo pirmo aiziešanu Tramps parakstīja savas pirmās prezidentūras laikā, bet Baidena periodā to nobremzēja. Izstāšanās, bez šaubām, būs liels trieciens globālās sasilšanas apkarošanai. Planētu sildošo oglekļa izmešu ziņā ASV ir otrās lielākās tūlīt pēc Ķīnas. 

Lēš, ka aiziešana no Parīzes vienošanās vēl papildus ekonomiski attālinās ASV no Eiropas un galu galā atstās negatīvas sekas ASV ekonomikā, 

jo citas valstis aizsteigsies priekšā tīras enerģijas veidu radīšanā un izmantošanā, kamēr amerikāņi turpinās dedzināt naftu un gāzi, kuras pastiprinātu ieguvi ASV paredz cits Trampa nupat parakstīts dokuments.

Parīzes klimata līgums jaunā prezidenta ieskatā pieskaitāms tiem starptautiskajiem dokumentiem, kas "neatspoguļo ASV vērtības" un veicina "amerikāņu nodokļu maksātāju dolāru novirzīšanu uz valstīm, kas nav pelnījušas finansiālo palīdzību Amerikas ļaužu interesēs". Tomēr aģentūras AP veiktās aptaujas liecina, ka no desmit amerikāņiem tikai divi stingri atbalsta izstāšanos no Parīzes līguma, apmēram ceturtā daļa aptaujāto ir neitrāli. Taču grūti noliegt, ka, piemēram, katastrofālie ugunsgrēki Losandželosas apkaimē ir tiešas klimata pārmaiņu sekas.

Daudzi velti cerēja, ka Tramps savās pirmajās runās pieminēs karu Ukrainā. Tas nenotika. 

Par to pirmajā preses konferencē apjautājās žurnālisti. Tramps atbildēja: "Viņam [Vladimiram Putinam] ir jānoslēdz darījums. Es domāju, nenoslēdzot darījumu, viņš grauj Krieviju. Domāju, Krievijai būs lielas problēmas [ja tā nenoslēgs miera vienošanos]." Attiecībā uz iespējamo tikšanos ar Putinu Tramps uzskata, ka tā varētu notikt tuvākajā laikā, jo sagatavošanas process jau ritot: "Viņš nevar būt sajūsmā par to, ka viņam viss nemaz nav tik labi. Vairums domāja, ka karš beigsies pēc nedēļas, bet tas ilgst jau trīs gadus." Kad žurnālisti dienas vidū atgādināja, ka reiz viņš solījies izbeigt Krievijas–Ukrainas karu pirmajās savas varas 24 stundās, Tramps atteica: "Man taču tam vēl ir puse dienas."

Piemēri rīkojumiem, ko parakstīja Donalds Tramps:

• Beznosacījuma apžēlošana gandrīz 1600 personām, kas apsūdzētas vai notiesātas saistībā ar piedalīšanos 2021. gada 6. janvāra iebrukumā ASV Kapitolijā
• Nacionālā ārkārtas stāvokļa izsludināšana uz robežas ar Meksiku, kas ļauj nelegālo imigrantu masveida deportāciju un armijas iesaistīšanu robežas apsardzē; tiek atjaunota Džo Baidena laikā apturētā robežžoga būvniecība
• Maināma pilsonības iegūšanas kārtība, kad pilsonību var iegūt, piedzimstot ASV
• ASV izstājas no Parīzes klimata nolīguma
• Visas ASV ārējās palīdzības programmas apturamas uz 90 dienām, līdz pārbaudīs, vai tās atbilst Vašingtonas politiskajiem mērķiem
• ASV izstājas no Pasaules Veselības organizācijas (PVO), jo ASV maksājumi tajā esot neproporcionāli lieli. Izstāšanās no PVO prasīs gadu ilgu procedūru
• Palielināma šobrīd klimata pārmaiņu apturēšanas vārdā ierobežotā naftas un dabasgāzes ieguve; jāstimulē sašķidrinātās dabasgāzes eksports
• Atceltas sankcijas pret radikālo izraēliešu kolonistu grupām, kas patvarīgi, lietojot vardarbību, ieņēma palestīniešu zemes Jordānas Rietumkrastā
• Atcelts Baidena administrācijas pirms dažām dienām pieņemtais lēmums izslēgt Kubu no terorismu atbalstošo valstu saraksta
• Narkokarteļi jāpielīdzina ārvalstu teroristiskām organizācijām
• Atcelti vairāki dekrēti, kas skar seksuālo minoritāšu tiesību veicināšanu, daudzveidības un līdztiesības veicināšanu valdībā, uzņēmumos un veselības aprūpē. ASV valdība atzīs tikai "divas dzimtes – vīriešu un sieviešu"
• Federālo iestāžu darbinieku strādāšana attālināti no mājām jāizbeidz, darbiniekus atgriežot birojos uz pilnu darba laiku