2.1 °C
Nacionālās koncertzāles jeb Rīgas Filharmonijas (RF) process beidzot ir sakustējies – Rīgas dome, pilnsabiedrība "Mark Arhitekti un Mailītis Arhitekti" un Kultūras ministrija (KM) ir uzņēmušās līgumsaistības, kas nozīmē, ka aizsācies darbs pie RF projektēšanas, pārbūvējot Kongresu namu.
Plānots, ka darbi varētu tikt pabeigti divu gadu laikā.
Jau pagājušā gada beigās izskanēja, ka Rīgas Filharmonijas metu konkursā uzvarējusi pašmāju komanda – personu apvienība SIA "Mark arhitekti", SIA "Mailītis A.I.I.M." un SIA "Labie koki". Savukārt idejai par Nacionālo koncertzāli jau ir vairāk nekā 30 gadu, tomēr lēmumu īstenošanā varasvīri ir bijuši neizlēmīgi un, šķiet, tos pieņemot, vienmēr argumenti par labu tai vai citai vietai ir izskatījušies politiski un atsevišķu grupu finansiālo interešu noteikti, nevis saistīti ar redzējumu par Rīgas attīstību. "Process nebūs viegls, jo cīņa ir par lielu naudu," vēl 2019. gadā paredzēja toreizējā kultūras ministre Dace Melbārde, un var teikt, ka viņai izrādījās taisnība. Cik šajā saistībā jau ir veikti finanšu ekonomiskie aprēķini, kas ik reizi ir izmaksājuši apjomīgu summu, bet rezultātu nav tuvinājuši.
"Rīgas Filharmonija ir ambiciozs projekts nozares un pilsētas attīstībai, kur visas iesaistītās puses sadarbojoties, virzās uz priekšu noteiktajā termiņā.
Oktobra beigās valdības pieņemtais lēmums par līdzekļu piešķiršanu ir nozīmīgs solis, lai reāli sāktu projektēšanas darbus," norādījusi kultūras ministre Agnese Lāce. Patlaban Rīgas Filharmonijas projektēšanā ir ieguldīts valsts finansējums apmēram 4,2 miljonu eiro apmērā, taču pagaidām kopējais finansējums vēl nav precīzi zināms. Pēc ministres paustā, tas būs skaidrs brīdī, kad noslēgsies projektēšana – 2026. gada beigās – un par tā piešķiršanu būs jālemj valdībai. Iepriekš šajā saistībā izskanējis, ka tie varētu būt vairāk nekā simt miljoni eiro.
Kā informē KM, prioritārais modelis esot, ka pašvaldība īsteno būvniecības ieceri ar aizņēmumu Valsts kasē. Jāpiebilst, ka iepriekš šajā saistībā ir izskanējusi arī iespēja īstenot publiskās privātās partnerības modeli. Katrā ziņā ministre A. Lāce ir teikusi: "Tad, kad noslēgsies projektēšana, būs jāizvērtē dažādi finansēšanas modeļi, vai tas, piemēram, būtu valsts aizņēmums, vai arī kāds cits formāts."
